Jaunākais izdevums

Lai padarītu apmetumu antibakteriālu, smago metālu vai sudraba vietā Latvijas Universitātes ķīmiķi piedāvā izmantot mālus un videi draudzīgas virsmaktīvās vielas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Clay Minerals līdzīpašniece Solvita Kostjukova stāsta, ka Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētniekam Jurim Kostjukovam un Fizikālās ķīmijas katedras vadītājam Andrim Actiņam pirms vairākiem gadiem radusies ideja par jauna tipa antibakteriālo piedevu pret mikrobiem, sēnītēm un baktērijām un šobrīd viņi strādā pie piedevas būvniecības apdares materiāliem. Pirmais produkts būs piedeva apmetumam Alīna, bet to varētu izmantot arī plašāk, piemēram, vannas istabas šuvju materiālā. «Šis nav domāts kā plaša patēriņa materiāls, galvenais pielietojuma veids varētu būt restaurācijā. Regulāri tiek atjaunotas vēsturiskās ēkas un tām šis materiāls varētu būt vispiemērotākais,» spriež J. Kostjukovs.

Māju fasādes pēc kāda laika nomelnē un pelē, tas ir raksturīgi mūsu klimatam, jo ir augsts mitruma līmenis un maz saules. Tāpat teju katrs ir saskāries ar pelējumu vannas istabā uz flīžu šuvēm. Lai ar to cīnītos, tirgū ir dažādas antibakteriālas piedevas apmetumam. Visbiežāk tiek izmantotas tādas, kas satur smagos metālus, kas ir kaitīgas videi un cilvēkiem, vai arī piedevas uz sudraba bāzes, kas ir dārgākas par tām, kas satur smagos metālus. «Mūsu antibakteriālā piedeva ar mālu ir vismaz desmit reižu lētāka nekā sudraba piedeva,» vērtē J. Kostjukovs. Stāstot par šo produktu, S. Kostjukova atklāj, ka antibakteriālās piedevas minerālkapsula ir no māla, kas papildināts ar vairākām virsmaktīvām vielām, turklāt vienā virzienā māla kapsula ir nanoizmērā, bet citā – mikroizmērā, kas dod tiesības to saukt par nanomateriālu.

«Virsmaktīvās vielas iekapsulētas mazās māla kapsuliņās, kas nodrošina, ka gadu gaitā šīs vielas lēnām un vienmērīgi izdalās. Antibakteriālais efekts ir ilgstošs un vienmērīgs,» saka A. Actiņš.

Visu rakstu Pret pelējumu ar māla spēku lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alina piesaista sēklas investīciju 550 tūkstošu eiro apmērā

Anda Asere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvu māla piedevu ražotājs Alina piesaistījis sēklas investīciju no vairākiem privātiem biznesa eņģeļiem, izveidojot biznesa eņģeļu sindikātu, kurā vadošie investori ir Džerijs Virts (Jerry Wirth) un Deivids Derouss (David DeRousse)

«Investīcijas mērķis ir finansēt demo ražotnes izveidi, kuras kopējā kapacitāte būs līdz 40 tonnām gadā, atbalstīt produkta pārdošanas aktivitātes, kā arī turpināt testēšanu un izpētes darbu ar potenciāliem klientiem,» teic Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece un vadītāja. Ierobežota apjoma demo ražotnes izveide esot īpaši svarīgs uzdevums, jo uzņēmums vēlas ražot savu produkciju, izmantojot ārpakalpojuma partnerus, bet tas nav iespējams, kamēr nav definēts un pilnībā pārbaudīts ražošanas process. Šī sēklas investīcija palīdzēs uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū un izveidot partnerības, kas svarīgas biznesa mērogošanai nākotnē.

