Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos.

Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.Konkurences padomes lēmums nozīmē, ka darījums ir pabeigts un iezīmē abu uzņēmumu vienotu apņemšanos saglabāt un attīstīt Latvijas alus brūvēšanas un baudīšanas kultūru, stiprinot vietējās brūvēšanas tradīcijas un sniedzot jaunas izaugsmes iespējas gan Latvijas, gan eksporta tirgos.

SIA “Valmiermuižas alus” turpinās darbību kā patstāvīga alus darītava, turpinot brūvēt alu Valmiermuižā, saglabājot savas oriģinālās receptes un nemainīgi augstu kvalitātes standartu alus un bezalkoholisko dzērienu brūvēšanā.

SIA “Valmiermuižas alus” lēmis par pievienošanos alus ražotājam Latvijā AS “Cēsu alus”, lai turpinātu brūvēt “Valmiermuižas alu” Valmiermuižā un attīstītu zīmola eksporta potenciālu.

“Šis ir stratēģisks un pārdomāts lēmums, kas darītavas saimei ļaus turpināt un attīstīt amata alus darināšanu Valmiermuižā. Lai arī “Valmiermuižas alum” šis ir labākais gads vēsturē, vienlaikus apzināmies, ka darbojamies mazajiem un neatkarīgajiem aldariem nedraudzīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropā, kā rezultātā Latvija pērn ierindojās jau pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc saražotā alus apjoma. Tas būtiski apgrūtina Latvijas aldaru spēju augt, ieguldīt un konkurēt Eiropas mērogā. Esmu pārliecināts, ka Valmiermuižas alus darītavu sagaida lieliska nākotne, apvienojot spēkus sinerģijā ar kaimiņu novadā esošo “Cēsu alu”, lai iesāktais darbs turpinātos ar vēl lielāku spēku un “Valmiermuižas alu” arvien brūvētu Valmiermuižā,” skaidro “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Par alus darītavas SIA "Valmiermuižas alus" vienīgo īpašnieci kļuvusi AS "Cēsu alus", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Savukārt "Valmiermuižas alus" valdē iecelta "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja un SIA "Piebalgas alus" vienīgā valdes locekle Evija Grīnberga.

Veiktas izmaiņas arī kompānijas statūtos, nosakot, ka turpmāk "Valmiermuižas alus" valdē būs viens valdes loceklis, kuru ievēl dalībnieku sapulce uz nenoteiktu laiku. Iepriekš kompānijas statūti paredzēja, ka "Valmiermuižas alus" valdē ir trīs valdes locekļi, kuri tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku.

"Valmiermuižas alus" valdes priekšsēdētājs iepriekš bija kompānijas līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, bet valdes locekļi bija Rihards Trumpe un Anita Saulīte.

Izmaiņas kompānijas īpašnieku sastāvā un valdē Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas sestdien, 17. janvārī.

SIA "Valmiermuižas alus" pārdošana AS "Cēsu alus" grupai ir psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām, atzina alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas darbojas ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņš teica, ka "Valmiermuižas alus" zīmols visiem Latvijas mazajiem alus darītājiem ir bijis kā lāpa, un uzņēmums ir nozares celmlauzis, parādot, ka mazas alus darītavas var strādāt pie sava zīmola, paplašināt tirgu un stabili augt.

Pļaviņš gan pozitīvi vērtēja "Cēsu alus" paziņojumu, ka "Valmiermuižas alus" zīmola alu turpinās ražot Valmiermuižā.

"Tāpat, zinot, cik liela ražošanas līnija ir Cēsīs, ja viņiem interesē ieiet kaut kādā "mirstīgākā" alus tirgū, kur nav tik lieli apjomi, viņiem līdz šim nebija īsti kur to uzvārīt, bet tagad šāda iespēja būs Valmiermuižā," norādīja Pļaviņš.

Savukārt negatīvi viņa vērtējumā ir tas, ka agrāk vai vēlāk uzņēmumā notiks optimizācija, apvienojot saimniecības un samazinot darbinieku skaitu, kas būs slikta ziņa alus nozarei, jo Latvijā paliks mazāk nozares speciālistu, tostarp pakotāju, alus vārītāju, līniju tīrītāju un citu. Šāds solis negatīvi ietekmēšot arī "Zlauktu".

"Šodien ir mana pēdējā diena Valmiermuižā," sociālās saziņas vietnē X raksta Valmiermuižas alus darītavas radītājs Aigars Ruņģis.

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto," raksta A, Ruņģis.

Db.lv jau vēstīja, ka Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos. Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.

KP apstiprina Cēsu alus un Valmiermuižas alus darījumu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos....

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.

Apvienošanās dalībnieki darbojas alus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos Latvijā. "Cēsu alus" klāstā ir alus un citi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. "Cēsu alus" portfelī ietilpst tādi zīmoli kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi. Savukārt "Valmiermuižas alus" saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar alus ražošanu un tirdzniecību, bet uzņēmuma klāstā ir arī bezalkoholiskie dzērieni, sidrs, alkoholiskie dzērieni un kokteiļi.

Iepriekš tika vēstīts, ka pēc darījuma pabeigšanas līdzšinējais līdzīpašnieks Ruņģis konsultēs uzņēmuma jauno vadību, lai arī turpmāk tiktu saglabātas "Valmiermuižas alus" receptes.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,454 miljoni eiro.

Savukārt "Cēsu alus" 2024. gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro. Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Zīmols “Mežpils alus” sadarbībā ar grauzdētavu “Rocket Bean” radījis jaunu produktu - kafijas stautu.

Jaunā alus brūvēšanā izmantota īsta kafija. Jaunums veikalu plauktos pieejams 0,5 l pudelēs, un tā izveidē alus darītava ieguldījusi 15 000 eiro.

Stauts vēsturiski nozīmē stiprāku alu - sākotnēji “stauta porteris” apzīmēja spēcīgāku porteri, bet vēlāk šis alus stils kļuva par patstāvīgu kategoriju. Stauts ir eila paveids, kas rūgst augstā temperatūrā (ap 20°C), un atšķirībā no tradicionālā portera tam ir izteiktāka kafijas nots, mazāks saldums un vieglāka tekstūra.

“Pastry jeb deserta stauts, kāds ir jaunais produkts, ir alus veids, kas īpaši piemērots mūsu platuma grādiem, kur cilvēkiem patīk saldas, niansētas garšas. Tas ir alus, ko ieteicams, nevis vienkārši izdzert, bet izbaudīt kā desertu. Turklāt, Latvijas mērogā tas ir pavisam jauns un unikāls produkts, kas papildināts ar vietējā zīmola kafiju,” stāsta “Mežpils alus” vēstnesis Edgars Magons.

Mazajās alus darītavās 2025. gada deviņos mēnešos saražoti 24% no valstī kopumā saražotā alus daudzuma jeb 13,35 miljoni litru alus, kas ir par 3,8% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Kopumā šogad deviņos mēnešos Latvijā saražoti 56,17 miljoni litru alus.

Savukārt 2024. gada deviņos mēnešos mazās alus darītavas saražoja 13,88 miljonus litru alus, kas bija 23% no kopējā Latvijā saražotā alus daudzuma.

Pēc VID informācijas, 2025. gada 30. septembrī mazās alus darītavas statuss Latvijā bija 66 alus ražotājiem, savukārt 2024. gada 30. septembrī - 70 ražotājiem.

Mazajās alus darītavās saražotajam alum tiek piemērots akcīzes nodokļa atvieglojums 50% apmērā.

Latvijas alus tirgus pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Vietējo alus darītavu pārdošanas darījumi un apvienošanās kļuvuši par arvien biežāku regularitāti, un arī nesen paziņotais Valmiermuižas alus darītavas pārdošanas darījums to apstiprina.

Tomēr šī tendence iezīmē plašāku problēmu – neatkarīgajiem alus ražotājiem konkurēt ar lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem bieži nozīmē cīņu par izdzīvošanu, nevis attīstību. Kāpēc neatkarīgie aldari turas vēl joprojām pie savas vietas tirgū?

Latvijas neatkarīgo aldaru biedrībā šobrīd ir 15 dalībnieki. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 40 neatkarīgas alus darītavas, savukārt lielākā tirgus daļa koncentrējas starptautisko koncernu rokās. Šie spēlētāji nosaka cenu politiku, veido ekskluzivitātes līgumus un arvien vairāk ietekmē tirgus struktūru. Tomēr neatkarīgie aldari saglabā nozīmīgu lomu – tie ne tikai nodrošina darba vietas reģionos un veicina tūrisma attīstību, bet arī turpina sargāt vietējās alus darīšanas tradīcijas un garšu daudzveidību.

No 2025. gada 1. augusta par Latvijā dzērienu ražotāja un alus darītavas AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju iecelta Evija Grīnberga.

E.Grīnbergai ir ilggadēja un daudzpusīga pieredze uzņēmumu vadībā, ko viņa guvusi, strādājot vadošos amatos tādos lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos kā “Maxima Latvija” un “Skai Baltija”. Evijai ir bakalaura grāds starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās.

“Es augstu vērtēju līdzšinējo komandas darbu, kas ļāvis uzņēmumam kļūt par vienu no līderiem dzērienu ražošanas un tirdzniecības nozarē Latvijā. Mani vienmēr ir iedvesmojusi vide, kur tiek apvienotas inovatīvas idejas ar stiprām un noturīgām vērtībām. Man ir svarīgi turpināt uzņēmuma attīstību un veicināt pozīcijas tirgū. Darīšu visu, lai kopā ar komandu radītu vēl lielāku vērtību mūsu klientiem, partneriem, kolēģiem un plašākai sabiedrībai,” komentē E. Grīnberga.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Nīderlandes alus ražotāja "Heineken" izpilddirektors Dolfs van den Brinks negaidīti paziņojis par atkāpšanos no amata laikā, kad uzņēmums saskaras ar tirdzniecības apjoma kritumu un veic darbavietu likvidēšanu.

Pēc teju sešiem gadiem izpilddirektora amatā van den Brinks to pametīs 31. maijā.

"Uzskatu, ka pienācis īstais brīdis," sacīja 52 gadus vecais van den Brinks.

"Heineken" ar vadības maiņu saskaras sarežģītā brīdī, ņemot vērā straujo alus tirdzniecības apjoma kritumu. Tāpat uzņēmums oktobrī paziņoja, ka saistībā ar galvenā pārvaldes biroja reorganizāciju Amsterdamā likvidē vai pārceļ 400 darbavietas.

"Heineken" ir pasaulē otrais lielākais alus ražotājs, kas ražo un pārdod vairāk nekā 300 zīmolu alu un sidru.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" neplāno atjaunot kādreizējo slidotavu uzņēmuma atpūtas centrā Krasta ielā lielo izmaksu dēļ, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka slidotavas risinājums tika sagatavots 2000. gadā un "savu dzīvi ir nokalpojis".

"Seguma pamatā ir elektrība, ko nevaram atļauties tērēt tajā apjomā, ko tas prasa. Cena, kas būtu jāprasa klientam par slidotavas apmeklējumu, nebūtu adekvāta," pauda Auziņa.

Viņa papildināja, ka tika meklēti arī citi risinājumi, tomēr pašlaik vienīgais risinājums, ko varētu izmantot slidotavas teritorijai, ir iepriekšējais risinājums, kas ir par dārgu.

Vienlaikus Auziņa uzsvēra, ka viens no "Lido" prioritārajiem projektiem ir atpūtas centra pilnveidošana, lai teritorijā piedāvātu plašākas un dažādākas atpūtas iespējas.

"Lido" atpūtas centra slidotava tika slēgta 2020. gadā Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" reģistrējis meitasuzņēmumu SIA "Lido māja", liecina informācija "Firmas.lv".

"Lido māja" reģistrēta otrdien, 3. februārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Lido".

Par "Lido mājas" valdes priekšsēdētāju iecelta "Lido" vadītāja Rita Auziņa, bet par valdes locekļiem - Renārs Gulbis, Rasmuss Pētersons un Solvita Treilande.

Auziņa skaidroja, ka meitasuzņēmums ir izveidots saistībā ar topošās "Lido mājas" attīstību - jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas izveidi Rīgā.

Ņemot vērā "Lido" plānus kāpināt ražošanas jaudu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ražošanas cehs tiek nodalīts atsevišķā meitasuzņēmumā. Šī uzņēmuma pārziņā būs centralizētā ražošana, kas apgādās ar produkciju visus "Lido" uzņēmumus un būs neatņemama "Lido" grupas sastāvdaļa, viņa skaidroja.

Durvis vēris nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” līdz šim lielākais komerctelpu projekts: biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā. Projekta izveidē ieguldīti 13 miljoni eiro, būvniecību īstenoja “Hepsor” būvniecības partneris “Mitt&Perlebach”.

Kopumā 8740 kvadrātmetru plašajā kompleksā darbu sākuši 13 uzņēmumi, tostarp tādi zīmoli kā “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

Ēkas projektu izstrādāja Diānas Zalānes projektu birojs. Kopējais kompleksa aizpildījums šobrīd jau ir 75%.

Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom”.

“StokOfiss U34 ir līdz šim lielākais “Hepsor” komercobjekts Latvijā, un ar to noslēdzam Stokofiss kvartāla attīstību, kopumā divās kārtās radot telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Tas, ka mūsu jaunās telpas izvēlējušies veiksmīgi un atpazīstami uzņēmumi, ir labākais apliecinājums to kvalitātei un atbilstībai mūsdienu biznesa vajadzībām. Šis projekts, kas nodrošina videi draudzīgus un darbinieku labbūtību veicinošus apstākļus, ne tikai palīdz šeit strādājošiem uzņēmumiem attīstīties, bet dod arī nozīmīgu ieguldījumu arī Rīgas pilsētvides kvalitātē un modernizācijā. Pateicos visai “Hepsor” komandai, projektētājiem, būvniekiem un mūsu sadarbības partneriem par profesionālu darbu un kopīgi īstenotu vīziju,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.