Jaunākais izdevums

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process pasludināts piektdien, 23. janvārī, bet kreditoru pieteikšanās termiņš ir 16. februāris.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Aldis Robežnieks.

Šā gada 12. janvārī kompānijai reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 152 971 eiro apmērā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš janvāra sākumā "EcoLead" piederošais nekustamais īpašums Kalnciemā zvērināta tiesu izpildītāja Edgara Mihailova rīkotā izsolē nosolīts par 1,51 miljonu eiro. Īpašums izsolē tika piedāvāts ar 1,01 miljona eiro sākumcenu.

Aģentūrai LETA nav izdevies iegūt "EcoLead" komentāru par ražošanas ēku izsolīšanas ietekmi uz kompānijas darbību.

Izsolē tika piedāvāts iegādāties funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus - zemesgabalu 1,7803 hektāru platībā un uz zemesgabala esošo svina, svina sakausējuma un krāsaino metālu ražošanas, svina-skābes akumulatoru pārstrādes ēku ar kopējo platību 7859,4 kvadrātmetri, tostarp nojumes ar platību 2623,2 kvadrātmetri, kā arī apsardzes un caurlaides ēku ar kopējo platību 30,7 kvadrātmetri.

Kā parāda piedzinējs norādīts Igors Akulovs. Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 15. oktobra lēmumu kompānijai piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis - aizliegums Akulovam realizēt komercķīlu uz "EcoLead" kapitāldaļām, kas pieder Igaunijas kompānijai "Unimet Estonia".

"EcoLead" izpilddirektors Kaspars Fogelmanis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Akulovs ir "EcoLead" nodrošinātais kreditors, kurš ir izvēlējies šādu risinājumu savu likumisko tiesību īstenošanai. "Ar nodrošināto kreditoru norisinās pārrunas par labāko risinājumu," viņš minēja, piebilstot, ka izsole neietekmē ražošanas procesu un "EcoLead" turpina darbību ierastajā režīmā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "EcoLead" apgrozījums 2024. gadā bija 9,778 miljoni eiro un zaudējumi sasniedza 2,403 miljonus eiro.

Maksātnespējas reģistra dati liecina, ka Zemgales rajona tiesa 2025. gada 13. martā ierosināja "EcoLead" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta tika izbeigta 2025. gada 21. augustā. Pamatojums lietas izbeigšanai, pēc Maksātnespējas reģistra datiem, bija tiesvedības izbeigšana.

Uzņēmums reģistrēts 2007. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,447 miljoni eiro. "EcoLead" īpašnieki ir Deniss Uļjanovs (49,15%), Igaunijā reģistrētā "Unimet Estonia" (45%) un SIA "Metalekspo" (5,85%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA “EcoLead”, kas nodrošina pilnu ciklu – no akumulatoru pieņemšanas un šķirošanas līdz pārstrādei un svina lietņu ražošanai —, ir uzsākusi produkcijas eksportu uz Lielbritāniju.

Līdz ar to uzņēmuma saražotā produkcija no Kalnciema, Jelgavas novadā, šobrīd tiek eksportēta uz Vāciju, Poliju, Izraēlu, Čehiju, Nīderlandi un tagad arī Lielbritāniju.

“Pēdējā gada laikā mūsu eksporta kartei pievienojušās četras jaunas valstis. Redzam, ka interese par mūsu produkciju, kas izceļas ar kvalitāti, pieaug gan Eiropā, gan ārpus tās. Jaunie tirgi mums dod iespēju radīt noietu resursiem, kas iegūti no materiāliem, kuri citādi kļūtu par atkritumiem. Tas ir aprites ekonomikas pamats — pārveidot nolietotu akumulatoru par izejvielu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināt eksportu un un turpināt meklēt iespējas, kā attīstīt pievienotās vērtības produktus,” uzsver Kaspars Fogelmanis, SIA “EcoLead” izpilddirektors.

Ražošana

Uzsākta sabiedriskā apspriešana par SIA EcoLead A kategorijas atļaujas grozījumiem

Db.lv,12.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2025. gada 9. decembra līdz 2026. gada 9. janvārim norisinās sabiedriskā apspriešana par akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA “EcoLead” iesniegtajiem grozījumiem A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā. Grozījumi nepieciešami ražošanas efektivitātes un tehnoloģiju modernizēšanai.

Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) un “EcoLead” informē, ka klātienes sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks pirmdien, 15. decembrī, plkst. 17.30 Kalnciema pagasta kultūras namā.

Uzņēmumā uzsver, ka izmaiņas atļaujā nav saistītas ar ražošanas jaudu palielināšanu. Grozījumu mērķis ir nodrošināt ražošanas tehnoloģiju modernizāciju, lai atbilstu arvien stingrākajiem Eiropas Savienības vides un pārstrādes standartiem.

“Mēs ejam laikam līdzi un uzlabojam ražošanas tehnoloģijas. “EcoLead” ražotne darbojas jau divus gadus, un Eiropas Savienība regulāri pārskata pārstrādes normas. Līdz 2025. gadam svina akumulatoru pārstrādes norma bija 65%, taču no 2026. gada tai jābūt vismaz 75%. Tas nozīmē, ka ražotnei jābūt vēl efektīvākai. Kā aprites ekonomikas uzņēmums mēs modernizējam pārstrādes procesus, lai atbilstu vides un pārstrādes standartiem. Tas ne tikai paaugstinās efektivitāti, bet vēl vairāk samazinās ietekmi uz vidi,” skaidro “EcoLead” izpilddirektors Kaspars Fogelmanis.

Eksperti

Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese

Kaspars Fogelmanis, “EcoLead” izpilddirektors,05.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.