Jaunākais izdevums

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Runājot par procentu likmju samazināšanos, viņš norāda, ka šī tendence kopumā nav labvēlīga visam banku sektoram, taču tas nenozīmē tūlītēju peļņas kritumu. “Samazinoties procentu ienākumiem, krītas arī finansējuma izmaksas, kas ļauj saglabāt peļņas maržas un rentabilitāti. Bez tam, papildus tradicionālajai kreditēšanai, mūsu banka aktīvi attīsta arī citus darbības virzienus, piemēram, maksājumu pakalpojumus, aktīvu pārvaldīšanu un kapitāla tirgus risinājumus. Tāpat Artea ir viena no nedaudzajām vietējā kapitāla bankām, kuras lēmumu pieņemšanas centrs atrodas Lietuvā. Tas mums ļauj ātri reaģēt uz tirgus un klientu vajadzībām, un šī elastība kļuvusi par nozīmīgu konkurences priekšrocību,” spriež V.Sinius.

Biznesa kreditēšana atgūstas

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Artea grupa guvusi 48,4 miljonus eiro peļņu, bet kredītportfelis sasniedzis 3,7 miljardus eiro, pieaugot par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Mūsu kredītportfelis kļūst arvien diversificētāks – hipotekārais portfelis vien pārsniedz jau vienu miljardu eiro. Arī aktīvu kvalitāte saglabājas augsta, jo riska izmaksas šobrīd ir tikai 0,15%,” norāda Tomass Varēnbergs (Tomas Varenbergas), Artea Bank finanšu direktors. Viņš piebilst, ka procentu ienākumi šogad samazinājušies līdz ar zemākām bāzes likmēm, taču komisiju ienākumi auguši par 8%, sasniedzot 22,7 miljonus eiro. Pieaugumu lielā mērā veicinājusi renovācijas finansēšana, aktīvu pārvaldīšana un kapitāla tirgus darbība. “Vislielāko izaugsmes potenciālu šobrīd redzam trīs segmentos - ikdienas bankas pakalpojumos, renovācijas finansēšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Pēc INVL mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldīšanas biznesa iegādes šajā jomā joprojām saskatām ievērojamu attīstības potenciālu,” skaidro T.Varenbergas, piebilstot, ka pieprasījums pēc renovāciju finansēšanas joprojām saglabājas ļoti augsts, un pašlaik tiek veidots jauns renovācijas fonds, kas šo darbības virzienu vēl paplašinās.

Artea pārvaldīto pensiju fondu apjoms savukārt sasniedzis 1,45 miljardus eiro, un vien investīciju ienesīgums šogad palielinājis klientu aktīvus par 55 miljoniem eiro. “Stabila kredītportfeļa izaugsme, diversificēti ienākumu avoti un ieguldījumi efektivitātē ir pamats ilgtspējīgai rentabilitātei. Mūsu dividenžu un akciju atpirkšanas politika atspoguļo vadības pārliecību par izvēlēto ilgtermiņa virzienu,” uzsver V.Sinius, atgādinot, ka šogad Artea pabeidza vienu no saviem nozīmīgākajiem stratēģiskajiem projektiem - jauna zīmola ieviešanu.

