Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, un no trešdienas autovadītājiem ir iespējams fiksēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un informēt par to apdrošinātāju ziņapmaiņas lietotnē "WhatsApp", informē LTAB pārstāvji.

Iecerēts, ka tuvākajā laikā jaunā saskaņotā paziņojuma funkcija būs pieejama arī citās populārākajās ziņapmaiņas lietotnēs.

Saskaņoto paziņojumu "WhatsApp" drīkst aizpildīt tad, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietušo un iesaistītie var apliecināt savu identitāti ar "SmartID" vai "E-paraksta" rīkiem. Sarunbots dialoga formā uzdod jautājumus par ceļu satiksmes negadījuma laiku, apstākļiem, lieciniekiem un nodarītajiem bojājumiem. Daļa informācijas, piemēram, notikuma vieta un informācija par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, tiek ģenerēta automātiski, tādējādi samazinot saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas laiku.

Galvenā risinājuma priekšrocība esot tas, ka iesaistītajiem nav jāzīmē negadījuma shēma, kas līdz šim sagādājusi lielākās problēmas autovadītājiem. Tā vietā risinājums paredz plašas ceļu satiksmes negadījuma apstākļu foto un video fiksācijas iespējas.

2025.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 59,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2025.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1684 EUR.

“OCTA vidējās atlīdzības apmērs nemainīgi pieaug kopš 2014.gada, turklāt īpaši strauji tā kāpusi tieši pēdējos gados. Arī šī gada deviņos mēnešos tā pieaugusi par 7,77%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2025.gada pirmajos deviņos mēnešos kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 26003, kas ir par 3,6% vairāk nekā pērnā gada 9 mēnešos. 69,91% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 30,39% CSNg ar ceļu policijas protokolu.

Nekustamā īpašuma apdrošināšanā ir redzams pieaugums, bet apdrošināta ir vien puse no apdzīvotajiem īpašumiem, tāpēc izaugsmei vēl ir ļoti daudz vietas, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

"Cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka mēs nedzīvojam Dieva ausī un dabas kataklizmas var skart arī mūs. Turklāt tagad kaut kas nopietnāks notiek teju katru gadu," stāstīja asociācijas vadītājs. Viņš arī piebilda, ka Latvijas Bankas statistika liecina, ka apdrošināta ir vien aptuveni puse no apdzīvotajiem īpašumiem. Līdz ar to pieaugums ir redzams, bet arī izaugsmei vēl ir ļoti daudz vietas.

Jautāts, vai šķērslis tam, lai apdrošināti būtu krietni vairāk par pusi apdzīvoto īpašumu, varētu būt polišu cenas, Abāšins skaidroja, ka standarta vienistabas, divistabu vai trīsistabu dzīvoklim apdrošināšana gadā maksā no 50 līdz 200 eiro atkarībā no polises seguma. Mājām gan polises maksā vairāk, jo arī mājas parasti maksā dārgāk.

Saistībā ar vispārēju cenu pieaugumu veselības apdrošināšanas polisēm pašlaik neizdodas segt visus medicīnas aprūpes izdevumus, intervijā teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš uzsvēra, ka apdrošinātāji, protams, pilda savas saistības, bet ir redzams, ka darba devēji ļoti bieži nespēj nopirkt tādas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.

Kā skaidroja Abāšins, oficiālie inflācijas dati liecina, ka inflācija medicīnas nozarē katru gadu pēdējā desmitgadē ir rakstāma ar divciparu skaitli. Īpaši tas attiecas uz stacionāru pakalpojumiem. Savukārt ambulatorajos pakalpojumos konkurence ir lielāka, tāpēc tur tik liela cenu pieauguma nav.

"Turklāt nav paredzams, ka tas varētu mainīties, jo medicīnas izmaksas iet uz augšu visur," uzsvēra asociācijas vadītājs.

Jautāts, vai darba devēji ir motivēti pirkt dārgākas polises, Abāšins atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka pirms pāris gadiem arī mainījās ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm, kas bija noteikts vēl tad, kad Latvijā bija lati, un tagad tas ir 750 eiro.

Lauksaimniecības nozarē katru gadu pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, tomēr vienlaikus joprojām ir neaptvertas zonas, piemēram, augļu un dārzeņu stādījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) vadītājs Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka lauksaimniecība ir īpatnēja nozare tādēļ, ka tā ir vienīgā, kur apdrošināšanu daļēji subsidē valsts.

Šobrīd no labības un rapša sējumiem Zemgalē ir apdrošināti aptuveni 70%, Kurzemē un Vidzemē - aptuveni 50%, bet Latgalē - aptuveni viena trešdaļa. Apdrošināto sējumu īpatsvars pamazām, bet ar katru gadu pieaug.

Kā stāstīja Abāšins, vienlaikus katru reizi, kad ir kādas nelaimes, pamainās arī apdrošināšanas segums jeb tas, pret kādiem riskiem lauksaimnieki apdrošinās un ko piedāvā apdrošinātāji.

"Piemēram, kad pirms dažiem gadiem bija lielais sausums, tad reti kuram apdrošināšanas polisē tas bija paredzēts. Tagad apdrošināšanu pret sausuma risku pērk jau diezgan regulāri," teica asociācijas vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus ir arī redzams, ka zemnieki katru gadu teju mēģina uzminēt, pret kādiem riskiem apdrošināties. Piemēram, pamatā visi apdrošinās pret sējumu izsalšanu un veldri un domā, pret ko vēl katru gadu apdrošināties. Tomēr gadu no gada apdrošināšanas segumi pieaug.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Turpmāk pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periods ārvalstīs iegādātām automašīnām būs spēkā arī transportlīdzekļiem līdz desmit gadu vecumam. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Līdz šim, pirmreizēji reģistrējot automašīnu Latvijā, atsavināšanas liegums bija noteikts uz 15 dienām juridiskām personām un uz 30 dienām fiziskām personām, un tas attiecās tikai uz transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem. Šis laiks nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt, piemēram, transportlīdzekļa vai tam izmantoto līdzekļu izcelsmi, iepriekš norādīja grozījumu autori, atbildot uz deputātu jautājumiem.

Grozījumi paredz ieviest arī reakcijas testus koplietošanas transportlīdzekļu lietotājiem alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontrolei. "Tāpat likumā tiek ieviestas arī jaunas - elektrovelosipēda un pašgājēja velosipēda - definīcijas, nodalot šos transportlīdzekļus no līdzšinējās velosipēda definīcijas un tādējādi rodot iespēju pašvaldībām noteikt atbilstošus lietošanas noteikumus, kā arī ātruma ierobežojumu un novietošanas aizlieguma zonas," norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.