Viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.

Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) ik gadu rīkotā “Ēnu diena” ar devīzi “Ar karjeru nejoko!” šogad norisināsies 1. aprīlī. Ēnu devēji aicināti publicēt ēnu vietu vakances portālā enudiena.lv, sākot no 16. janvāra.

Darba devēji varēs reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv no 16. janvāra līdz 5. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Lai uzzinātu visu praktisko informāciju par vakanču reģistrēšanas kārtību un skolēnu pieteikšanās procesu, ēnu devēji aicināti piedalīties informatīvā vebinārā, kas tiešsaistē notiks 16. janvārī. Visa aktuālā informācija Ēnu devējiem un arī vebināra saite, kā arī ieraksts pēc tā norises, pieejami enudiena.lv sadaļā Ēnu devējiem.

“Ēnu diena ļauj skolēniem ieraudzīt, kā skolas solā apgūtās zināšanas reāli tiek izmantotas ikdienas darbā, palīdzot jauniešiem labāk izprast dažādas profesijas un pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru. Vienlaikus tas ir vērtīgs ieguldījums arī darba devējiem - veidojot ilgtermiņa saikni ar nākamajiem speciālistiem,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šodien, 27. februārī sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 1. aprīlī.

Vairums skolēnu (75%) izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” aptaujā norādījuši, ka plāno piedalīties Ēnu dienā, tomēr 40% jauniešu apgalvo, ka ir grūti vai drīzāk grūti izvēlēties, kur iet ēnot.

Pateicoties izglītības Fonda AUGT atbalstam, šogad Ēnu dienas platforma piedāvās jauniešiem iespēju ātri un ērti piemeklēt tieši sev piemērotākās enudiena.lv publicētās vakances. Atbildot tikai uz 11 jautājumiem, vakanču tests palīdzēs jauniešiem apzināt savas intereses, noteikt personības tipam atbilstošākās profesijas un, izmantojot mākslīgā intelekta sniegtos personalizētos ieteikumus, atrast tieši sev piemērotākās vakances un potenciālos karjeras virzienus. Tests ir veidots, iedvesmojoties no Džona Holanda personības un vides saderības teorijas (RIASEC), pielāgojot to mūsdienu jauniešu karjeras izvēles kontekstam.

Eiropai šobrīd ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību, vienlaikus saglabājot ciešo transatlantisko sadarbību ar ASV, ceturtdien, 16. oktobrī, Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotajā konferencē "Spotlight Latvia: The Future of Our Security" paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Pēc Otrā pasaules kara ASV investīcijas palīdzēja atjaunot Eiropu, radot pamatu kopējai labklājībai. Šī transatlantiskā saikne ir un paliek viens no pasaules stabilitātes stūrakmeņiem - Eiropas un Amerikas drošība, ekonomika un tehnoloģiskā attīstība ir savstarpēji atkarīgas un stiprina viena otru," uzsvēra Ašeradens.

Runājot par turpmāko sadarbības attīstību, finanšu ministrs atzīmēja, ka publiskā un privātā sektora partnerības būs izšķirošas nākamajā transatlantiskās drošības sadarbības posmā. Finanšu ministrija turpina darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un citiem finanšu partneriem, lai mazinātu riskus un piesaistītu privāto kapitālu enerģētikas drošības, kiberaizsardzības un piegādes ķēžu jomās.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā uzsver, ka panāktais risinājums ļaus īstenot atbalstītos priekšlikumus, saglabājot fiskālo līdzsvaru un atbildīgu pieeju valsts finanšu vadībai.

Kā pauž FM, aktualizējot un rūpīgi pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, tika samazināti valsts parāda vadības izdevumi desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12 miljonu eiro apmērā.

Rastais papildu finansējums tiks novirzīts nozarēm un projektiem, kas nozīmīgi valsts attīstībai, drošībai un sabiedrības labklājībai, uzsver FM.

Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai - astoņi miljoni eiro, kā arī lauku ģimenes ārstu atbalstam - 4,8 miljoni eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ar Lietuvas finanšu ministru Kristupu Vaitiekūnu 27.novembrī pārrunājis abu valstu makroekonomisko situāciju, sadarbību reģionālajā konkurētspējā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts budžeta izstrādes izaicinājumus, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tikšanās laikā abas puses apliecināja ciešo Latvijas un Lietuvas partnerību un tās nozīmi Baltijas reģiona izaugsmē.

Ašeradens tikšanās laikā uzsvēra, ka Latviju un Lietuvu vieno ne tikai dziļas vēsturiskas saites, bet arī stabila un ilgstoša sadarbība, kas balstīta kopīgās interesēs un atbildībā par reģiona attīstību. Ministrs vērsa uzmanību, ka abu valstu ekonomikas turpina demonstrēt noturību un spēju pielāgoties pašreizējai sarežģītajai ģeopolitiskajai situācijai, norāda ministrijā.