Akcionāri uzticas

“Šobrīd no Šiaulių Bankas esam pārtapuši par Artea Bank, kā arī vienlaikus īstenojam jaunas pamatbankas sistēmas (Temenos platformas) ieviešanu. Tā ir viena no modernākajām mākoņtehnoloģiju platformām Eiropā, kas nodrošinās procesu automatizāciju, ātrāku produktu attīstību un zemākas darbības izmaksas. Šie ieguldījumi īstermiņā palielina izmaksas, taču ilgtermiņā tie būtiski uzlabos efektivitāti un nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi,” pārliecināts ir V.Sinius. Analītiķu vērtējumā, pabeidzot jauno IT sistēmas projektu, banka varētu būtiski uzlabot efektivitāti – izmaksu un ienākumu attiecība samazinātos no 58% līdz aptuveni 46–47%, bet kapitāla atdeve (ROE) tuvāko gadu laikā pieaugtu līdz 13–15%.Papildus jau pieminētajiem projektiem, banka turpina īstenot arī akciju atpirkšanas programmas, un oktobrī pabeigta jaunākā no tām, kas veikta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas atļauju. “Atpirkumus veicam vairākos posmos, ņemot vērā tirgus apstākļus. Tas ir signāls par bankas likviditāti un uzticību akcionāriem,” norāda T.Varenbergas. Tāpat oktobrī Artea piesaistīja 300 miljonus eiro, emitējot eiroobligācijas ar 3,739% kupona likmi, un šī bija jau otrā veiksmīgā emisija šogad. Pieprasījums seškārt pārsniedza piedāvājumu, piesaistot vairāk nekā 100 institucionālo investoru no visas Eiropas. Emisijai piešķirts Moody’s Baa1 reitings ar stabilu perspektīvu, kas, pēc bankas pārstāvju teiktā, atspoguļo augsto investoru uzticību. “Šī emisija nostiprina mūsu pozīcijas kā vienai no lielākajām korporatīvo obligāciju emitentēm Lietuvā un kalpos kā pamats arī tālākajai izaugsmei,” atzīmē T.Varenbergas

.

Vērtība daudz lielāka

Jau minēts, ka kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, taču analītiķi uzsver, ka tā neatspoguļo bankas patieso vērtību. Piemēram, Polijas investīciju banka Ipopema Securities saglabā Buy ieteikumu un mērķa cenu 1,20 eiro, norādot, ka Artea akcija tiek tirgota ar būtisku atlaidi salīdzinājumā ar reģiona vidējo līmeni. Arī Baltijas pētniecības platforma Enlight Research savā augustā publicētajā apskatā noteikusi bāzes vērtējumu - 1,07 eiro, kas nozīmē aptuveni 32% potenciālo kāpumu. Analītiķu modeļi paredz, ka nākamajos gados Artea varētu nodrošināt 6 līdz 10% dividenžu ienesīgumu, savukārt kopējā akcionāru atdeve, ieskaitot akciju atpirkšanas programmas, varētu būt vēl augstāka.Šobrīd banka turpina mērķtiecīgi stiprināt savus biznesa pamatus - dažādo ienākumu struktūru, samazina atkarību no procentu likmju cikla un iegulda efektīvākā organizācijas modelī.Vienlaikus bankas kapitāla pārvaldības pieeja, piemēram, regulāras dividendes, akciju atpirkumi un obligāciju emisijas, atspoguļo vadības pārliecību par izvēlētās stratēģijas ilgtspējību. Analītiķu prognozes rāda, ka Artea kapitāla atdeve līdz 2026.-2027. gadam varētu pieaugt līdz 13 līdz 15%, padarot Artea par vienu no pievilcīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumu stāstiem Baltijas biržā.

Artea Bank akcijas(ROE1L)

Pozitīvie faktori:

● Pievilcīgs novērtējums (P/BV ~0,9×, P/E ~8×)

● Analītiķi prognozē 6–10% dividenžu ienesīgumu

● Dažādoti ienākumu avoti – renovācijas finansēšana, aktīvu pārvaldīšana, ikdienas bankas pakalpojumi, biznesa un patēriņa kreditēšana

● Vietējais kapitāls un pieredzējusi vadība

Izaicinājumi:

● Samazinošās bāzes procentu likmes

● Īslaicīgi paaugstinātas izmaksas zīmola maiņas un jaunās pamatbankas sistēmas projektu dēļ

● Tirgus nenoteiktība, ko ietekmē globiskā ģeopolitiskā situācija

Avots: Artea Bank

Analītiķu vērtējumi par Artea Bank

Avots: analītiķu pārskati par Artea Bank (ROE1L)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Reklāmraksti

Investīcijas obligācijās – “zelta vidusceļš” starp kriptovalūtām un uzkrājumiem

Sadarbības materiāls,23.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku peļņa pagājušajā gadā sasniedza 1,063 miljardus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Lietuvas Bankas neauditētie dati.

16 bankas un ārvalstu banku filiāles strādājušas ar peļņu, bet trīs cietušas kopējos zaudējumus sešu miljonu eiro apmērā.

Nozares sniegumu noteica tautsaimniecības izaugsme, aktīvu pieaugums un "Revolut" grupas aktīvā paplašināšanās Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar 2024. gadu grupas peļņa gandrīz divkāršojās, pieaugot 2,1 reizi.

Turpretī pārējo trīs lielāko banku - "Swedbank", SEB un "Artea" - kopējā peļņa 2025. gadā samazinājās par 10,3% līdz 683,7 miljoniem eiro.

Deviņu mazāko banku kopējā peļņa bija 12,9 miljoni eiro, palielinoties gandrīz 2,7 reizes.

Banku kopējie aktīvi 2025. gadā palielinājās par 28,5%, sasniedzot 94,3 miljardus eiro.

"Revolut Holdings Europe" piederēja lielākā tirgus daļa pēc aktīvu apjoma - 37,6%. Tālāk sekoja "Swedbank" (23%), SEB (17,1%) un "Artea"(6,2%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējam, ka Industra Bank valdes loceklis Jānis Diedišķis 2025. gada 28. novembrī beigs darba gaitas bankā, informē Industra Bank .

J.Diedišķis bija atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu.

Jānis Diedišķis pievienojās Industra Bank komandai laikā, kad banka aktīvi stiprināja tās klientu apkalpošanas kvalitāti un veidoja mūsdienīgu pakalpojumu vidi Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņa profesionālais ieguldījums, vadot klientu apkalpošanas jomu un attīstot uzņēmumu kreditēšanas risinājumus, ir palīdzējis bankai sasniegt augstākus pakalpojumu standartus un nesis būtisku pienesumu mūsu klientu pieredzei, norāda banka.

“Pateicamies Jānim par ieguldījumu Industra Bank attīstībā. Viņa vadībā esam stiprinājuši klientu apkalpošanas kultūru un ieviesuši daudz izmaiņu mūsu sniegtajos pakalpojumos, kas šodien ļauj mums strādāt ātrāk, pārskatāmāk un vēl ciešākā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, Signet Bankas Investment Banking pārvaldes vadītāji,30.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank kā pirmā no Latvijas vietējā kapitāla bankām saņēmusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Ratings novērtējumu, kļūstot par vienu no retajām bankām Latvijā, kuras darbību un finanšu noturību neatkarīgi izvērtējusi globāla reitingu aģentūra.

2026. gada 9. februārī Moody’s paziņoja, ka Industra piešķirts ilgtermiņa noguldījumu reitings Ba2 un nenodrošināto obligāciju reitings Ba3, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Šis novērtējums atspoguļo Moody’s skatījumu uz bankas pārvaldības kvalitāti, risku kontroli, kā arī kapitāla un likviditātes pozīciju.

Moody’s reitings kalpo kā starptautiski atzīta uzticības zīme klientiem, partneriem un investoriem, ņemot vērā, ka reitinga piešķiršana prasa augstu caurskatāmības, kapitāla pietiekamības un iekšējo procesu brieduma līmeni.

Industra Bank fokuss uz Latvijas uzņēmumu finansēšanu un reālās ekonomikas attīstību, apvienojumā ar disciplinētu risku pārvaldību, ir pamats bankas stabilai izaugsmei un starptautiskam novērtējumam. Moody’s atzinīgi vērtē arī pēdējos piecos gados bankas vadības komandas paveikto bankas transformācijā un veiksmīgajā jaunās stratēģijas ieviešanā, kas ir rezultējusies stiprākā bankas finanšu pozīcijā. Vienlaikus Moody’s norāda uz diezgan augsto regulējošo prasību slogu, kas mazākām bankām rada izaicinājumus darbības efektivitātei. Paredzams, ka turpmāka kredītportfeļa izaugsme mazinās ienākumu svārstīgumu, vienlaikus bankas izaugsmei veicinot darbības efektivitātes uzlabošanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.

