Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa – par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2015. gada aprīlī – 46%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot ar aprīli: koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 milj. eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 milj. eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 milj. eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 milj. eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 milj. eiro jeb 3,4%.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).

7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,5 miljoniem eiro jūlijā un 4,1 miljonu eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Latvijas preču eksports uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šī gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, pieaudzis par 2% un sasniedzis 3,2 miljardus eiro, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vienlaikus eksports uz valstīm ārpus ES pirmajā pusgadā samazinājies par 4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. Tā kopējā vērtība bijusi 1,5 miljardi eiro.

Kopumā Latvijas preču eksports periodā no janvāra līdz jūnijam attiecībā pret pērnā gada pirmo pusi palicis nemainīgs un bijis 5,2 miljardi eiro.

Savukārt preču imports no ES valstīm pirmajā pusgadā samazinājies par 3%, bet no valstīm ārpus ES - palielinājies par 2%. Kopā Latvijas imports šī gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sarucis par 2%.

Ārējās tirdzniecības bilance ar valstīm ārpus ES Latvijai bijusi pozitīva un sasniegusi 0,2 miljardus eiro. Savukārt ārējās tirdzniecības bilance ar ES valstīm bijusi negatīva - 1,3 miljardi eiro. Arī kopā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bijusi negatīva - 1,1 miljards eiro.

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pieauga koka un tā izstrādājumu eksports (par 26,6 milj. eiro jeb 19,4 %), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 18,9 miljoniem eiro jeb 17,3%), parasto metālu un to izstrādājumu eksports (par 16,2 milj. eiro jeb 29,6 %), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 7,9 miljoniem eiro jeb 15,7 %). Turpretī augu valsts produktu eksports samazinājās par 7,6 miljoniem eiro jeb 11,9%,

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

2017. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,04 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,4 % vairāk nekā 2016. gada jūlijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 6,9 % un importa vērtība – par 20,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Latvija eksportēja preces 858,2 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,18 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,1 % (2016. gada jūlijā – 45,1 %).

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 14,06 miljardus eiro – par 1,58 miljardiem eiro jeb 12,6 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (palielinājums par 551,1 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,82 miljardi eiro (pieaugums par 1,03 miljardiem eiro jeb 15,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2016. gada jūliju eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 19,9 % lielāka, bet salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš eksports samazinājās par 1,4 % un imports samazinājās par 3,1 %.

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,6% un importa – par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportējusi preces 809,4 miljonu eiro apmērā, bet importējusi – par 988,4 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45% (aprīlī tas bija 44,7%).

Maijā salīdzinājumā ar aprīli eksports uz Krieviju samazinājās par 14 miljoniem eiro jeb 16,5%. Vislielākais kritums bija pārtikas rūpniecības ražojumiem – par 3,3 miljoniem eiro jeb 13,1%, augu valsts produktiem – par 2,7 miljoniem eiro jeb 61,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 2,4 miljoniem eiro jeb 26,6%. Savukārt imports samazinājās par 20,5 miljoniem eiro jeb 23,7%, tai skaitā satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – par 9,2 miljoniem eiro jeb 93% un minerālproduktiem – par 5,2 miljoniem eiro jeb 14,6%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22,86 miljardus eiro – par 42,9 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10,371 miljardus eiro (pieaugums par 122,9 miljoniem eiro jeb 1,2%), bet – importa 12,488 miljardus eiro (samazinājums par 165,8 miljoniem eiro jeb 1,3%).

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 10,3%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 12,6 % un importa vērtība – par 8,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 817 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 972,5 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,7% (2015. gada novembrī – 46,9%).

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,0% un importa – par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 786,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 914,7 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,2% (2014. gada decembrī 43,2%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā janvārī, salīdzinot ar decembri: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports saruka par 14 miljoniem eiro jeb 21,9%, optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports samazinājās par 6,8 miljoniem eiro jeb 41%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 54,2%, koka un tā izstrādājumu eksports pieauga par 3,4 miljoniem eiro jeb 2,6%.

2017.gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,25 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,4% vairāk nekā 2016. gada augustā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 8,5% un importa vērtība – par 21,2 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 958,3 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,29 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 42,7 % (2016. gada augustā – 45,4 %).

Šī gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,33 miljardus eiro – par 1,9 miljardiem eiro jeb 13,2 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,21 miljardu eiro (palielinājums par 634,6 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 9,12 miljardus eiro (pieaugums par 1,27 miljardiem eiro jeb 16,1 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāliizlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu eksportavērtība bija par 8,7% lielāka un importa – par 22,5%, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 2,2% un imports par 3,0%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.