Tāpat Ašeradens atzinīgi vērtēja Lietuvas spēju nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, kas nākamgad tiek prognozēta kā straujākā Baltijas valstu vidū. Ašeradens piebilda, ka Latvijas un Lietuvas kopīgā apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu attīstību palīdzēs pārvarēt globālos izaicinājumus un stiprināt Baltijas reģiona pozīcijas Eiropā.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Kamēr daudzu uzņēmumu un organizāciju vadītāji plāno dažādu digitālo risinājumu ieviešanu, darbinieki nereti to jau dara “pa kluso”, izmantojot dažādus publiskos mākslīgā intelekta (MI) rīkus bez saskaņojuma ar IT nodaļu vai datu drošības speciālistiem. Tā sauktais ēnu IT jeb neapstiprinātu MI, programmatūras un citu digitālo rīku izmantošana ir izplatīta problēma. Tā radītā ietekme var būt dažāda - datu drošības vai pārmaksas risks, izsekojamības trūkums, kiberdrošības risks, neatbilstība Vispārīgai datu aizsardzības regulai u.c.

Lai risinātu šos izaicinājumus, ar aizliegumiem vien nepietiek, tieši pretēji – tie var radīt viltus drošības sajūtu. Daudz lielāks efekts ir drošas eksperimentēšanas vides izveidošanai, proaktīvai uzraudzībai attiecībā uz to, kādus rīkus darbinieki izmanto un izglītošanai par digitālo higiēnu un drošību.

Darba tirgus, paradumu un organizāciju attīstības tendenču pētījuma “Work Trend Index” 2024. gada dati liecina, ka gandrīz 80% darbinieku visā pasaulē izmanto ēnu IT. Arī Latvija nav izņēmums. Savukārt, kiberdrošības uzņēmuma “Cyberhaven” aizvadītā gada pētījums liecina, ka 83,8% datu, ko darbinieki ievada MI rīkos, nonāk paaugstināta riska vidēs. Riski pieaug arī Latvijā – Cert.lv dati liecina, ka 2025. gada nogalē Latvijas kibertelpā reģistrēts vēsturiski augstākais incidentu skaits. MI rīki arvien straujāk ienāk ikdienas darbā, tie ir viegli pieejami un kļūst par dabisku pirmo izvēli, kur vērsties, lai rastu atbildes, automatizētu uzdevumus vai paaugstinātu produktivitāti. Taču tieši šī pieejamība un brīvā, bieži nekontrolētā izmantošana rada jaunus riskus. Problēma nav tikai kiberuzbrukumos – būtiska loma ir darbinieku paradumiem, piemēram, ievadot sensitīvu informāciju neapstiprinātos MI rīkos. Tāpēc drošības izaicinājums arvien vairāk kļūst par cilvēku uzvedības un iekšējo procesu jautājumu.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Latvija atbalsta kapitāla tirgus integrāciju un ir atvērta mērķētai atsevišķu nozīmīgu un pārrobežu tirgus infrastruktūras elementu centralizētai uzraudzībai Eiropas līmenī, ja tā sniedz skaidru pievienoto vērtību un palīdz mazināt tirgus fragmentāciju, 5.maijā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka A.Ašeradens ECOFIN sanāksmē uzstājās politiskajās debatēs par Tirgus integrācijas un uzraudzības priekšlikumu pakotni (MISP), uzsverot nepieciešamību veidot efektīvu un līdzsvarotu kapitāla tirgus uzraudzības ietvaru Eiropas Savienībā (ES).Ministrs uzsvēra, ka būtiski saglabāt līdzsvaru starp nacionālo uzraudzības iestāžu un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) kompetencēm, kā arī saglabāt iespējas uzņēmumiem ērti piekļūt vietējam kapitāla tirgum.

Latvija arī uzsver, ka pirms jaunu centralizētas uzraudzības risinājumu ieviešanas nepieciešams rūpīgi izvērtēt to efektivitāti un izmaksas, kā arī apsvērt alternatīvus risinājumus, piemēram, stiprinot uzraudzības kolēģiju lomu. Mazāku tirgus dalībnieku, tostarp nelielu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, uzraudzība būtu saglabājama nacionālā līmenī, nodrošinot proporcionālu un praktiski piemērojamu pieeju, uzskata Latvijas pārstāvji.

Valsts kontrole ir apstiprinājusi un sākusi īstenot jauno darbības stratēģiju 2026.–2029. gadam, nosakot skaidru redzējumu par to, kā nākamajos četros gados tiks stiprināta publisko resursu lietderīga, efektīva un tiesiska izlietošana, vienlaikus vairojot revīziju praktisko ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un sabiedrības uzticēšanos.

Valsts kontrole fokusēsies uz revīzijām, kas sniedz izmērāmu un sabiedrībai saprotamu pienesumu, īpašu uzmanību pievēršot publisko finanšu ilgtspējai.

“Šī stratēģija ir būtisks instruments mūsu darbībā – tā palīdz saglabāt fokusu uz ilgtermiņa mērķiem, konkretizē to sasniegšanas soļus un sniedz skaidru vēstījumu gan mūsu sadarbības partneriem, gan sabiedrībai kopumā. Nākamajā attīstības posmā palielināsim lietderības revīziju īpatsvaru, kas dos vēl lielāku pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai un sniegs atbildes uz sabiedrības un sadarbības partneru gaidām labai valsts pārvaldībai. Turpināsim ieviest uz rezultātiem orientētu ieteikumu uzraudzības pieeju. Vienlaikus īpašu uzmanību veltīsim Valsts kontroles cilvēkkapitāla attīstībai, jo tieši cilvēki ar savu profesionalitāti un degsmi ļauj vairot uzticību mūsu darba rezultātiem,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Finanšu ministrija (FM) ir atsaukusi plānoto ieceri ieviest sliekšņa deklarācijas par skaidras naudas iemaksas darījumiem no 750 eiro, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM skaidro, ka noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu saņēmuši būtiskus iebildumus publiskās apspriešanas laikā, līdz ar to minētais Ministru kabineta noteikumu projekts ir zaudējis aktualitāti.

Pērn vasarā pret plānotajiem grozījumiem iebilda gan valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gan arī opozīcijas partijas. Tostarp pērn 19. augustā Esplanādē notika konservatīvās domas konferences "Demos" rīkotāju organizēta sapulce "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību", kurā piedalījās daudzi ZZS un opozīcijas politiķi.

Iepriekš FM informēja, ka plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus.

Lēmums atcelt prasību fiziskām personām norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi bija kļūda, šodien Valsts kontroles organizētajā diskusijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā pauda Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums nav saistīts ar jebkādu birokrātijas mazināšanu.

"Es biju ļoti pārsteigts, kad šo naudas izcelsmes pierādīšanu būvniecības procesā atcēla. Manuprāt, tas ir liels solis atpakaļ, un man nav skaidrs, kādēļ tas tika izdarīts un kā kādam varēja tāda ideja ienākt prātā," teica Sauka.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums pagājušā gada nogalē galīgajā lasījumā pieņēma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem noteikts, ka fiziskām personām, iesniedzot iesniegumu par būvdarbu sākšanu, vairs nebūs jānorāda finansējuma izcelsme.

Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti no ZZS, partijas "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta" un "Stabilitātei". Pret grozījumiem balsoja 31 deputāts no koalīcijā ietilpstošās "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem".

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Izklāstot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas revīzijas secinājumus, Korčagins atzina, ka ir izdarītas arī labas lietas, piemēram, izveidots skaidrs un moderns amatu katalogs.

"Bet jāsaka, ka tas velns laikam slēpjas izpildījumā jeb naudas daudzumā, kurā iestādes var šajā sistēmā dzīvot," viņš sacīja, piebilstot, ka faktiski atlīdzības atšķirības iestādēs ir tikai palielinājušās.

Vaicāts, vai piemaksu un naudas balvu izmantošana mēnešalgas palielināšanas aizstāšanai ir likumīga, Korčagins atzina, ka no likumiskās puses viss ir kārtībā, bet jautājums drīzāk ir par iekšējo taisnīgumu valsts pārvaldē. Viņš minēja, ka ir iestādes, kur šādas piemaksas darbinieki saņem sešus mēnešus gadā vai pat visu gadu, kamēr citās tādas netiek maksātas, jo iestādes to nevar atļauties.

Šodien visā Latvijā norisinās karjeras izglītības pasākums "Ēnu diena", kurā skolēni iepazīst dažādas profesijas, "ēnojot" izvēlēto jomu pārstāvjus viņu darba ikdienā, informē izglītības organizācijā "Junior Achievement Latvia".

Pasākuma mērķis ir palīdzēt jauniešiem labāk izprast profesiju izvēli un pieņemt pārdomātākus lēmumus par nākotnes karjeru.

Šogad "Ēnu dienas" platformā ieviests arī jauns risinājums - mākslīgā intelekta balstīts tests, kas palīdzēja skolēniem izvēlēties interesēm un personības tipam atbilstošākās ēnu vietas. Atbildot uz 11 jautājumiem, jaunieši varēja saņemt ieteikumus par piemērotākajiem karjeras virzieniem.

Organizatori norāda, ka "Ēnu diena" sniedz ieguvumus arī darba devējiem, kuriem tā ir iespēja iepazīstināt jauniešus ar savu darba vidi un piesaistīt nākotnes darbiniekus.

Iepriekšējā gadā pasākumā piedalījās vairāk nekā 2200 ēnu devēju, piedāvājot vairāk nekā 13 000 vakanču. Skolēnu vidū pieprasītākās profesijas bija policijas inspektors, ugunsdzēsējs-glābējs, jurists, programmētājs un farmaceits.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. "Kopumā SIF turpinās darbu," teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība, un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina "Progresīvie".

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī "atsevišķas vienošanās" par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. "Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti," teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.