Valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir jāiekļauj Latvijas ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka šobrīd Eiropai ir kopējs izaicinājums - iedzīvotājiem ir lieli uzkrājumi, taču pārāk liela daļa šo līdzekļu glabājas banku kontos vai produktos, kas pelna ļoti maz. Šiem uzkrājumiem būtu aktīvāk jāstrādā Eiropas labā - konkurētspējai, inovācijām, aizsardzībai, zaļajiem mērķiem un straujajai mākslīgā intelekta revolūcijai, kas pārveido valstu ekonomikas.

Premjere pauda atbalstu patiesi vienotai Eiropas kapitāla tirgus idejai un uzsvēra, ka ir nepieciešami Eiropas līderu lēmumi, lai to ieviestu pēc iespējas ātri. Viņa piebilda, ka šobrīd Eiropas uzņēmumiem pieejamās finansēšanas iespējas joprojām ir pārāk ierobežotas.

Piemēram, riska kapitāla apmērs ASV, rēķinot kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir desmitkārt lielāks nekā Eiropā. Šī plaisa kavē inovācijas, ierobežo izaugsmi un nostāda Eiropu neizdevīgā situācijā. Siliņa norādīja, ka iemesls Eiropas atpalicībai ir sadrumstalotie kapitāla tirgi.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Nākamā gada budžeta projekta veidošanā liels izaicinājums valdībai bija necelt pamatnodokļus, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Politiķe uzskata, ka budžeta projektā esot panākts līdzsvars starp drošības vajadzībām un atbalstu cilvēkiem. Valsts vajadzībām līdzekļu kopumā trūkst, tāpēc liels izaicinājums bija necelt pamatnodokļus un bija jāmeklē iespējas ietaupīt, sprieda premjere.

Par taupīšanu Siliņa vēl sagaida lielas debates Saeimā, jo šajā jomā vērojams, ka spiediens no sabiedrības par labu taupības pasākumiem ir liels, bet tajā brīdī, kad parādās konkrēti priekšlikumi, no visādām pusēm allaž parādās pamatīgi iebildumi, ka taupīt vajag visur citur, tikai ne konkrētajā nozarē, un virkne taupības ieceru izčākst.

Siliņa lēsa, ka trīs gadu griezumā valdība esot panākusi budžeta tēriņu samazinājumu par 800 miljoniem eiro, tāpēc viņa nepiekrīt uzņēmēju kritikai, ka valdība nepietiekami domājusi par budžeta sabalansēšanu un pārvaldes optimizēšanas iespējām un reorganizācijām.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Finansējums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Latvijai noteikti pietiek vēl vairākiem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd notiek projektēšana Igaunijas virzienā, kas ir ļoti labi, piebilstot, ka Igaunijas pusei esot licies, ka Latvija vēl nav tikusi pat līdz šai stadijai.

Siliņa arī pauda, ka visas trīs Baltijas valstis ir cietušas kādas citas Eiropas valsts dēļ, kura esot izgāzusi visu projektēšanu. Viņa gan nenosauca, kas tā ir par valsti. "Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs projektēšana ieilga," teica premjere.

Kā norādīja premjere, šobrīd ir skaidrs, ka ir pārdalīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, lai pabeigtu abas stacijas - Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Valdībā, pēc Siliņas teiktā, vēl ir jāvienojas par cenu griestiem. Šobrīd pēc aptuvenā aprēķina Latvijai izmaksas ir vislielākās, bet valdības uzstādījums ir būt "vidējai starp Lietuvu un Igauniju", tāpēc jāvienojas, kādi ir kopējie projekta griesti, klāstīja premjere.

Divu gadu laikā, kopš Ministru prezidente ir Evika Siliņa (JV), paveiktas vairākas labas lietas, tomēr kopumā viņas vadītajai valdībai būtu liekama atzīme "3" piecu ballu skalā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Šodien aprit divi gadi valdībai, ko vada Siliņa.

Tikmēr TV3 pasūtītajā "Kantar" aptaujā, kurā aptaujāti ap 800 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējā atzīmē Siliņas valdībai bijusi 3,9 punkti no 10, tostarp 15% likuši 7 līdz 10 punktus, 20% - 5 vai 6 punktus, 47% - tikai 1 līdz 4 punktus, bet pārējiem nav bijis viedokļa.

Bite pie pozitīvajām lietām minēja to, ka Latvijas valdība nav nekādā veidā mainījusi savu nostāju attiecībā uz palīdzību kara nomāktajai Ukrainai.

"Tas ir labi, jo nav jau nekāds noslēpums, ka atsevišķas valstis rietumu pasaulē neuzskata, ka tur notiekošais ir kaut kas tāds," sacīja Bite. Turpretim Latvija skaidri turpina paust savu atbalstošo nostāju Ukrainai, kā arī palīdz tai finansiāli un citos veidos.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Līdzekļus turpmākai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Latvijas posma realizācijai paredzēts piesaistīt no jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta, kura projektā patlaban ir paredzēts ievērojams pieauguma finansējums transporta jomā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka 2026. gada valsts budžetā "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzēti 260 miljoni eiro, un ir svarīgi kāpināt būvdarbu tempu.

Siliņa pauda, ka vidējā termiņā uzsvars ir uz ES atbalsta palielināšanu un stingru disciplīnu izmaksās.

Patlaban Satiksmes ministrijai ir uzdevums kopā ar projekta realizētājiem strādāt pie "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksu samazināšanas. Savukārt valdības mērķis, pēc premjeres skaidrotā, ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā ES budžetā. "Kā līdz šim, projektu tiek plānots finansēt pamatā no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, papildus izmantojot Kohēzijas politikas un militārai mobilitātei pieejamajos līdzekļus," teica Siliņa.

Par valsts materiālo rezervju administrēšanu atbildīgs būs SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nolemts Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē.

Kā pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šodien slēgtā formātā apspriesti vairāki valstij nozīmīgi temati. Siliņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība veltīta valsts materiālajām rezervēm. Sēdē panāktā vienošanās paredz, ka rezerves tiks pārvaldītas centralizēti, un par to administrēšanu būs atbildīgs "Possessor".

Pēc viņas teiktā, mērķis ir izveidot caurskatāmu sistēmu, kurā reāllaikā redzams, kur atrodas nepieciešamās rezerves un kā tās tiek novirzītas. Premjere paskaidroja, ka šī sistēma darbotos līdzīgi kā lietotnes, kurās iespējams izsekot pasūtījuma piegādei.

"Cilvēkam būtu jāspēj redzēt, kur konkrētā rezerve atrodas un kā tā tiek pārvietota. Savukārt iepirkumi, glabāšana un resursu plānošana joprojām paliks nozares ministriju pārziņā," norādīja Siliņa.

Ceturtdien 73 gadu vecumā mirusi Latvijas izcilā basketboliste Uļjana Semjonova, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Semjonova no 1968. līdz 1987. gadam bija Rīgas TTT komandas un Latvijas izlases līdere - vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionu kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja, četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione.

Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa bija divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione. 1993. gadā kā pirmā eiropiete uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā, 1999. gadā - Sieviešu basketbola Slavas zālē, 2007. gadā - FIBA Slavas zālē.

Pēc sportistes karjeras beigām Semjonova izveidoja un ilgus gadus vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, organizējot dažāda veida palīdzību sporta veterāniem.

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Darījums par SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanu no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" varētu tikt noslēgts šī gada jūlijā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka puses ir apņēmušās ievērot saskaņoto grafiku, kas paredz daļu pārdošanas līguma noslēgšanu šī gada jūlijā un darījuma pabeigšanu, kā arī papildu stratēģiskā investora piesaisti 2026. gada otrajā pusē.

EM atzīmēja, ka ceturtdien ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tikās ar "Telia Company" prezidentu un izpilddirektoru Patriku Hofbaueru, lai pārrunātu aktuālo projekta statusu pēc pērn noslēgtā saprašanās memoranda par "Telia" piederošo LMT un "Tet" daļu iegādi.

Siliņa norāda, ka atbalsta AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iniciatīvu iegādāties "Tet" un LMT daļas. Plānotais darījums uzņēmumiem ir investīciju lēmums nozarē, kas piedāvā sinerģijas potenciālu un iespēju veidot reģionāla līmeņa tehnoloģiju uzņēmumu. Kopš saprašanās memoranda parakstīšanas iesaistītās puses ir aktīvi strādājušas, lai pēc iespējas drīzāk pietuvotos darījuma īstenošanai.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) notika Latvijas premjerministres Evikas Siliņas un Lietuvas premjerministres Ingas Ruginienes tikšanās ar LTRK un Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru asociāciju (ALCCIC), kā arī abu valstu uzņēmēju pārstāvjiem, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pētījuma "Baltijas tīģeris" secinājumiem un idejai par Baltijas valstu kopīgu zīmolu pasaules mērogā.