Finanses

ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis līdzdalību INDEXO, iegūstot kopā jau 12.37% akciju

Db.lv,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas ceturto laidienu, piesaistot 3,85 miljonus eiro un par 50 % pārsniedzot sākotnējo mērķi – 2,5 miljonus eiro. Lielais pieprasījums apliecina Baltijas valstu investoru uzticību un interesi par projektu.

Ceturtajā obligāciju laidienā tika pārdotas 3745 obligācijas, piesaistot 3,85 miljonus eiro. Pusi no šīs summas ieguldīja Lietuvas investori, bet otru pusi – no Latvijas un Igaunijas. Iegūtie līdzekļi nodrošinās papildu finansējumu nākamajām būvniecības fāzēm, lai turpinātu 11 stāvu augstā A klases biznesa centra attīstību Ķīpsalā, Rīgā.

“Redzot, ka pieprasījums pēc Preses Nama Kvartāla obligācijām pārsniedz sākotnējo mērķi, mēs vēlreiz pārliecināmies par investoru stabilo un noturīgo atbalstu projekta īstenošanai. Investoru uzticība iet roku rokā ar redzamu progresu – pēdējos mēnešos ir pabeigta biroju ēkas konstrukciju izbūve, nosvinēti spāru svētki, uzsākta fasādes elementu montāža, kā arī mūsu obligācijas veiksmīgi iekļautas Nasdaq Baltijas biržā,” stāsta Lords LB Special Fund V vadītājs Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir palielinājis līdzdalību DelfinGroup līdz 29,79%, liecina DelfinGroup paziņojums biržā “Nasdaq Riga”. ALPPES Capital savu līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, konsolidējot Aigara Kesenfelda ģimenes locekļu un viņu uzņēmumiem piederošās DelfinGroup akcijas uzņēmumā ALPPES Capital.

ALPPES Capital līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, lai piedalītos brīvprātīgajā akciju atpirkumā, ko INDEXO plāno izteikt DelfinGroup akcionāriem. ALPPES Capital vadība norāda, ka plāno visas uzņēmumam piederošās DelfinGroup akcijas konvertēt uz INDEXO akcijām ar mērķi palielināt līdzdalību INDEXO grupā.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14.46% INDEXO grupas akciju. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

ALPPES Capital norāda, ka INDEXO grupas akcijas ir uzņēmuma ilgtermiņa finanšu investīcija. ALPPES Capital ir apņēmies vismaz līdz 2030. gadam nepārdot INDEXO grupas akcijas un tādējādi piedalīties INDEXO grupas attīstībā un sagaidāmās uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla būvlaukumā 29. augustā norisinājās svinīgā zvana ceremonija, atzīmējot Latvijas uzņēmuma AS PN Project obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Īstenojot publisko obligāciju piedāvājumu investoriem Baltijā, Preses Nama Kvartāla attīstītājs PN Project trīs laidienos jau ir veiksmīgi piesaistījis 26,1 miljonu eiro. Tuvākajos mēnešos plānoti nākamie obligāciju laidieni, lai nodrošinātu pakāpenisku projekta attīstību. Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 EUR, gada procentu likme ir 10% ar kuponu izmaksu reizi pusgadā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Trīs pirmajos obligāciju laidienos jau piedalījušies vairāk nekā 1200 investoru.

Simboliskā Nasdaq zvana ceremonija norisinājās Preses Nama Kvartāla biroju ēkas 9. stāvā ar lielisku skatu uz Rīgas panorāmu, un tajā pulcējās projekta komanda, Nasdaq pārstāvji, kā arī pārstāvji no tādiem uzņēmuma partneriem kā Eversheds Sutherland Bitāns, Artea Bank, Orion Securities un Redgate Capital.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Reklāmraksti

Vēl pēdējās dienas pieejamas Preses Nama Kvartāla obligācijas ar ienesīgumu 10 % gadā

Sadarbības materiāls,30.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Reklāmraksti

Preses Nama Kvartāla attīstība sasniedz otro pusi – investoriem pieejamas obligācijas ar 10% ienesīgumu gadā

Sadarbības materiāls,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.