Precizitāte uz lauka ļauj ietaupīt 

Ieviešot precīzās lauksaimniecības metodes, z/s Vilciņi 1 izdodas ieekonomēt 5–10% no izmaksām. 

Sandra Dieziņa, 10.7.2013
1/14

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Tieši Jelgavas novadā saimniekojošā z/s Vilciņi 1 un tās saimnieks Arnis Burmistris kļuvis par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013 finālistu Latvijā.

Z/s Vilciņi 1 apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādējādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē, norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā, tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferencētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās, iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

«Saimniecība Vilciņi 1 ne vien samazina augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, bet ir atvērta dalīties ar desmit gadu laikā uzkrāto pieredzi par precīzo lauksaimniecību, uzņemot saimniecībā studentu un citu interesentu grupas,» skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) direktors Kaspars Žūriņš.

Vilciņi 1 saimnieks Arnis Burmistris ir gandarīts par sasniegto rezultātu. Viņš atzīst, ka saimniecība līdz modernai izaugusi no 3,9 ha naturālās saimniecības un sākotnēji tajā ieguldīts liels roku darbs. Kopš 2003. gada sākts ieviest precīzās lauksaimniecības metodes, kas dod gan ekonomisko labumu, gan pozitīvi ietekmē vidi. Saimniecības traktori aprīkoti ar GPS satelīta uztveršanas iekārtām, tiek izmantota arī precīzās lauksaimniecības uzskaites programmatūra, kas ļauj uzskaitīt lauku vēstures, kā arī uzstādīt orto, foto, topogrāfiskās meliorācijas kartes un attiecīgi, vadoties pēc dažādiem datiem.

«Tas arī dod iespēju diferencēt mēslojumu, izejot no augšņu analīzēm uz lauka, arī no kultūraugu ražas līmeņiem dažādos lauku nogabalos, kas ļauj palielināt ražas līmeni un ietaupīt minerālmēslus. Tas atstāj pozitīvu ietekmi gan uz vidi, gan zemnieka maciņu,» komentē Arnis Burmistris.

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Tevi varētu interesēt

Kocēnu novada zemnieku saimniecība Mazdzērvītes noslēgusi vairāk nekā 1,199 milj. Ls apjomīgu...

Plānots samazināt slieksni, cik lieliem jābūt komersantu vai zemnieku saimniecību ieņēmumiem no...

Individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...