Tikšanās laikā tika prezentēti Latvijas Stratēģijas un ekonomikas pētījumu institūta "LaSer" veiktā pētījuma "Baltijas Tīģeris" galvenie secinājumi, kura autors profesors Daunis Auers norādīja: lai Baltijas valstis saglabātu izaugsmes tempu un drošības stabilitāti, nepieciešama dziļāka integrācija četrās jomās - aizsardzībā, diplomātijā, funkcionālajā sadarbībā un kopīgā zīmola veidošanā.

Pētījums rāda, ka Baltijas reģiona potenciāls pieaug, kad valstis uzstājas kā vienots spēlētājs, nevis trīs atsevišķas ekonomikas. Ciešāka integrācija un kopīgs ekonomiskais redzējums var kļūt par galveno reģiona izaugsmes dzinējspēku. Autors uzsvēra arī Ziemeļvalstu pieredzes nozīmi - ciešā sadarbība un kopīgi risinājumi ir palīdzējuši stiprināt ekonomisko un politisko noturību.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Pirmdien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sēdē esot rasts risinājums, lai nodrošinātu drukātās preses piegādes, turpmākos trīs gadus nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

ZZS iepriekš norādīja, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA), kas pārstāv vairāk nekā 90% no visiem preses nozares dalībniekiem, ir izteikusi kategorisku iebildumu pret nesen "Latvijas pasta" sagatavoto preses piegādes tarifu paaugstinājuma plānu.

Saskaņā ar preses izdevēju rīcībā esošo informāciju, piedāvātās izmaiņas paredz faktisko piegādes tarifu pieaugumu izdevējiem vidēji par 30%, bet dažos segmentos - īpaši reģionālajai presei ar mazāku svaru - pat virs 70%. Tādējādi kopējais preses piegādes tarifs divu gadu laikā tiktu paaugstināts par 50% līdz 100%.

Šāds sadārdzinājums ir ne tikai ekonomiski nepamatots un neproporcionāls izmaksu kāpumam tautsaimniecībā, bet arī tiešs drauds nacionālajai drošībai un informatīvās telpas daudzveidībai Latvijā, paudusi LPIA, kam piekrīt arī ZZS.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā tika aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika vērtēts līdzšinējais investīciju piesaistes progress un diskutēts par turpmākajām aktivitātēm, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu projektu sekmīgu īstenošanu.

"Ekonomikas izaugsmi var nodrošināt tikai ar stratēģisku investīciju piesaisti un eksportspējas stiprināšanu. Šodien kopā ar ministriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izvērtējām lielo projektu progresu, aizsardzības industrijas potenciālu un zaļā koridora ieviešanu. Mērķis ir skaidrs - valsts iestādēm sadarbojoties stratēģisko mērķu interesēs, paātrināt lēmumu pieņemšanu, stiprināt konkurētspēju, piesaistīt stratēģiskos investorus un ļaut uzņēmējiem radīt augstas pievienotās vērtības ekonomisko izrāvienu, kas nes tiešu atdevi Latvijas tautsaimniecībā. Tā vairosim valsts labklājību, " uzsvēra premjerministre Evika Siliņa.

Astoņas Eiropas valstis, kam ASV prezidents Donalds Tramps par iebildumiem pret viņa centieniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi piemērojis papildu muitas tarifus, paziņojušas, ka tas "apdraud transatlantiskās attiecības" un rada "bīstamas lejupejošas spirāles draudus".

Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Vācija un Zviedrija, reaģējot uz Trampa draudiem, svētdien izplatīja kopīgu paziņojumu.

Visas astoņas valstis paudušas apņēmību "kopīgo transatlantisko interešu vārdā stiprināt Arktikas drošību" un norādījušas uz Dānijas vadītajiem manevriem, kas nedēļas nogalē notikuši Grenlandē.

Eiropas valstis atkārtoti paudušas solidaritāti ar Dāniju un norādījušas, ka domstarpības risināmas dialoga ceļā, nevis ar draudiem piemērot papildu muitas tarifus.

Atbalstu šim paziņojumam paudušas arī Baltijas valstis.

Par to sociālās saziņas vietnēs paziņojuši Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.