Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?

Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Jau veltīju vienu komentāru partiju Progresīvie un ZZS kopdarbam ar nosaukumu “Kas ķīvējas,tas mīlējas!” cenšoties parādīt, ka abu partiju publiskā uzvedība ķīviņu formā ir tikai piesegs kopēju interešu realizācijai.

Atgādināšu, ka pirmais stāsts bija par Rīgas lidostas padomes un valdes locekļu konkursu izsludināšanu vai pilnvaru pagarināšanu, kas pēc būtības vien parāda partiju draudzīgās attiecības, kurās parādās arī partijas Latvijai un Ventspilij intereses.

DB viedoklis: Kas ķīvējas, tas mīlējas

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā...

Šo jauko un nedaudz slēpto attiecību iznākums ir ne vien priekšspēles kāda valsts uzņēmuma padomē, bet arī praktiski augļi valsts tautsaimniecībā, turklāt ir pamats domāt, ka tie var reāli smakot. Jau ievadā uzsvēršu, ka mums šobrīd ir zaļie koridori lielajām investīcijām un projektu atbalsts tiek apstiprināts premjera līmenī, tādēļ arī politiskā atbildība procesā ir īpaši būtiska.

Šoreiz stāsts ir par izcilu projektu, kuru vienlīdz aktīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Proti, ZZS un Progresīvo pārraudzītās ministrijas. Stāsts ir par Ūdeņraža ražošanas un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu “Amber Flow Fuels” Kundziņsalā. 120 miljonus vērtas investīcijas, ilgtspējīga aviācijas degviela iznākumā, 236 tūkstoši tonnu izejvielu pārstrāde gadā. Viss izklausās spīdoši, gan LIAA pieteikumos par investīcijām, gan Klimata ministra Kaspara Meļņa komentāros, gan arī Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir ostas, uztverē. Projekts burtiski lido vēja spārniem cauri birokrātijas mūriem un to vienlīdz naski atbalsta pieminētās ministrijas. Rakstus par projektu var lasīt ministriju mājaslapās un tajos nav pat šaubu ēnas, ka kaut ko vajadzētu pārjautāt vai darīt mazliet citādi.

Projekta galvenais spēlētājs nav kaut kāds ārvalstnieks, bet pašmāju uzņēmums SIA Pars Termināls, kura vadītājs un līdzīpašnieks ir Armands Sadauskis. SIA Pars Termināls arī ir ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasītājs un jautājums ir par resursu izmantošanu – augu eļļas (iespējami arī atkritumeļļas un tauki), dabasgāze, elektroenerģija… Līdz šai vietai viss ir ideāli.

Tomēr ir arī dzīvnieku atkritumu pārstrāde, ko ievedīs no citām valstīm, kas radīs arī jaunus atkritumus, kurus nāksies uzglabāt Rīgas ostā un ir pieminētās eļļas par kurām nevienai no kontrolējošām ministrijām līdz šim nav radušies padziļināti jautājumi, vēlme projektu plaši apspriest ar rīdziniekiem, utml. Proti, var priecāties par pamatīgām investīcijām, bet projekta realizācija Kundziņsalā ir aptuveni 4 kilometru attālumā no Rīgas pils un 1 kilometrs līdz Andrejostai. Runā, ka tieši tur kādreiz piestāšot tūristu prāmji. Dzīvojamos rajonus var atrast tuvāk par 2 kilometriem. Katrs pats var atvērt Google Maps un mērīt no Uriekstes ielas 30 uz visām pusēm. Kad vējš Daugavā ir no jūras puses ir jautājums metereologiem, bet pieņemu, ka dažkārt gadās.

Globāli ir vairāki līdzīgi projekti, kas var būt piemērs. Neste Singapore ekspansijas projekts. Neste ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu un projekta īstenošanas gaitā Singapūrā konstatēja, ka nepieciešami efektīvi sūdzību kanāli no vietējiem iedzīvotājiem, turklāt cauru diennakti. Vajadzīga projekta apspriešana ar iedzīvotājiem pirms un pēc projekta palaišanas. Jābūt neatkarīgām vides monitoringa sistēmām. Proti, riski ir un tie ir jāpārvalda. TotalEnergies Le Mede platforma Francijā atklāj, ka biopārstrādes objektos ir smaku noplūdes, kas skar tuvākās apdzīvotās vietas. Īsāk bija viņiem ķezas, nespēja reaģēt un labi parāda, ka šādas rūpnīcas tuvu apdzīvotām vietām nav bez riskiem. Visbeidzot Kwinana Energy Recovery Facility Rietumaustrālijā ir izcils piemērs smaku problēmām. No šī piemēra var viegli secināt, ka labi, Rīgas gadījumā, var smirdēt Kundziņsalā, Andrejsalā un ja labs vējš no jūras, arī Pils ielā. Avārijas riski, protams, pastāv, bet, kurš par tādām lietām Latvijā domā pāragri. Līdztekus, iespējams, ka samazināsies nekustamā īpašuma vērtība Andrejsalā (par šo, lai satraucas Waterfront būvnieki), bet Eksporta, Ilzenes, Rankas ielas dzīvokļu īpašnieki var domāt paši.

Īsi sakot, kā ZZS tā Progresīvie ir gluži vai sadziedājušies tieši šo projektu tempā dzīt cauri birokrātijas džungļiem un nav nekādu savstarpēju pārmetumu. Klusi un mierīgi realizē iecerēto, lai gan vajadzētu ar rīdziniekiem parunāt, teikt, ka nebūs smakas, jaunradīto atkritumu uzglabāšanas avārijas un nekustamie īpašumi nezaudēs.

Uzņemoties kopēju politisku atbildību, iespējams vajadzētu nedaudz piebremzēt un mazliet apdomāt – vai tiešām viss šajos politiskās mīlas priekos ir tieši tik lieliski, kā liekas pirmajā mirklī. It kā Rīgas centrā sapņo par kokiem kastītēs, bet parkos piketē pie katra krūma, ja ir aizdomas par to, ka kāds tos varētu aiztikt, bet par to, ka izlietotas eļļas un beigtu dzīvnieku atkritumu pārstrāde varētu izraisīt sajūtamu smaku zem prezidenta deguna satraukuma nav. Proti, gribētu dzirdēt abu partiju pārraudzīto ministriju skaidru pārliecību, ka Rīga “nesmirdēs”. Šobrīd politiķi ir tie, kas garantē lielo investīciju projektu derīgumu un nodrošina tempu, bet steigā var iznākt smakas.

SEB banka augustā uzsāk pārcelšanos uz jauno centrālā biroja ēku Satekles Biznesa centrā, Elizabetes ielā. Jaunais birojs tapis, balstoties uz ilgtspējas principiem, kā arī, domājot par esošo un nākotnes darbinieku vajadzībām.

“Ļoti aktīvi gatavojamies, lai jau pēc nedēļas daļa kolēģu varētu uzsākt darbu jaunajā birojā. Kolēģu pārcelšanās no esošā Valdlauču biroja uz jauno notiks pakāpeniski, vairākos posmos līdz septembra beigām,” komentē Anita Segliņa, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja.

“Šī ēka ir jauns standarts komerctelpu segmentā Rīgā. To pamatoti var dēvēt par nākotnes biroju, kurā vienlaikus ir domāts par cilvēku labsajūtu un sadarbības veicināšanu, kā arī par augstāko ilgtspējas standartu sasniegšanu. Banka apzināti izvēlējās efektīvu platības izmantošanu, nodrošinot līdzsvaru starp individuālu darbu, sadarbību un socializēšanos. Viens no konceptuāli nozīmīgākajiem risinājumiem ir centrālais, caur visiem stāviem ejošais ātrijs, kas kalpo ne tikai kā estētisks un papildu dienas gaismas avots, bet arī kā vienojošs elements darba videi. Ātrija zona ir funkcionāli pielāgota dažādiem darba uzdevumiem, sapulcēm un neformālām tikšanās reizēm. Augšējais stāvs ir veltīts tikai darbiniekiem – tajā atrodas centrālā virtuve, plaša atpūtas telpa, bērnu stūrītis, sporta zāle un zaļās terases. Elastīga un ilgtspējīga darba vide, kas spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un augt līdzi organizācijas attīstībai,” jauno ēku vērtē Colliers darba vides eksperte Olga Mihailova.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības, tostarp pievienojot tam gumijas granulas labākai ceļu noturībai pret plaisu veidošanos, kā arī pēta, kā lignīna izmantošana palīdzēs kavēt asfalta novecošanu.

27. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), SIA «Vianova» un Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieku komanda saņems Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Atzinības rakstu par nozīmīgu sasniegumu zinātnē 2025. gadā – izstrādāto bioasfalta maisījumu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu.

«Pētniecības projekts apliecina, ka plaisu starp zinātni un industriju iespējams veiksmīgi pārvarēt, radot praktiski lietojamas un nozarei nepieciešamas inovācijas. Zinātniekiem izdevās jauno bitumena saistvielu aizstāt par 48 % – 20 % veidoja lignīns, bet 28 % – reciklētā asfalta bitumena daļa. Reciklētais asfalts kombinācijā ar biopolimēru lignīnu ir daudzsološs risinājums, kas ļauj mazināt atkarību no jauniem fosilas izcelsmes materiāliem un vienlaikus samazināt CO₂ emisijas, tādējādi būtiski mazinot nozares ietekmi uz vidi,» skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes pētnieks, SIA «Vianova» ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās, lai saglabātu konkurētspēju, nepieciešams mācīties un pilnveidot prasmes visas dzīves garumā, bet ar laiku cilvēkiem var būt sarežģīti apgūt ko jaunu jomās, kas ir pavisam svešas. Daudziem tā ir ar tehnoloģiju un digitālo prasmju apguvi, lai gan par šo tēmu dzirdam un redzam daudz veiksmes stāstus.

Patiesībā veiksmes stāsti var samazināt motivāciju tiem, kuriem neizdodas. Ikviens veiksmes stāsts var arī izgaismot mūsu iekšējo “es nevaru” sajūtu, tāpēc ikvienā nozarē, arī tehnoloģijās, ir svarīgi īsti, patiesi pieredzes stāsti. Domājot par tehnoloģiju apguvi, nevajag baidīties no tā, ka tas būs sarežģīti. Vairāk jādomā kategorijās “varbūt man šis var noderēt” un jāatceras, ka no dažādām apmācību programmām iegūstam arī tad, ja kādu iemeslu dēļ neizdodas noiet visu ceļa posmu.

Vēlme paraudzīties ārpus ierastā

Ar biedrību “Riga TechGirls” esmu kopš pirmā programmas “Iepazīsti tehnoloģijas” iesaukuma un šajā laikā esmu mācījusies pati un redzējusi, kā daudzi cilvēki apgūst tehnoloģijas un maina savu priekšstatu par šo jomu. Kad izlēmu mācīties šajā programmā, galvenā vēlme bija paraudzīties ārpus ierastā. Programma gan toreiz, gan tagad nozīmēja stāstu par nākotnes prasmēm. Pēc tam sekoja dalība Mentoru programmā kā mentorējamam, lai pilnveidotu projektu vadības prasmes IT jomā. Biju ieinteresēta, aktīva un saņēmu uzaicinājumu iesaistīties kā brīvprātīgajam biedrības aktivitātēs. Spilgti atceros pirmo projektu “Woman in Tech”, pie kura palīdzēju, un vēlāk jau sāku to vadīt. Paralēli tam saņēmu piedāvājumu strādāt arī IT startup akseleratorā un tā, no valsts sektora bija nokļuvusi jaunuzņēmumu un IT pasaulē. Beidzot sajutu, ka patiešām spēju ietekmēt procesus un tas motivēja.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Baltijas vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītā A klases biroju kompleksa “Satekles biznesa centrs ” B un C ēkas saņēmušas noslēdzošos “BREEAM” ēku ilgtspējas sertifikātus. B ēka saņēmusi izcilu (“Outstanding”) 89,7% vērtējumu, kas ir līdz šim augstākais jebkad reģistrētais novērtējums jaunbūvēm Latvijā un Igaunijā un otrs augstākais novērtējums Baltijā, uzstādot jaunu standartu ilgtspējīgu biroju attīstībai reģionā.

Atrodoties “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, komplekss apvieno izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem, nostiprinot savu pozīciju kā vienam no modernākajiem biroju kompleksiem Rīgas centrā.

““Satekles biznesa centrs ” apvieno augstākos kvalitātes standartus ar izciliem ilgtspējības risinājumiem, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība ar līdz šim vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijas mērogā apliecina ēkas izcilību, inovācijas un ilgtspējīgu pieeju. Vērts atzīmēt, ka B ēkai četrās no desmit “BREEAM” sertifikācijas kategorijām – projekta vadība, enerģija, transports un ūdens – sasniegts maksimālais punktu skaits, savukārt vēl trijās kategorijās – veselība un labbūtība, atkritumi, zemes izmantošana un ekoloģija – vērtējums pārsniedz 85%. Integrētie energoefektivitātes, klimata kontroles un digitālās pārvaldības risinājumi būtiski paaugstina ēkas pievienoto vērtību un lietošanas komfortu. Tā stratēģiskā atrašanās vieta strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” un modernā infrastruktūra stiprina šīs apkaimes konkurētspēju Baltijas reģionā. Atzinīgais novērtējums apliecina visas komandas un mūsu sadarbības partneru profesionalitāti, projekta kvalitāti un augstos standartus ikdienas darbā, par ko izsakām pateicību komandai un partneriem šī augstvērtīgā projekta īstenošanā,” norāda “Linstow Baltic” attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Jelgavas novadā gar valsts reģionālo autoceļu Jelgava-Dobele-Annenieki (P97) no Būriņu ceļa līdz pagriezienam uz Viesturciemu 1,5 kilometru garumā izbūvēts jauns gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posms, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Izbūvētā gājēju un velosipēdistu infrastruktūra ir apgaismota un ar asfaltbetona segumu. Savienojumā ar jau izbūvēto posmu no Būriņu ceļa līdz Jelgavai, mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem tagad ir iespēja droši nokļūt no Jelgavas līdz Tušķiem, Aizupes skolai un Viesturciemam, skaidro LVC.

Izveidota arī droša dzelzceļa šķērsojuma vieta, kas ir VAS "Latvijas dzelzceļš" pārziņā, kā arī pieejas autobusu pieturvietu pārim Ūzas un taktilā bruģa vadlīnijas esošo pieturvietu platformās, dzelzceļa šķērsojuma, kā arī ceļa pieslēgumu (nobrauktuvju) šķērsojumu vietās.

Vietās, kur gājēju un velosipēdu ceļa trase pietuvojas autoceļa P97 brauktuvei, uzstādītas drošības barjeras, savukārt augsta uzbērumu posmos - gājēju drošības barjeras. Posma sākumā izbūvēts gājēju automātiskās uzskaites punkts. Tāpat ir iztīrītas un saremontētas caurtekas, un grāvji arī ārpus ceļa nodalījuma joslas. Posmos, kur konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, izbūvētas drenāžas ar uztvērējakām.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir ieguvis 1.vietu nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka” konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2025”.

““SATEKLES BIZNESA CENTRS” ir spilgts piemērs tam, kā inovācijas un ilgtspējīga attīstības pieeja ļauj radīt augstas kvalitātes, efektīvu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi. Esam patiesi pagodināti saņemt šo augsto novērtējumu Latvijas būvniecības nozarē – tas apliecina projekta izcilību, mūsu komandas profesionalitāti un sadarbības partneru ieguldījumu, ieviešot augstos kvalitātes standartus, ko esam izvirzījuši. “SATEKLES BIZNESA CENTRS” attīstība strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā” turpina piesaistīt vadošus uzņēmumus un stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas reģionā kā nozīmīgam biznesa un investīciju centram. Izsakām pateicību visai komandai un partneriem par augsta līmeņa sadarbību šī projekta īstenošanā,” norāda Frode Gronvolds, “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs.

Novembris Latvijā ir patriotu mēnesis – īstais brīdis, lai aizdomātos, ko mūsdienās nozīmē būt patriotam un ko ikviens no mums var sniegt savai valstij – Latvijai.

Kamēr pavisam netālu - Ukrainā – tūkstošiem patriotu ik dienu cīnās ne tikai par savas, bet patiesībā arī par daudzu citu valstu brīvību, neatkarību un demokrātiju, mēs savu patriotismu varam demonstrēt bez smagiem upuriem. Mēs to varam darīt pavisam vienkārši – maksājot nodokļus un saprotot, ka valsts nav stāsts par valdību, bet par mūsu vērtībām un pateicību par to, kas mums ir sniegts. Katram no mums ir sava izpratne par to, kas ir patriotisms, ko nozīmē – būt patriotam.

Mana patriotisma definīcija ir vienkārša: jo vairāk (proporcionāli ienākumiem) tiek samaksāts nodokļos, jo lielāks ir patriotisms. Uzsvars uz to, ka nodokļi ir proporcionāli ienākumiem – labi apzinos, ka cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir jādomā, kā izdzīvot, taču grūti ir saprast, kā cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri lielā mērā gūti tāpēc, ka Latvijā ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi attīstībai, nevēlas pateikties savai valstij un deklarē savu nodokļu rezidenci ārpus Latvijas.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijas nodokļu sistēma starptautiski izskatās kā veiksmes stāsts, bet realitātē aina ir krietni sarežģītāka, jo ar labu nodokļu rāmi vien nepietiek – ekonomisko izaugsmi nosaka ekonomikas struktūra, investīciju piesaiste un nodokļu sistēmas stabilitāte.

Ne velti redzam, ka sabiedrības vērtējums būtiski atšķiras no starptautiskajiem reitingiem.

Proti, pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktās “Norstat” aptaujas tikai 14 % iedzīvotāju uzskata Latvijas nodokļu sistēmu par konkurētspējīgu, kamēr 45 % domā pretēji, un 41 % nespēj to novērtēt. Īpaši kritiski ir zemāko ienākumu grupu pārstāvji, bezdarbnieki un mazkvalificēti darbinieki.

Tikmēr saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu domnīcas “Tax Foundation” 2025. gada indeksu Latvijai ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD valstu vidū, un šo pozīciju saglabājam jau astoņus gadus.

Te jāņem vērā, ka šis indekss galvenokārt vērtē sistēmas neitralitāti un konkurētspēju, proti, cik liels ir kapitāla nodokļu īpatsvars.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.