Tirdzniecība un pakalpojumi

Precizēti kvalitātes nosacījumi sēklas kartupeļu audzēšanai un tirdzniecībai

Monta Glumane, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumos, informē ZM.

Grozījumi precizē sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšanas metodiku atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ar kuriem nosaka kartupeļu bumbuļu bojājumus. Tādējādi, lietojot precizēto metodi bumbuļu kvalitātes rādītāju noteikšanai sēklas kartupeļu partijām, būs skaidrāk saprotami nosacījumi kartupeļu bumbuļu bojājumu noteikšanai.

Grozījumi arī precizē kvalitātes rādītājus sēklas kartupeļu partijām, kvalitātes rādītājus nosakot līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.

Noteikumi «Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.12 «Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi» stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Paplašina pārstrādāto dārzeņu klāstu

Kristīne Stepiņa, 14.10.2019

SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana pieaugusi, bet mazāk pirkti citi augļi

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piegādātāju nav palielinājuši cenas augļiem un dāzeņiem 2018.gadā. Savukārt visi tirgotāji vadījušies pēc jaunās PVN likmes - 5%, līdz ar to visiem produktiem, kam noteika samazinātā PVN likme, mazinājusies gala cena, informē Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA).

Ir vērojams arī atsevšķu cenu pieaugums, ko piegādātāji skaidro ar sezonālajām cenu svārstībām. Piemēram, vietējiem burkāniem piegādes cena kāpusi par 0,03 eiro kilogramā un kartupeļiem - 0,02 eiro/kg. Jebkurā gadījumā gala cena samazinājusies, jo šis pieaugums ir mazāks par starpību, ko dod jaunā samazinātā PVN likme.

Ir arī atsevišķi piegādātāji, kas samazinājuši cenas. Tā, piemēram, Getliņi EKO tomātu piegādes cena samazinājusies par 1 eiro kilogramā, kā rezultātā arī pārdošanā šobrīd cena kritusies par vairāk kā 1 eiro un svārstās no 4,99 eiro/kg patērētāju kooperācijās līdz 5,99 eiro/kg RIMI veikalos.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka šis valdības solis, samazinot PVN, ir ļoti svarīgs patērētājiem, sevišķi tiem, kam iztikas līdzekļi ir mazāki par Eiropas pieņemto iztikas standartu: «Ikdienā redzam, ka cilvēki iegādājas biežāk auglus un dārzeņus, pie tam var atļauties veikalos pievērst lielāku uzmanību to kvalitātei. Kopumā situācija ir ļoti normāla, mūsuprāt, nav konstatēta neviena ļaunprātība, un samazinātais PVN devis rezultātus. Tas attiecas gan uz šo brīdi, gan ilgtermiņā nodrošinās pircējiem pieeju lētām šīs grupas pārtikas precēm. Mūsuprāt, vajadzētu samazināt PVN arī ēdināšanas pakalpojumiem, jo, piemēram, aizbraucot uz Poliju redzam, ka tur cilvēkiem ir iespējas biežāk apmeklēt gan restorānus, gan kafejnīcas un ēdnīcas ikdienā. Tas izskaidrojams ar 5 vai 8% PVN atkarībā no pagatavošanas veida. Savukārt Latvijā augstais PVN padara sabiedirsko ēdināšanu pieejamu ikdienā tikai šaurai iedzīvotāju grupai un tūristiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

PVD pieķer dārzeņu piegādātāju, kas maldinājis par izglītības iestādēm domāto produktu izcelsmi

Lelde Petrāne, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA «Jelgavas augļi» ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādājis neatbilstošu gan citvalstu, gan pašmāju produkciju.

Aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad pārbaužu laikā dažādās Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.

Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu piegādājis uzņēmums «Jelgavas augļi».

Pārbaudes laikā uzņēmuma noliktavā konstatēti dārzeņi - burkāni, kartupeļi, bietes un citi, kas fasēti maisos bez marķējuma.

Pārbaudot pārtikas preču piegādes līgumus, atklāts, ka klientiem – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo Rīgas izglītības iestādes, SIA «Jelgavas augļi» piegādājis gan citvalstu dārzeņus, gan it kā vietējās saimniecībās audzētu, taču nemarķētu, vai arī ar maldinošu marķējumu marķētu, tādēļ neizsekojamu produkciju, par kuras izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nav iespējams pārliecināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējs: Imantas tirgū zem Latvijas karoga poļu kartupeļus un beļģu gaļu netirgo

Monta Glumane, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada aktīvu darbību uzsākušais ēdināšanas uzņēmums «Amdaram» cer ar savu piemēru radīt pārmaiņas arī pašvaldības izglītības iestāžu ēdienkartēs.

«Amdaram» dibinātāja Madara Rutkovska ēdināšanas nozarē darbojas jau divdesmit gadus. Kad pirms septiņiem gadiem skolas gaitas uzsāka viņas pašas bērns, gan profesionāli vadīta, gan personīgu iemeslu pēc M.Rutkovska sāka pievērst pastiprinātu uzmanību izglītības iestādes ēdienkartei.

Iepirkumu galvenokārt tolaik diktējusi zemākā cena, kas bieži ietekmēja arī izraudzīto produktu kvalitāti. Ēdienkartes bija novecojušas un nemainīgas desmitiem gadu garumā, bieži aizpildītas ar tukšām kalorijām - maizi un miltu ēdieniem, kā arī ēdienkartēs teju nemaz neparādījās vietējie produkti, situāciju pirms septiņiem gadiem raksturo M.Rutkovska.

Vēloties iesaistīties, lai veicinātu pārmaiņas ēdināšanas jomā izglītības iestādēs, M. Rutkovska radīja uzņēmumu, kas pašos pamatos balstās uz sadarbību ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Viņa atzīst, ka sadarbības sākumā ne visi ticējuši, ka tā tiks turpināta ilgtermiņā, taču tagad ar prieku jau varot secināt, ka plānotais izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Piedzīvot negaisu tuksnesī

Iesaka Līva Pērkone, aģentūras Helve īpašniece; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 21.03.2019

Pērkonu ģimene Jordāniju izvēlējās kā drošu Tuvo Austrumu galamērķi, lai parādītu bērniem ko citādu nekā Eiropu. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Db.lv eksperiments: salīdzinām cenas Turzā un Rimi

Monta Glumane, 14.11.2018

Beziepakojuma veikalā Turza vairākas reizes lietojamu iepakojumu var iegādāties turpat uz vietas.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik izmaksā pārtikas produkti vienai maltītei, ja tos iegādājas beziepakojuma veikalā «Turza» vai veikalu ķēdes «Rimi» veikalā.

Lai pagatavotu vienu maltīti bija nepieciešams iegādāties: sarkanās lēcas, sīpolu, burkānu, tomātus, saldo kartupeli, eļļu cepšanai, garšvielas - timiānu, oregano un sāli, sieru un makaronus.

Beziepakojuma veikalā Turza» šie produkti izmaksāja - 5,81 eiro, bet veikalā «Rimi» - 7,63 eiro. Jāņem vērā, ka daži produkti atšķiras, jo nebija pieejami. Plašāk par eksperimentu - raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru