No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Sestdien, 18. aprīlī, plkst. 11:00–13:30, visi interesenti aicināti apmeklēt Pasīvo ēku atvērto durvju dienu. Šogad pasākums notiks Salaspilī – godalgotajā bērnudārza ēkā, kas ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka Baltijā.

Pasīvo ēku atvērto durvju dienas ietvaros vienkopus varēs sastapt pasīvo ēku arhitektus, to komponenšu ražotājus, kā arī trīs A+ energoklases privātmāju īpašniekus ar šo ēku ekspluatācijas pieredzi. Reģistrācija bezmaksas apmeklējumam: https://pasivoekudienas.lv.

Pasākums notiks Salaspils 7. bērnudārzā (Rubeņu iela 2A) - ēkā, kas 2025. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix un ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka visā Baltijā. To projektējis arhitektu birojs MADE arhitekti.

Ēka ir pilnībā uzbūvēta no koka, tostarp nesošās konstrukcijas un apdare. Tās siltumenerģijas patēriņš ir 12 kWh/m² gadā - aptuveni četras reizes mazāk nekā Latvijā spēkā esošās A energoklases prasības. Turklāt koksne, kas izmantota ēkas celtniecībā, uzkrāj vairāk CO₂, nekā radīts tās būvniecības laikā - ēka ir klimatpozitīva.Šī ziema daudzām Latvijas mājsaimniecībām sagādāja nepatīkamus pārsteigumus - apkures rēķini janvārī un februārī pieauga par desmitiem procentu. Bet Latvijā ir arī ēkas, kam barga ziema neko nespēj nodarīt to īpašnieku maciņiem.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Lai gan aukstās sezonas izaicinājumi mēdz nonākt uzmanības centrā tikai tad, kad kaut kas “iet greizi”, biznesa realitātē stabils sniegums ziemā ir rezultāts ilgtermiņa sagatavošanās darbiem.

Latvijā ziema ierasti ir viena no tehniski un finanšu ziņā prasīgākajām sezonām dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Zemas temperatūras, sniega slodze un straujas laikapstākļu izmaiņas pārbauda ne tikai inženiertehniskos risinājumus, bet arī to, cik sistemātiski un profesionāli tiek plānota ēku uzturēšana gada garumā. Tāpēc mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas” pieņem ziemu kā dabisku gada posmu, kurā nav jāreaģē tikai uz izņēmumiem, bet gan jāpiemēro gudra tehniskā plānošana, preventīvie darbi un ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina ēku efektīvu darbību un iedzīvotāju komfortu visa gada garumā.

Runājot par daļas iedzīvotāju vēlmi samazināt apkuri koplietošanas telpās - šāds risinājums būtu saistīts ar daudzām problēmām un negatīvu ietekmi uz ēku kopējo stāvokli, tāpēc apsaimniekotāji šādu iniciatīvu neatbalsta.

Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo posmu, kurā tehnoloģijām nav tikai sekundāra loma, bet tās kļuvušas par būtisku nepieciešamību. Automatizācija un datu vadīti risinājumi kļūst par pamata priekšnoteikumu uzņēmumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgi ieviesti automatizācijas risinājumi spēj nodrošināt līdz pat 60% lielāku efektivitāti (AutoStore, 2025). Igaunijā vairāk nekā trešdaļa pircēju ikdienas iepirkšanos veic mobilajās lietotnēs, kas vienlaikus ietaupa pircēju dārgo laiku, gan ievērojami mazina darbinieku slodzi (StrongPoint, 2025).

Šādi piemēri demonstrē, ka tehnoloģiju ieviešana ilgtermiņā ir uzņēmuma attīstības veiksmes pamats, kas pilnībā pārveido mazumtirdzniecības procesus. Latvijā šī izpratne vēl tikai nostiprinās, un, lai arī aktīvākie tirgus spēlētāji – galvenokārt pārtikas mazumtirdzniecībā – jau investē modernizācijā, kopējais attīstības temps joprojām ir lēns un atpaliek no tirgiem, kuri tehnoloģijas uzskata par stratēģisku nepieciešamību.

Desmit gadu laikā eLizings.lv ir piedzīvojis būtisku transformāciju. Uzņēmuma stāsts aizsākās auto tirdzniecības nozarē, kur ikdienā bija redzamas klientu reālās problēmas - ierobežotas finansējuma iespējas, sarežģīti piedāvājumi un lēmumi, kas bieži tika pieņemti bez pilnīgas informācijas par alternatīvām.

Tieši šī pieredze kļuva par pamatu pārejai uz kredītu salīdzināšanas un finanšu konsultēšanas modeli. Jau desmit gadus uzņēmuma pamatā ir nemainīga pieeja - palīdzēt cilvēkiem pieņemt pārdomātus un finansiāli izdevīgus lēmumus, balstoties datos, nevis emocijās.

Nevis kreditētājs, bet atbalsts finanšu tirgū

Šodien eLīzings Latvijā ir plaši pazīstams kā kredītu salīdzināšanas pakalpojumu sniedzējs, lai gan daļa sabiedrības to joprojām kļūdaini uztver kā aizdevēju. Uzņēmums pats aizdevumus neizsniedz, bet darbojas kā neatkarīgs starpnieks starp klientu un finanšu tirgu.

Platformas galvenais uzdevums ir:

• palīdzēt orientēties plašajā finanšu piedāvājumu klāstā, ērti salīdzinot dažādu aizdevēju nosacījumus;

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.

Innovative Materials ir viens no interpack 2026 centrālajiem tematiem, un tieši iepakojuma sektors vispilnīgāk atspoguļo nozares attīstības virzienu. Vairāk nekā 1000 dalībnieku vienuviet piedāvās unikālu materiālu, risinājumu un tehnoloģiju daudzveidību, aptverot visu spektru – no tradicionāliem iepakojuma veidiem līdz jaunākajām ilgtspējīgajām inovācijām.

Latvijas uzņēmumiem šī ir iespēja koncentrētā veidā iepazīt tirgus attīstību un praktiski novērtēt, kuri materiāli un risinājumi tuvākajos gados noteiks konkurētspēju.

Jaunas materiālu tehnoloģijas un dizaina pieejas jau šobrīd maina iepakojuma funkciju. Augsti attīstīti plastmasas materiāli, šķiedru bāzes risinājumi un viedie pārklājumi ļauj vienlaikus uzlabot produktu aizsardzību, pagarināt to uzglabāšanas laiku un nodrošināt augstāku pārstrādājamību.

No 7. līdz 13. maijam Diseldorfā interpack 2026 piedāvās gan pārbaudītus risinājumus jaunās pielietošanas jomās, gan pavisam jaunus izstrādājumus. Septiņās hallēs un vairākos līmeņos apmeklētāji varēs satikt vairāk nekā 1000 iepakojuma materiālu un risinājumu ražotāju no visas pasaules.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Ēku uzturēšanas, inženiertehnisko un digitālo pakalpojumu grupa Civinity, kas darbojas Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ienāk Dienvideiropā. Grupa iegādājas Horvātijā bāzēto uzņēmumu Metus, kas specializējas liftu ražošanā, uzstādīšanā un apkopē, no Zviedrijas infrastruktūras tehnoloģiju uzņēmuma Sdiptech.

Metus darbojas Horvātijā un Slovēnijā, kā arī realizē projektus Vācijā un citās Eiropas valstīs.Pagājušajā gadā Metus apgrozījums sasniedza aptuveni 19 miljonus eiro, un uzņēmumā strādāja ap 280 cilvēku. Kā pirmais solis ir parakstīts iegādes līgums, un darījuma noslēgums paredzēts tuvāko mēnešu laikā. Galīgā darījuma vērtība tiks apstiprināta pirms noslēguma.

Metus iegāde ir pirmais šāda mēroga solis Civinity Group ārpus Baltijas valstīm un Ziemeļeiropas. Grupa ienāk Horvātijā nevis kā pasīvs finanšu investors, bet kā reģionāls konsolidators, kas jau ir izveidojis operatīvo pakalpojumu platformu un kam ir pieredze ēku uzturēšanas, inženiertehnisko, digitālo un mobilitātes pakalpojumu uzņēmumu apvienošanā.Saskaņā ar auditētajiem 2025. gada rezultātiem Civinity ieņēmumi sasniedza 100,4 miljonus eiro, EBITDA bija 8,3 miljoni eiro. Grupā strādā 1 565 cilvēki, tā apsaimnieko vairāk nekā 5 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības, apkalpo vairāk nekā 1 600 komercklientu un ir realizējusi vairāk nekā 2 000 inženierprojektu.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Apkopojot datus par kopējo audita un konsultāciju tirgus nozari Latvijā, var secināt, ka tas ir spējis saglabāt stabilitāti un izaugsmi.

Tirgus līderu TOP10 saraksts pēdējos gados ir nemainīgs, vienlaikus to kopējais apgrozījums ir svārstījies, augot par 31% 2022.gadā un 11% 2023.gadā, bet samazinoties par 16% 2024.gadā. Kritumu sekmēja viena tirgus līdera krass apgrozījuma samazinājums 2024./2025.finanšu gadā, lai gan pārējie tirgus dalībnieki uzrādījuši pieaugumu.

Audita un konsultāciju niša ir specifiska finanšu nozares joma, kas ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai finanšu auditu, bet arī darījumu, nodokļu, arī juridiskās konsultācijas un pat grāmatvedības ārpakalpojumus. Visbiežāk šos pakalpojumus sniedz auditorkompānijas. Tomēr grāmatvedības ārpakalpojumus, finanšu, nodokļu konsultācijas nodrošina arī specializētie konsultāciju uzņēmumi, kas nav auditorkompānijas.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Šodien kontu atvērt, pārskaitīt naudu vai apmaksāt pirkumu var dažu sekunžu laikā. Fintech uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgu inovāciju virzītājspēku, paātrinot finanšu pakalpojumu digitalizāciju un uzlabojot ērtību miljoniem klientu.

Mēs to novērojam arī tepat Latvijā – tā ir ierasta situācija, kad klientam Rīgā vai Jelgavā ir savs “pamatkonts” tradicionālā bankā un tad papildus vēl viens vai pat vairāki konti dažādās maksājumu iestāžu digitālajās platformās pie kuriem ir piesaistītas arī dažādas maksājumu kartes un lietotnes. Pietiekami daudzi arī tepat Latvijā paralēli banku pakalpojumiem izmanto arī ieguldījumu platformas, kurās klienta līdzekļi tiek turēti kādas mazāk pazīstamas jurisdikcijas bankas kontā. Šāds pakalpojumu sazarojums ir mūsdienīgs un klientam sniedz dažādus ieguvumus un pati par sevi šāda situācija nav nevēlama un atspoguļo finanšu tirgus inovāciju dinamisku attīstību.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Saskaņā ar auditētajiem datiem Civinity Group noslēdza 2025. gadu, pārsniedzot simbolisko 100 miljonu eiro ieņēmumu robežu. Grupas ieņēmumi pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no 88,5 miljoniem eiro līdz 100,4 miljoniem eiro, savukārt EBITDA pieauga vēl straujāk – par 18 % – līdz 8,3 miljoniem eiro.

Šie rādītāji ir nozīmīgi ne tikai augstāko ieņēmumu dēļ. Tie liecina, ka pēc iepriekšējām izmaiņām portfelī un lēnāka perioda būvniecības tirgū grupa ir sākusi līdzsvarotāku finanšu izaugsmes posmu, kurā uzlabojas ne tikai ieņēmumi, bet arī darbības efektivitāte: pagājušā gada decembrī grupas darbinieku skaits bija par 5 % mazāks nekā gadu iepriekš.

“100 miljonu eiro slieksnis, protams, ir simboliski nozīmīgs. Tomēr mums svarīgāks rādītājs ir tas, ka EBITDA pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka grupa paplašinājās ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā: nostiprinājās uzņēmumi, kas rada stabilākus rezultātus, savukārt darbības efektivitātes uzlabojumi deva jūtamu efektu,” sacīja Civinity Group valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Starptautisko maksājumu un ārvalstu valūtas riska pārvaldības platforma "Ebury", kurā investējusi viena no lielākajām komerciālajām bankām pasaulē "Santander" un ko Baltijas valstīs pārstāv uzņēmums "Ebury Partners", ir piesaistījusi vairāk nekā 630 miljonus eiro jaunā finansējuma raundā.

Šo raundu vadīja ASV investīciju uzņēmums "Centerbridge Partners". Tajā piedalījās arī esošie "Ebury" akcionāri — "Banco Santander", "Vitruvian Partners" un "83North". "Santander" uzņēmumā papildus ieguldīs aptuveni 58 miljonus eiro.

Darījums tiks īstenots divos posmos. Pēc tā pabeigšanas "Santander" piederēs 55% “Ebury” akciju, un banka saglabās uzņēmuma galvenā akcionāra statusu.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Ebury" produktu pilnveidošanai, mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei un, lai uzņēmums paplašinātu savu piedāvājumu jaunos tirgos. Plānots, ka MI risinājumi palīdzēs efektīvāk apstrādāt maksājumus, optimizēt ārvalstu valūtas risinājumus un uzlabot klientu pieredzi.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

“Civinity” grupa, kas sniedz ēku uzturēšanas pakalpojumus, kā arī attīsta inženiertehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, ir parakstījusi līgumu par 100 % Viļņas ēku apsaimniekošanas uzņēmuma “Admeo” akciju iegādi.

“Admeo” kopš 2012. gada sniedz augsti kvalificētus un kvalitatīvus ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas pakalpojumus, nodrošinot augstu klientu apkalpošanas standartu īstenošanu, avārijas situāciju novēršanas preventatīvos darbus, kā arī ekonomisku un efektīvu siltumenerģijas izmantošanu ēkās. Tāpat uzņēmumā ir ieviesta arī progresīva defektu reģistrācijas un kontroles sistēma.

“Admeo” nodarbina 15 darbiniekus, kuri apsaimnieko un pārvalda aptuveni 140 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un komerciālos objektus Viļņā; uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza gandrīz 2,7 milj. EUR.

“Dzīvojamo ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas segments mums ir stratēģiski svarīgs, jo tas ir būtisks lielākajai daļai pilsētu iedzīvotāju — neviena daudzdzīvokļu ēka nevar funkcionēt bez kvalitatīvas apsaimniekošanas. Mēs redzam “Admeo” kā profesionālu komandu, ar kuru kopā varam turpināt paplašināt savu dzīvojamo ēku apsaimniekošanas portfeli,” saka “Civinity” valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.