Eksperti

Preču eksports vēl turas pretī izaicinājumiem

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Jūnijā preču eksports eiro izteiksmē atgriezās pie divciparu izaugsmes, pieaugot par 10.7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eksporta izaugsmi visbūtiskāk veicināja mehānismu un mehānisko ierīču, graudaugu, kā arī koka un tā izstrādājumu eksports.

Šī gada pirmajā pusē preču eksports ir palielinājies par teju 10%, kas tikai nedaudz atpaliek no spēcīgā 11% pieauguma tempa pērn. Tomēr šogad straujāk augošās ražotāju cenas eksportētajai produkcijai liek domāt, ka apjomu kāpums ir sabremzējies nedaudz vairāk. Šādus signālus sūta arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi, kas šogad aug lēnāk. Sabremzējuma redzamākie iemesli ir darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze mājās, kā arī lēnāka ekonomikas izaugsme ārējos tirgos. Tomēr, neskatoties uz nedaudz lēnāku izaugsmi, preču eksporta sniegums arvien ir vērtējams kā ļoti labs.

Preču importa vērtība jūnijā pieauga par 7.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Galvenais dzinulis bija mehānismu un mehānisko ierīču imports. Daļa produkcijas gan, visticamāk, bija paredzēta reeksportam, par ko liecina arī būtisks eksporta kāpums šajā preču grupā. Ja skatāmies uz gada pirmo pusi importā kopumā, tad pieaugums bija ap 8% līdzīgi kā jūnijā. Tai pat laikā kapitālpreču importā vērojams kritums. Tas liek domāt, ka uzņēmumi kopumā vēl arvien kūtri investē jaunās iekārtās, riskējot ar savu konkurētspēju.

Pasaules Tirdzniecības organizācija prognozē, ka tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu trešajā ceturksnī pavilks uz leju preču tirdzniecības apjomu pieauguma tempu pasaulē. Tas, lai gan netieši, bet ietekmēs arī Latviju, ņemot vērā, ka Latvija ir ļoti atvērta ekonomika, proti, tās tirdzniecības apjoms (eksports un imports) veido vairāk nekā 120% no kopējā ekonomikas apjoma. Līdz ar to gaidāms, ka gada otrajā pusē preču eksporta izaugsme turpinās palēnināties, un tas varētu notikt nedaudz straujāk nekā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk - par 5,2%.

Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada, secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Lai arī daļā eksporta preču grupu jūnijā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, graudaugu produkcijas, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Savukārt, pieauga elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Pieauga arī citu ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1%. Eksports samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Igauniju (naftas produkti, transportlīdzekļi) un Vāciju (piena produkti, gaisa kuģi, to daļas un elektroierīces un elektroiekārtas). Savukārt eksports pieauga uz Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (eļļas augu sēklas un gaļas izstrādājumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29. augustā ieiet Igaunijas tirgū ar e-komercijas risinājumu. Lai iepirkšanās būtu ērtāka, Tallinā atvērs arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Tiešsaistē IKEA piedāvās aptuveni 8000 dažādu mājokļa labiekārtošanas preču: mēbeles, interjera priekšmetus, galda piederumus un citas preces. Pircējiem būs iespēja iegādāties visas preces internetā vai arī apskatīt izvēlētās lietas preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā un veikt pasūtījumu tur. Visus pirkumus būs iespējams pasūtīt uz mājām vai citu piegādes vietu, vai saņemt tos klātienē preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā.

Aptuveni 200 preču, piemēram, spilveni, galda piederumi un citi nelieli priekšmeti, būs pieejamas tūlītējai saņemšanai. Uzreiz varēs iegādāties arī Zviedrijas pārtikas preču veikala produktus – saldumus, riekstus un citus gardumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru