Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Latvijā pēc četriem pieciem gadiem, visticamāk, tiks slēgts arī 2G sakaru tīkls, līdzīgi kā pašlaik ir noticis ar 3G tīklu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā," lēmumu slēgt 3G tīklu skaidroja Vancovičs, atgādinot, ka "Tele2" 3G tīklu pilnībā slēdza gada sākumā kā pirmais no Latvijas mobilo sakaru operatoriem.

Viņš prognozēja, ka 4G un 5G tīkli tiks izmantoti vismaz līdz 2035. gadam, bet 2G tīkla slēgšana pašlaik ir sākta jau, piemēram, Zviedrijā.nJautāts, kam Latvijā pašlaik tiek izmantots 2G sakaru tīkls, "Tele2" vadītājs atbildēja, ka to joprojām lieto balss sakariem un īsziņām vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Vienlaikus ir pieejami "podziņtelefoni", kuri strādā 4G tīklā, tādēļ cilvēkiem, kuri tos iecienījuši, no šī veida telefoniem nebūs jāatsakās.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” turpmāk saviem klientiem piedāvās optiskā interneta pakalpojumus.

Tas ļaus gan “Tele2”, gan “Tet” stiprināt tirgus pozīcijas kā daudznozaru digitālo pakalpojumu sniedzējiem, aptverot telekomunikāciju un mobilo sakaru, televīzijas, digitālās drošības, apdrošināšanas un e-komercijas risinājumu.

Pagaidām “Tele2” sadarbībā ar “Tet” optisko internetu piedāvās tikai privātpersonām, savukārt nākotnē to plānots nodrošināt arī biznesa klientiem.

“Mēs sekojam līdzi globālajām tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt klientiem lielāku pievienoto vērtību. Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir tieši optiskais internets, un mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt starptautiski pētījumi un prakse rāda, ka klienti, kuri mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus izvēlas pie viena uzņēmuma, ir apmierinātāki ar servisu un pakalpojumu kvalitāti,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 135,8 miljonus eiro, kas ir par 2,4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Apgrozījuma izaugsmes rādītāji saglabājušies stabili, trešajā ceturksnī piedzīvojot nedaudz straujāku apgrozījuma pieaugumu nekā pirmajos divos ceturkšņos.

Apgrozījuma pieaugumu sekmējis ieņēmumu pieaugums no uzņēmuma pamatdarbības, savukārt ierīču pārdošanas segmentā kopā deviņos mēnešos vērojams neliels kritums, jo iedzīvotāji ir piesardzīgi savos pirkumos. Tomēr trešajā ceturksnī apgrozījums no iekārtu tirdzniecības bija par 1,3 % lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pērn, kas var liecināt par ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos.

Uzņēmums visus deviņus mēnešus strādājis ar augstu efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 46,9 %. “Tele2” turpināja nozīmīgus ieguldījumus attīstībā – investīciju apjoms bija par 2,6 % lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, sasniedzot 15,3 milj. eiro.

No 2026. gada 1. janvāra par jauno “Tele2” izpilddirektoru Latvijā kļūs Arnis Priedītis, kurš uzņēmumā līdz šim pildīja finanšu direktora pienākumus.

Viņš aizstās līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Valdi Vancoviču, kurš nolēmis atstāt valdes locekļa un izpilddirektora amatu.

Valdis Vancovičs savu darbu uzņēmumā beidz 11. novembrī, un līdz gada beigām Arnis Priedītis pildīs pagaidu izpilddirektora pienākumus, lai no 2026. gada 1. janvāra kļūtu par pilntiesīgu uzņēmuma vadītāju.

Arnis Priedītis uzņēmumā “Tele2” strādā jau 18 gadus, šajā laikā būtiski veicinot uzņēmuma izaugsmi un finanšu stabilitāti.

“Uzņemties pienākumu vadīt uzņēmumu, kas ir nozares līderis privātpersonu segmentā un ar ambīcijām iegūt daudz lielāku tirgus daļu korporatīvajā segmentā, ir liels izaicinājums. “Tele2” komanda ir pierādījusi spēju nepārtraukti attīstīties un pielāgoties, un mani mērķi ir turpināt uzņēmuma izaugsmi, stiprinot mūsu līderpozīcijas un nodrošinot vēl labāku pieredzi klientiem,” saka “Tele2” izpilddirektora p.i. Arnis Priedītis.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gadā pieaudzis par 3,3 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedzis 185,6 miljonus eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu rādītāji.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatdarbības.

“Tele2” aizvadītajā gadā turpināja veikt vērienīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā, kopumā ieguldot 19,4 miljonus eiro. Tā rezultātā “Tele2” šobrīd ir plašākais 5G tīkla pārklājums Latvijā, kas sasniedzis 90 % valsts teritorijas.

“Aizvadītais gads bija kārtējais gads, kad “Tele2” kļuva par mobilo sakaru operatoru, pie kura ar savu numuru pārnāca visvairāk klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem. Salīdzinot ar 2024. gada datiem, pārnākušo klientu skaits ir pieaudzis par 50 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Klienti novērtē mūsu pakalpojumu kvalitāti – saskaņā ar starptautiskā uzņēmuma “SpeedChecker” ikgadējiem mobilā interneta ātruma mērījumiem “Tele2” ir līderis mobilā interneta lejupielādes ātrumā Latvijā. Arī 2026. gadā plānojam 22 miljonus eiro lielas investīcijas savā attīstībā, lai turpinātu tīkla, pakalpojumu un klientu servisa pilnveidi.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sācis sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu “asya.ai”, klientu apkalpošanā ieviešot mākslīgā intelekta (MI) risinājumu, kas spēj analizēt sarunas saturu.

Jaunais rīks palīdzēs vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt klientiem vēl cilvēcīgāku pieredzi saziņā ar “Tele2”.

“Mūsu mērķis vienmēr ir bijis padarīt tehnoloģijas cilvēcīgas – tādas, kas palīdz, nevis sarežģī dzīvi. Šis risinājums mums ļaus labāk saprast ne tikai to, ko cilvēks saka, bet arī to, kā viņš to pasaka. Tas palīdzēs ātrāk reaģēt, sniegt precīzākas atbildes un veidot vēl saprotošāku klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.

“Tele2” izmantos “asya.ai” izstrādāto sarunu analīzes sistēmu “Pitch Patterns”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt sarunas saturu latviešu un citās valodās, kā arī atpazīt balss toni, intonāciju, runas ātrumu un citas izpausmes. Tas ļaus identificēt situācijas, kad zvans nav bijis veiksmīgs, un palīdzēs darbiniekiem uzlabot komunikāciju un pakalpojuma kvalitāti. Risinājums var aizstāt manuālu sarunu klausīšanos zvanu centros pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai, ievērojami ietaupot izmaksas un nodrošinot visu zvanu analīzi, ko cilvēkam nebūtu iespējams paveikt. Risinājums atbilst fizisko personu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) un jau tiek izmantots arī vairākās valsts iestādēs, kā piemēram, CSDD un LVRTC.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 400 000 eiro, lai aprīkotu bāzes stacijas ar litija akumulatoriem un uzlabotu elektrobarošanas sistēmu.

Šobrīd uzlabojumi īstenoti aptuveni 10 % bāzes staciju, taču pakāpeniski ar modernākiem akumulatoriem un elektrobarošanas sistēmu tiks aprīkotas arī pārējās bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze. Jaunie akumulatori tiek uzstādīti pakāpeniski – vispirms visās jaunajās bāzes stacijās, kā arī tajās, kur vecie akumulatori ir sasnieguši kalpošanas laika beigas.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt dažādi apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, kas nodrošina to autonomu darbību līdz brīdim, kad elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Ziemassvētkos pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75 %) apsveikumus raksta “WhatsApp” un citās mobilajās lietotnēs, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati.

Tikai 6 % iedzīvotāju Ziemassvētkos vēl sūta tradicionālās ar roku rakstītas apsveikuma kartītes pa pastu.Vienlaikus 42 % iedzīvotāju Ziemassvētkos izvēlas piezvanīt un apsveikt pa telefonu. Šī apsveikuma forma kļūst izplatītāka, palielinoties vecumam – jo vecāks respondents, jo biežāk viņš dod priekšroku tieši telefona zvanam.

Vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem patīk sūtīt Ziemassvētku apsveikumus. Tajā pašā laikā 20 % norāda, ka, lai arī apsveikumu sūtīšana sagādā prieku, tā var radīt arī papildu spriedzi – īpaši svētku laikā, kad jādomā par daudziem tuviniekiem vienlaikus, jāsarūpē dāvanas, jāplāno svētku galds u.tml.

“Tele2” apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī digitālajā vidē novērsts rekordliels apdraudējumu skaits – vairāk nekā 14,1 milj. dažādu veidu draudu. Salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem pieaugums ir par aptuveni 47 %.

Līdzīgi kā iepriekš, lielākie draudi uzņēmuma klientiem bija saistīti ar ļaunatūrām, pikšķerēšanas shēmām un viltus interneta vietnēm.

“Tik liels apdraudējumu pieaugums nav pārsteigums, jo arī krāpniekiem mēdz būt klusāki periodi. Proti, beidzoties vasaras mēnešiem, kas ir atvaļinājuma visiem, t.sk. arī krāpniekiem, būtiski palielinās arī dažādi riski digitālajā vidē,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

“Tele2” norāda, ka viens no ievērojamākajiem draudiem septembrī bija viltus “WhatsApp” konkurss, kura mērķis bija iegūt lietotāju personas datus. Tāpat populāra bijusi viltus video straumēšanas platforma “MyFlixer”, kas šķietami piedāvā skatīties filmas un seriālus, taču faktiski novirza apmeklētājus uz inficētām interneta vietnēm.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” aizvadītajā gadā novērsis 163 miljonus apdraudējumu digitālā vidē. Kā rāda apkopotā informācija, krāpnieki īpaši aktīvi bijuši aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, kad kopumā novērsti 68 miljoni apdraudējumu.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka galvenie draudu veidi digitālajā vidē gada laikā nav mainījušies – joprojām vislielākos riskus interneta lietotājiem rada dažādas ļaunatūras un pikšķerēšanas shēmas.

“Drošība digitālajā vidē un zvanu drošība ir viena no mūsu prioritātēm. Decembris bija rekordmēnesis, jo tajā tika novērsti 26,8 miljoni dažāda veida apdraudējumu mūsu klientiem digitālajā vidē. Gada pēdējā mēnesī īpaši strauji pieauga gadījumu skaits, kad tika bloķēta piekļuve inficētām mājaslapām – interneta vietnēm, kas ir īstas, taču uzlauztas un bīstamas apmeklētājiem. Šādu gadījumu skaits sasniedza aptuveni 2,5 miljonus,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” informē, ka no nākamā gada Latvijas mobilo sakaru lietotājiem, kuri dosies uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, būs pieejams lielāks mobilo datu apjoms. Piemēram, “Tele2” standarta bezlimitu tarifu plānam pieejamais datu apjoms ES/EEZ valstīs būs 47 GB līdzšinējo 40 GB vietā.

“Mūsdienās faktiski vairs nav tarifu plānu, kuros nebūtu iekļauts mobilais internets, jo tas ir kļuvis par būtisku ikdienas sastāvdaļu un nepieciešamību – arī dodoties atvaļinājumos vai darba komandējumos. Tieši tādēļ katru gadu, saskaņā ar Viesabonēšanas regulas noteikumiem, tiek palielināts pieejamais datu apjoms, atrodoties kādā no ES vai EEZ valstīm,” stāsta “Tele2” komercdirektora p.i. Raimonds Janševskis.

“Šīs izmaiņas ļaus mobilo sakaru lietotājiem justies vēl drošāk un izmantot mobilos internetu vēl aktīvāk, jo pieejamais datu apjoms palielināsies par aptuveni 20 %, atkarībā no izvēlētā tarifu plāna un ikmēneša maksājuma.”

Lielāks datu apjoms būs pieejams ne tikai privātpersonu, bet arī biznesa klientu tarifu plānos.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Rīgas apgabaltiesa bijušo Saeimas deputātu un "Latvijas Krājbankas" vadītāju Mārtiņu Bondaru un viņa sievu Ievu Bondari ir atzinusi par vainīgiem dokumentu viltošanā, katram nosakot 22 200 eiro naudas sodu.

Spriedums gan vēl nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Pašlaik par pilna sprieduma pieejamības dienu noteikts 2026. gada 6. janvāris.

Prokurors debatēs lūdza tiesu katram no apsūdzētajiem piespriest naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 37 000 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja. Par attaisnojošu spriedumu tika saņemts prokurora protests.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu likvidējamās "Latvijas Krājbankas" ar likumu aizsargātajām interesēm.

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

Plašu rezonansi un kritiku izpelnījušās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcības pamatotību, līdz galam neskaidru motīvu dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma krimināllietas izskatīšanas, vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova, vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.

"Tiesnešu ētikas komisija skatīs konkrēto jautājumu, tāpēc šobrīd atturos no konkrētās situācijas vērtējuma un komentāra sniegšanas par iespējamiem ētikas pārkāpumiem," norādīja D. Makarova, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem. Vienlaikus viņa atzina, ka iepriekš Tiesnešu ētikas komisija nav vērtējusi gadījumus, kad lietas pārdale tiek saistīta ar tiesnesim pieteiktā noraidījuma nepieņemšanu.

Minētais jautājums ir nonācis arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša redzeslokā, kurš gan arī patlaban atturas no plašākiem komentāriem par šo jautājumu. "Augstākās tiesas priekšsēdētājs iepazīstas ar publiski izskanējušo situāciju Rīgas pilsētas tiesā. Šobrīd komentārus saistībā ar šo lietu priekšsēdētājs atturas sniegt," Dienai oktobra vidū norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes sastāvā notikušas izmaiņas – līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nolēmis atstāt amatu, lai visu enerģiju un uzmanību veltītu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadīšanai, savukārt par jauno LTRK valdes priekšsēdētāju kļuvusi līdzšinējā valdes locekle Katrīna Zariņa.

Šonedēļ Saeimas deputāti un Ministru prezidente Evika Siliņa lēma uzticēt Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību Jānim Endziņam. Nodrošinot LTRK darba nepārtrauktību, 16. oktobrī LTRK Padome pieņēma lēmumu par Katrīnas Zariņas iecelšanu valdes priekšsēdētājas amatā. Viņa līdz šim pildījusi valdes locekles un Ārlietu daļas direktores pienākumus, pārstāvot Latvijas uzņēmēju intereses gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Valde turpinās darbu divu cilvēku sastāvā – kopā ar Jāni Lielpēteri, kurš turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus.

“Plānoju turpināt organizācijas uzsākto darbības kursu, atbilstoši stratēģijā definētajiem sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm - stiprināt LTRK kompetenci un jaudu, veidot biedriem pieejamus un izdevīgus pakalpojumus to konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai. Šis ir personīgs un profesionāls izaicinājums! Ceru strādāt ciešā sazobē ar LTRK biedriem, LTRK padomes locekļiem un nozīmīga loma definēto mērķu sasniegšanā būs manai komandai - visiem LTRK darbiniekiem,” stāsta Katrīna Zariņa.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) padome ir pārvēlējusi Lauri Menci padomes priekšsēdētāja amatā uz vēl vienu termiņu. Lēmums pieņemts, ņemot vērā viņa līdzšinējo darbu, stratēģisko redzējumu un ieguldījumu asociācijas attīstībā.

“Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis ir FNA padomes priekšsēdētājs kopš 2025. gada 2. janvāra. Viņa vadībā FNA ir konsekventi veicinājusi finanšu sektora attīstību, uzturējusi sekmīgu dialogu ar politikas veidotājiem un stiprinājusi nozares lomu Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un konkurētspējā.

“Pateicos par atkārtoto uzticēšanos. Turpināsim darbu asociācijā pie tā, lai finanšu nozare Latvijā būtu stabila, inovatīva, Latvijas konkurētspēju veicinoša un sabiedrībai uzticama. Īpaši svarīgi ir stiprināt sadarbību starp nozares pārstāvjiem un valsts institūcijām, vienlaikus saglabājot augstus mērķus un profesionālos standartus,” uzsver Lauris Mencis.

No 2026. gada 19. janvāra Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāks Dr.Chem Juris Hmeļņickis.

Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ražošanas departamenta direktors Andris Jegorovs. Valdes locekles amatā darbu sāks arī Inga Liščika, kuras atbildība būs finanšu pārvaldības jautājumi. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Dr.h.c.biol Juris Bundulis pievienosies AS “Olpha” padomei.

“Ir apritējuši daži gadi kopš AS “Olpha” īpašnieku maiņas, un šajā laikā uzņēmums ir konsekventi veicis stratēģisku transformāciju attīstībai, lai būtu konkurētspējīgs starptautiskajā farmācijas tirgū. Jura Bunduļa vadībā ir izveidoti stabili pamati uzņēmuma jaunajam zīmolam, ģenērisko produktu portfeļa attīstībai, eksporta paplašināšanai Rietumeiropas tirgos un ražošanas modernizācijai. Pateicamies Jurim Bundulim par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un esam gandarīti, ka viņš turpinās sniegt savu pieredzi un zināšanas stratēģiskās vadības līmenī, strādājot “Olpha” padomē. No jaunā valdes priekšsēdētāja sagaidām mērķtiecīgu uzņēmuma efektivitātes un produktivitātes stiprināšanu, kā arī turpmāku izaugsmi Rietumvalstu eksporta tirgos,” uzsver AS “Olpha” padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs.