Jaunākais izdevums

Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24.septembrī lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", paredzot Latgales speciālajā ekonomiskajā (SEZ) zonā iekļaut arī Alūksnes novadu.

"Šos grozījumus virzīsim kā alternatīvu valdības iesniegtajam likumprojektam, jo esam precizējuši vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus," atzīmē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi mēs ne tikai veicināsim reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprināsim mūsu pierobežu.

Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80 procentu atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20 procentu atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100 procentu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.

Budžeta komisija lūgs Saeimu šos grozījumus izskatīt vienlaikus ar valdības iesniegtajiem grozījumiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas patlaban ir izskatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, informē A.Čakša.

Lai izmaiņas likumos stātos spēkā, tās trijos lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris ražošanas paplašināšanā investē 100 miljonus eiro

Db.lv,24.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes novada Vērēmu pagastā atklāts viens no lielākajiem investīciju projektiem Latvijā – AS “Latvijas Finieris” uzņēmuma “VEREMS” RSEZ SIA esošās rūpnīcas paplašinājums. Investējot 100 miljonus eiro, izbūvētas papildu telpas, kurās izvietotas jaunas ražošanas iekārtas, tādējādi nodrošinot efektīvāku koksnes resursu izmantošanu, augstāku produktivitāti un plašākas iespējas inovatīvu saplākšņa izstrādājumu attīstībai.

Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidē Latgalē, kā arī būtisks attīstības projekts AS “Latvijas Finieris” vēsturē. “VEREMS” paplašināšana ir nozīmīga visai valsts ekonomikai, jo ik gadu nodrošinās papildu eksportu vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā, radot inovatīvus bioekonomikas produktus. Rūpnīca ir piemērs ilgtspējīgai būvniecībai, izmantojot dabīgo koku ‒ tā ir Baltijā lielākā industriālā celtne, kur tik plašā apjomā pielietojumu radušas koka konstrukcijas.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems: ““Latvijas Finiera” attīstība vienmēr balstījusies ilgtermiņa investīcijās ražošanā, tehnoloģijās un infrastruktūrā. Pēdējos gados īstenota viena no vērienīgākajām investīciju programmām koncerna vēsturē – 400 miljonu eiro, kas aptver gan lielus rūpnieciskus projektus, gan daudzus mazākus uzlabojumus ražošanas procesos. Šāda pieeja ļauj uzņēmumam saglabāt stabilu izaugsmi un vienlaikus elastīgi pielāgoties starptautisko tirgu prasībām. Rūpnīcas “VEREMS” paplašināšana līdztekus ražošanas apjomu pakāpeniskai palielināšanai būtiski ietekmēs arī tirgus dinamiku – specializējoties lielformāta saplākšņa ražošanā, “VEREMS” radīs papildu pieprasījumu un jaunas iespējas augstākas pievienotās vērtības produktu segmentos.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.