Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Politiķe norādīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā. Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek «uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē».

Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts 1% sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.

Viņķele sacīja, ka šādā kārtībā procentpunkts sociālo iemaksu būtu līdzdalības veselības apdrošināšanā cena. «Tā, manuprāt, ir progresīvāka pieeja, jo fiksēts maksājums ir regresīvs instruments. 250 eiro cilvēkam ar maziem ienākumiem ir regresīvi pret to, kas ir cilvēkam ar lieliem ienākumiem, kurš dzīvo no dividendēm,» sacīja veselības ministre.

Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka cilvēki, kuri maksā procentpunktu sociālo iemaksu jutīsies diskriminēti attiecībā pret tiem, kuri to nemaksā, Viņķele norādīja, ka tāpat divu grozu sistēmā diskriminēti jutīsies tie, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli un arī veic apdrošināšanas iemaksas. «Visa sistēma, kā tā tika izveidota, diemžēl ir balstīta uz to, ka viens vai otrs tiek diskriminēts, un mēs mēģinām darīt labāko, lai šīs diskriminācijas novērstu,» uzsvēra Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums atklājis problēmas, kas bijušas gadiem, bet kurām nav bijusi «politiskā drosme pieķerties», piemēram, jautājumam par to, cik ilgtspējīgs ir mikrouzņēmuma režīms. «Šodienas ziņojums atvēra problēmu lādes, kas bijušas zināmas jau gadiem. Mana pārliecība, ka šī valdība ir gatava smagās lietas vētīt un piedāvāt risinājumus.»

Tikmēr Kariņš norādīja, ka divu grozu sistēmu var grozīt vai negrozīt, un tas ir diskusijas jautājums. Premjers norādīja, ka patlaban koalīcijā darbu sāks šī jautājuma Attīstības komiteja, kurā pārstāvji no visām koalīcijas partijām Viņķeles vadībā strādās pie šī jautājuma. Ministrei esot viss Kariņa atbalsts šo procesu virzīt.

Kariņš vairākkārtīgi uzsvēra, ka ir atturīgs jautājumā par izmaiņām nodokļu sistēmā, lai risinātu konkrētas nozares noteiktu trūkumu, pieņemot, ka pēc gada vai diviem nodokļu sistēma varētu tikt mainīta kopumā.

Premjers norādīja, ka neatbalsta «straujas kustības» nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. «Negribu, ka raustam sabiedrību - vienu dienu tā, otru dienu tā, tāpēc tagad notiek diskusija,» sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Kariņš.

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kūst nodokļu maksātāju skaits

Māris Ķirsons, 15.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaits gada laikā sarucis par 9179 jeb 4,2%, bet pēdējo divu gadu laikā jau par vairāk nekā 14 000.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā atrodamā statistika par nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaitu rāda, ka 2019. gada. 1. janvārī tādi bija 208 593, savukārt 2018. gada 1. janvārī ievērojami vairāk - 217 772 un vēl vairāk – 222 643 – 2017. gada 1. janvārī. Lai arī teju vai visos VID klientu apkalpošanas centros ir kāds nodokļu maksātājs «pagaisis», tomēr visvairāk nodokļu maksātāju skaits samazinājies tieši Rīgas zonā. Proti, Rīgas klientu apkalpošanas centrā šā gada 1. janvārī bija 122 532 nodokļu maksātāji, bet pirms gada - 131 480 jeb par 8948 vairāk un 2017. gada 1. janvārī - 135 115. Šis aspekts, pēc dažu aptaujāto domām, arī izskaidrojot nodokļu maksātāju skaita sarukumu, jo tie bijuši tā dēvētās čaulas kompānijas, ar kurām bankas pārstājušas sadarboties, un arī tie uzņēmumi, no kuriem šīs čaulas pirkušas kādus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Parakstīta topošās Kariņa valdības deklarācija, ko tā paredz?

LETA, 23.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jāvirzās uz vienu pakalpojumu grozu visiem

Rūta Kesnere, 14.02.2019

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu minimumu

LETA, 19.02.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Diskusijas par veselības nozari valdību mudina domāt par kompleksām izmaiņām nodokļos

LETA, 19.02.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar «plašāku lauku», ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu maksāšanas nacionālo īpatnību revidēšana

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.02.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Šķiet, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles iecere mainīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu un atteikties no diviem groziem, pārejot uz vispārēju obligātu veselības apdrošināšanu, var kļūt par pavērsiena punktu nodokļu politikā.

Proti, ministre ir iecerējusi, ka īstenotajai sociālo iemaksu palielināšanai par 1%, kas tiek novirzīts veselības aprūpei, jāseko arī citu nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību, patentmaksas utt., likmju palielināšanai par 1%, to novirzot veselības aprūpei. Tādējādi visi strādājošie neatkarīgi no izvēlētā nodokļu režīma piedalītos obligātajā veselības apdrošināšanā. Šādu pieeju atbalsta gan sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere, gan ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kuri norāda, ka visiem strādājošiem solidāri jāpiedalās veselības apdrošināšanā.

Pašlaik to dara tikai tie strādājošie, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā. Paceļot citu nodokļu režīmu likmes par 1%, visi strādājošie būtu automātiski apdrošināti. Pārējiem veselības apdrošināšana tiktu nodrošināta no valsts budžeta. Tādējādi reāli darbotos viens pakalpojumu grozs visiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs norādījuši, ka uz nodokļu sistēmu jāparaugās kompleksāk. Proti, nevis par 1% paaugstinot citu nodokļu maksāšanas režīmu likmes, bet samazināšanas virzienā pārskatot daudzus nodokļu režīmus. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver – lai gan valstī ir aptuveni miljons nodarbināto, veselības sistēmu uztur vien 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN krāpnieku slazdos var iekrist godprātīgie

Māris Ķirsons, 04.04.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID pārkāpj likumu

Māris Ķirsons, 09.04.2019

Video skatāms zemāk.

Jaunākais izdevums

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA, 09.04.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru