Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt vidēji par apmēram 7%, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sacīja, ka algu kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties un būs ap 7%.

Viņa minēja, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozēja, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Eiropas tirgū arvien aktīvāk ienāk globālie tehnoloģiju milži, tāpēc stratēģiski izdevīgāk būtu attīstīt dažus, bet spēcīgus uzņēmumus, nevis saglabāt ļoti sadrumstalotu tirgu ar daudziem maziem spēlētājiem.

To intervijā DB norāda Dāvis Siksnāns, Latvijas pirmā vienradža Printful dibinātājs un autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmuma Mapon izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.februāra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas minimālā alga Eiropas zemo algu sadaļā

Tēma

Samazinās ASV imports un palielinās ASV eksports

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē – LSEZ Jensen Metal SIA

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Ekonomikas barometrs

Algas augušas straujāk nekā produktivitāte

Enerģētika

Interese par lieljaudas bateriju tehnoloģijām turpina augt

Portrets

Dace Grinsone, KOOL valdes locekle

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (AI) rīku ienākšanu ikdienas darbā, augušas arī prasības pret datortehnikas jaudu. Brīdī, kad esošās tehnoloģijas sāk ierobežot darba ritmu, Apple MacBook Pro ar jaunākās paaudzes M5 procesoru ir gatavs strādāt bez aiztures arī AI laikmetā.

Datora jaudai jāsakrīt ar uzņēmuma stratēģiju

„Datortehnikas iepirkumos allaž dominējusi pragmatiska pieeja, kur prioritātes ir tehnoloģiskā aktualitāte un ilgmūžība,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma CAPITAL Apple produktu grupas menedžeris. “Praksē tas nozīmē, ka investīcijai IT tehnikā jāattaisnojas visā tās dzīves ciklā, nodrošinot darbu bez aiztures vismaz četrus līdz piecus gadus.”

Datora darba mūžu nenosaka tikai akumulatora veselība vai programmatūras atjauninājumi. Tagad to būtiski ietekmē arī mākslīgā intelekta radītā slodze fonā. AI asistenti kļuvuši par ikdienas rīkiem, kas patērē arvien vairāk datora iekšējās atmiņas un jaudas. Turklāt daudzi uzņēmumi izstrādā savus unikālos AI risinājumus, tāpēc atbilstošas jaudas datortehnikas izvēlei jāatbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir jāstimulē sadarbība starpnozaru līmenī un jāpārtrauc veidot regulējumus, kas rada papildu administratīvo slogu un būtībā ļauj strādāt tikai lieliem uzņēmumiem, kuri spēj izpildīt attiecīgās atbilstības nodrošināšanas prasības – spēj uzturēt augsta apjoma birokrātiju.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā Eiropas Savienībā, Latvijā, jo skatījumi ir diametrāli pretēji — vieni runā par recesiju, stagnāciju, citi par izaugsmi un attīstību?

Skatījumi var būt radikāli atšķirīgi, bet jautājums, ko rāda statistika! Tā rāda, ka Latvijā kaut neliela, bet ir izaugsme. Kas par to liecina? Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumu pieaugums, kā arī ir fiksēts patēriņa pieaugums iekšzemē, kura pamatā ir iedzīvotāju investīcijas nekustamajā īpašumā, kas iepriekšējos gados netika novērots. Tiek pirkti dzīvokļi jaunajās daudzdzīvokļu mājās, tam sekos arī patēriņš, jo šie jaunie mājokļi ir jāiekārto. Tas ir lielisks piemērs tēzei par to, ka nekustamais īpašums ir viens no patēriņa pieauguma veicinātājiem ikvienā valstī, arī Latvijā, kur ir pietiekami liels klāsts nozaru, kuras tieši vai pastarpināti strādā uz šo sektoru, sākot no arhitektiem, celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem u.tml.

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Skaidra redze ir viens no dzīves kvalitātes stūrakmeņiem, taču bieži vien optika un tās sniegtās redzes korekcijas iespējas tiek atliktas līdz brīdim, kad ikdienas diskomforts kļūst traucējošs. Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur liela dienas daļa tiek pavadīta pie ekrāniem, mūsu acis piedzīvo ievērojamu slodzi. Šis raksts apskata būtiskākos simptomus, kas var liecināt par redzes izmaiņām, skaidro speciālistu lomu veselības saglabāšanā un iepazīstina ar mūsdienīgiem risinājumiem, ko piedāvā profesionāls optikas salons, lai jūs varētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Optikas salons METROPOLE, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas tirgū, atgādina, ka savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst nopietnākas redzes problēmas nākotnē. Regulāras rūpes par acu veselību nav tikai jautājums par brillēm; tas ir ieguldījums jūsu produktivitātē un labsajūtā. Optometrists vizītes laikā ne tikai nosaka redzes asumu, bet arī novērtē vispārējo acu veselību, kas ļauj piemeklēt atbilstošāko risinājumu katra pacienta individuālajām vajadzībām un dzīvesveidam.

Galvenās pazīmes, ka nepieciešams apmeklēt optikas salonu

Pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka nepieciešams apmeklēt speciālistu, bieži vien ir saistītas ar redzes komforta samazināšanos ikdienas darbos. Ja pamanāt, ka teksta lasīšana kļūst apgrūtinoša vai ceļa zīmes tālumā vairs nav skaidri saskatāmas, tas var norādīt uz redzes asuma izmaiņām. Miglaina redze tālumā vai tuvumā ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie speciālista. Tāpat arī acu nogurums, kas rodas pēc ilgstoša darba pie datora vai lasīšanas, var liecināt, ka acīm nepieciešams atbalsts.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.

No šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 līdz 780 eiro.

Par 40 eiro pieaug arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Labklājības ministrija (LM) norāda, ka 2024. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%.

Kopumā 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.

LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Vidējā bruto mēnešalga Igaunijā pērn bija 2092 eiro jeb par 5,6% lielāka nekā 2024. gadā, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Statistiķi norādīja, ka algu pieaugums Igaunijā pērn bija lēnāks nekā iepriekšējos gados, taču, neskatoties uz to, vidējās bruto algas pieaugums reģistrēts visos apriņķos.

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas pērn– 1815 eiro

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu...

Statistiķi norādīja, ka vidējā bruto alga Igaunijā pērn visaugstākā bija Harju apriņķī, kur tā bija 2336 eiro mēnesī, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā. Galvaspilsētā Tallinā vidējā alga sasniedza 2451 eiro mēnesī, bet citviet Harju apriņķī tā vidēji bija 1957 eiro mēnesī.

Tartu apriņķī vidējā bruto alga bija 2112 eiro mēnesī, kas ir par 5,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu visstraujāk vidējā alga pieaugusi Valgas, Pelvas un Raplas apriņķos, kur vidējās algas pieaugums pārsniedza 6,5%.

Savukārt no ekonomikas nozarēm vislielākās algas pērn reģistrētas informācijas un komunikāciju sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 3651 eiro. Finanšu un apdrošināšanas jomā vidējā alga bija 3338 eiro, savukārt elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā vidējais atalgojums sasniedza 2948 eiro mēnesī.

Vismazākās vidējās mēnešalgas bija viesu izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā, kur vidējais atalgojums bija 1333 eiro, bet citu pakalpojumu jomā vidējā alga bija 1379 eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir attiecīgi par 5,4% un 5% vairāk.

Gada salīdzinājumā visstraujākais atalgojuma pieaugums reģistrēts enerģētikas sektorā. Elektrības, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā vidējā alga pieauga par 9,3%, un ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas pakalpojumu pieaugums sasniedza 7,4%.

Apstrādes rūpniecībā vidējā bruto alga Igaunijā pērn pieauga par 7%, un tirdzniecībā tika reģistrēts 4,9% kāpums.

Mediānā bruto mēnešalga 2025. gadā bija 1724 eiro, kas ir par gandrīz 6% vairāk nekā 2024. gadā.

Pērn Igaunijā bija 592 126 nodarbināto, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visvairāk nodarbināto strādāja apstrādes rūpniecībā - 100 617 jeb 17% no visiem nodarbinātajiem. Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī motorizēto transportlīdzekļu remontā strādāja gandrīz 87 600 cilvēku, izglītībā nodarbināto skaits sasniedza nepilnus 65 000 cilvēku, savukārt cilvēka veselības aprūpē un sociālajā darbā strādāja gandrīz 49 000 cilvēku.

Tikai ceturtajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bija 2155 eiro mēnesī, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2024. gada pēdējos trīs mēnešos.

Visaugstākā bruto mēnešalga oktobrī-decembrī bija Tallinā, kur tā sasniedza 2506 eiro, savukārt viszemākā mēnešalga bija Valgas aprņķī - 1615 eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati.

Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.

Latvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un prasmju līmenis ir līdzīgi.

Visbiežāk darba vietās Latvijā tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes, bet kā otra biežāk izmantotā prasme minēta roku darba veiklība. Darba vietās bieži tiek izmantotas arī sadarbības prasmes.