«Šis uzņēmumam ir bijis aktīvs gads un esam sasnieguši biznesa attīstībai svarīgus mērķus. Mūsu uzņēmuma attīstība nebija iespējama bez intelektuālā īpašuma aizsardzības. Šogad saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu iesniegtais produkta patents ir novērtēts pozitīvi un nepastāv šķēršļu patentēšanai pasaules mērogā. Esam uzsākuši produkta virzīšanu tirgū, kas rezultējies noslēgtos līgumos ar vairāk nekā desmit krāsu ražotājiem Eiropā, kā rezultātā ir uzsākti testi par Alina produktu izmantošanu krāsu produktu ražošanā,» teic Dāvids Štēbelis, SIA Alina līdzīpašnieks. S.Kostjukova piebilst, ka uzņēmums ir ieguvis nozīmīgu atbalstu un finansējumu no Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra, lai finansētu produkta izpēti un attīstību. Tāpat Alina šogad tika nominēta Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvai EIT Innovation awards, kas izceļ inovatīvus uzņēmumus ar mērķi mainīt nākotni. Tas ir augsts novērtējums ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. «Mēs esam uzlikuši Latviju uz inovāciju kartes – citu uzņēmumu no Latvijas šajā konkursā nebija,» saka S. Kostjukova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Samazina krāsu radīto toksiskumu

Anda Asere, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Alina gatavo un pārdod māla piedevas ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai; produkts primāri radīts krāsu industrijai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu to mūžu un aizsargātu no ultravioletā starojuma.

«Mūsu pirmais produkts ir Alina Life. Tā ir organomālu kompozīcija, kas vienlaikus ir gan jauns materiāls, gan izejviela, uz kā bāzes veidot jaunas krāsu formulācijas,» stāsta Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece. Uzņēmuma fokuss šobrīd ir ekomateriāli, kas domāti koksnes apstrādei, jo tie ir paši neaizsargātākie, jutīgākie pret vidi, ultravioleto starojumu.

Kopš DB pirms teju diviem gadiem rakstīja par Alina, uzņēmums ir saņēmis ilgtspējīgas būvniecības balvu Dānijā, kas, iespējams, pavērs durvis sadarbībai ar klientiem un sadarbības partneriem tur. Tāpat uzņēmums startējis divos akseleratoros – Plug and Play Kalifornijā un Accelerace Dānijā. Pretēji IT jaunuzņēmumiem, kas parasti ieliek somā datoru un uz akselerācijas programmas darbības laiku pārceļas uz konkrēto vietu, Alina gadījumā programma lielākoties bija virtuāla. «Kompānijas, kas ir bāzētas zinātnē, nevar tik viegli pārcelties, jo visa izpēte un pētniecība un sadarbības partneri paliek mājās,» skaidro Solvita. Uzņēmuma lielākā motivācija dalībai akseleratorā bija iespēja piekļūt lielajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Sociālās uzņēmējdarbības realitāte nav rožaina

Anda Asere, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To secina senioru austo paklāju zīmola Lude īpašnieces Zane Bojāre un Solvita Kostjukova

Biznesu Solvita un Zane sāka ar cēlu mērķi – pierādīt, ka sociālais bizness var būt pašpietiekams. «Mūsu gadījumā šī hipotēze nenostrādāja. Protams, tam ir arī daudz subjektīvu faktoru – šī ir mūsu pirmā uzņēmējdarbības pieredze, mums ir mazi bērni, kādā brīdī pietrūka otrā uzrāviena. Tāpēc tagad sākam skatīties uz Ludi kā ražojošu uzņēmumu, un mums nav par visām varītēm jāpierāda, ka tas ir ārkārtīgi pelnošs bizness – vismaz ne tajā apjomā, kā mēs gribējām. Es ticu sociālajai uzņēmējdarbībai pakalpojumu jomā, bet ne ražošanā,» norāda Zane. Viņas saskārās ar to, ka, tiklīdz uzņēmums virzās pretim saviem biznesa mērķiem, tiek ziedots kaut kas no sociālā aspekta, un otrādi – daudz investējot sociālajā mērķī, tas vienā brīdī kļūst par galveno. Zane uzskata, ka bizness sākas tad, kad ir jāpieņem grūtie lēmumi – līdz tam tas bieži vien ir drīzāk projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijā radīta tehnoloģija novērtēta kā TOP 10 inovācija būvniecībā

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Start-up uzņēmuma ALINA radītā māla apstrādes tehnoloģiju Dānijas Rūpniecības fonds, Dānijas Arhitektūras centrs un Zaļās biznesa attīstības fonds jeb Sustainable Build novērtējis kā vienu no 10 ilgtspējīgas būvniecības inovācijām nozarē.

ALINA ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2015.gadā, ar mērķi komercializēt un ieviest Pasaules tirgos jaunu māla apstrādes tehnoloģiju. Apstrādes rezultātā māls tiek bagātināts ar organiskajām vielām, kas piešķir māla materiālam jaunas īpašības un funkcionalitāti. Šī materiālā unikalitāte ir saistīta ar iemantotajām īpašībām un ilgtspēju.

Konkursa ietvaros, tika izvērtētas 57 inovatīvas tehnoloģijas un produkti, no kuriem 10 perspektīvākie tika uzaicināti uz akselerācijas forumu Kopenhāgenā. Foruma ietvaros, inovatīvākajiem uzņēmumiem tika sniegta nozares ekspertu konsultācija un nodrošināti biznesa kontakti, ar mērķi paātrināt inovāciju ieviešanu būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Kā jūtas sieviete IKT nozarē

Anda Asere, 27.04.2017

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā Meitenes IKT nozarē diena (International Girls in ICT Day). Uzzini, kā jūtas sievietes šajā nozarē.

Teksts lasāms šeit vai raksta galerijā!

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Arī Learn IT līdzdibinātāja Elīna Ingelande uzskata, ka šobrīd Latvijā ir laba augsne tam, lai IT jomai pievienotos aizvien vairāk sieviešu. Pēdējos gados gan IT uzņēmumi, gan meiteņu komūnas aktīvi popularizē šo kā sievietēm interesantu un piemērotu jomu, kā arī cenšas lauzt sabiedrībā un pašās meitenēs esošos stereotipus un bailes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina pieteikt jaunus un izcilus cilvēkus TOYP Latvia 2015 balvai

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar JCI Latvija aicina nominēt jaunus un izcilus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem īpašai starptautiskai balvai TOYP Latvia 2015 (Ten Outstanding Young Persons – desmit izcili jauni cilvēki), lai ikviens uzzinātu par izciliem un panākumiem bagātiem profesionāļiem.

Kopumā iespējams pieteikt kandidātus desmit dažādām kategorijām: bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība; politika, tieslietas, valsts pārvalde; akadēmiskā darbība; kultūra; ētika, vide bērnu tiesības, cilvēktiesības, miers pasaulē; filantropija, brīvprātīgais darbs; zinātnes, tehnoloģiju attīstība; personības pilnveidošana, izaugsme; inovācijas medicīnā.

«Mums ir talanti un sasniegumi, par kuriem plašāka sabiedrība nezina. Vairāk un biežāk jāatceras, ka tieši cilvēki ir mūsu nākotne, kas virzīs valsti uz attīstību un izaugsmi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka esam tieši tik pat varoša nācija kā citas, tāpēc TOYP Latvia 2015 ir balva, kas visai Latvijai demonstrē spēju būt izciliem, inovatīviem un veiksmīgiem,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas–Latvijas Uzņēmējdarbības balvu, kas šogad pasniegta gada labākajam jaunuzņēmumam, ieguva zaļo tehnoloģiju uzņēmums Alina, kura valdes priekšsēdētāja ir Solvita Kostjukova. Jaunuzņēmums attīsta un ražo antimikrobiālās piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursus taupošas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība?

Anda Asere, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru