Precizitāte uz lauka ļauj ietaupīt 

Ieviešot precīzās lauksaimniecības metodes, z/s Vilciņi 1 izdodas ieekonomēt 5–10% no izmaksām. 

Sandra Dieziņa, 2013. gada 10. jūlijs plkst. 8:26

Tieši Jelgavas novadā saimniekojošā z/s Vilciņi 1 un tās saimnieks Arnis Burmistris kļuvis par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013 finālistu Latvijā.

Z/s Vilciņi 1 apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādējādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē, norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā, tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferencētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās, iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

«Saimniecība Vilciņi 1 ne vien samazina augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, bet ir atvērta dalīties ar desmit gadu laikā uzkrāto pieredzi par precīzo lauksaimniecību, uzņemot saimniecībā studentu un citu interesentu grupas,» skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) direktors Kaspars Žūriņš.

Vilciņi 1 saimnieks Arnis Burmistris ir gandarīts par sasniegto rezultātu. Viņš atzīst, ka saimniecība līdz modernai izaugusi no 3,9 ha naturālās saimniecības un sākotnēji tajā ieguldīts liels roku darbs. Kopš 2003. gada sākts ieviest precīzās lauksaimniecības metodes, kas dod gan ekonomisko labumu, gan pozitīvi ietekmē vidi. Saimniecības traktori aprīkoti ar GPS satelīta uztveršanas iekārtām, tiek izmantota arī precīzās lauksaimniecības uzskaites programmatūra, kas ļauj uzskaitīt lauku vēstures, kā arī uzstādīt orto, foto, topogrāfiskās meliorācijas kartes un attiecīgi, vadoties pēc dažādiem datiem.

«Tas arī dod iespēju diferencēt mēslojumu, izejot no augšņu analīzēm uz lauka, arī no kultūraugu ražas līmeņiem dažādos lauku nogabalos, kas ļauj palielināt ražas līmeni un ietaupīt minerālmēslus. Tas atstāj pozitīvu ietekmi gan uz vidi, gan zemnieka maciņu,» komentē Arnis Burmistris.

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....