Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.

ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.

No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?

Reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt muitas tarifus vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas iestājas pret Vašingtonas plāniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi, ES apsver iespēju noteikt muitas tarifus importam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES tirgum, ziņo laikraksts "Financial Times", atzaucoties uz ES amatpersonu neoficiāli teikto.

Amatpersonas sacījušas, ka šie ievedmuitas tarifi importam no ASV izstrādāti jau pagājušajā gadā, kad Tramps draudēja noteikt augstus ievedmuitas tarifus importam no ES, taču netika ieviesti, jo tika panākta tirdzniecības vienošanās.

Tiek arī apspriesta iespēja izmantot tā dēvēto pretpiespiešanas instrumentu, kas varētu ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi ES iekšējam tirgum.

"Ja tas turpināsies, mums ir precīzi instrumenti, kā atriebties Trampam, kurš izmanto pilnīgas mafijas metodes," sacījis kāds ES diplomāts, tomēr piebilstot, ka ES dod priekšroku domstarpību atrisināšanai sarunu ceļā.

Pretpiespiešanas instruments ietver investīciju ierobežojumus un varētu ierobežot tādu pakalpojumu eksportu, kādus ES sniedz ASV tehnoloģiju giganti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 27. novembrī ir apstiprinājusi VAS "Latvijas Pasts" augustā iesniegto universālo pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu. Jaunie tarifi stāsies spēkā 1. janvārī.

Neraugoties uz visā pasaulē un Latvijā novērojamo tendenci – pieprasījuma kritumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – uzņēmums mērķis ir nodrošināt, ka UPP tarifu izmaiņas ir pēc iespējas lēzenākas.

Pieaugot pakalpojumu digitalizācijas un tehnoloģiju nozīmei, aizvien samazinās pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem. Vidēji Latvijā tas ik gadu sarūk par 10 %, ietekmējot vienas sūtījumu vienības vidējās piegādes izmaksas, tāpat pieaug darbaspēka un ārvalstu pasta administrāciju izmaksas uz ārzemēm piegādātajiem sūtījumiem.

“Latvijas Pasts”, pārskatot aktuālās sūtījumu izmaksas, ir radis iespēju noturēt maksimāli zemu pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam UPP klāstā ietilpstošajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Šī pakalpojuma cena tiek pārskatīta tikai par 5 centiem jeb 2 % un 2026. gadā būs 2,35 eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem.

AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, vidējam tarifam AST lietotājiem samazinoties par 10%, salīdzinot ar spēkā esošo. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums būs atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas. Atbilstoši SPRK metodikai izstrādātie pārvades tarifi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem esošajā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados. 2025. gada 9. februārī – gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots, Baltijas pārvades sistēmas operatori veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

Veselības aprūpes pieejamības paaugstināšanai publiskajam un privātajam sektoram Latvijā ir jāstrādā ciešā sadarbībā, vienlaikus kritiski izvērtējot valsts apmaksāto pakalpojumu tarifus, kas nereti neatbilst to faktiskajām sniegšanas izmaksām.

Šādi secinājumi izskanēja Izdevniecības Dienas Bizness rīkotajā diskusijā “Valsts un privātā medicīna – sadarbības potenciāls un jauns attīstības virziens”, kurā piedalījās Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite un veselības aprūpes uzņēmuma SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Lai gan Latvijā pastāv valsts apmaksāta veselības aprūpes sistēma, līdztekus tai darbojas arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kas būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka vairāku valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacientiem jārēķinās ar vairāku mēnešu ilgām gaidīšanas rindām.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iecerējusi paaugstināt stāvvietu cenas, kā arī ierobežot priekšrocības elektroauto īpašniekiem, tostarp bezmaksas stāvēšanu pilsētas centrā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma mērķis ir mazināt satiksmes noslodzi un veicināt stāvvietu pieejamību.

Kā atzīmē "Nekā personīga", dārgākā "Rīgas satiksmes" stāvvieta patlaban ir R zonā Vecrīgā. Šeit pirmā stunda maksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda - astoņus eiro. No videi draudzīgajiem spēkratiem netiek iekasēta maksa nevienā "Rīgas satiksmes" pārvaldītajā stāvvietā. Tas bieži rada situāciju, ka tos atstāj stāvvietās visu diennakti, nedodot vietu citiem. Pirms gada uzņēmējus, restorānu īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus aicināja sniegt priekšlikumus, kā atdzīvināt galvaspilsētas centru. Viens no ierosinājumiem bija ierobežot stāvēšanas laiku līdz divām stundām visiem spēkratiem, tai skaitā elektroauto.

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzņēmumus ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie 25% tarifi Irānas tirdzniecības partneriem, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa atzīmēja, ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīva kompetence, un ĀM sagaida, ka tiks veidota vienota un koordinēta bloka nostāja.

Eglīte apliecināja, ka ASV prezidenta paziņojumu gan Latvija, gan Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai. Tāpat ĀM rīcībā nav informācijas, ka ASV jau būtu pieņemti kādi tiesību akti, kas formalizētu šo lēmumu.

"Latvijas interesēs ir konstruktīva politiskās un ekonomiskās sadarbības turpināšana ar ASV, tai skaitā tirdzniecības jautājumos," pauda ĀM pārstāve.

Kā liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē, Latvija 2025. gada 11 mēnešos no Irānas ir importējusi preces aptuveni 694 000 eiro apmērā.

Eiropas Savienības (ES) dalibvalstis un Eiropas Parlaments pirmdien vienojās divkāršot muitas tarifus ārvalstīs ražotam tēraudam, lai pasargātu ES tērauda ražošanu no lētas Ķīnas produkcijas.

ES valstu valdības un Eiroparlamenta pārstāvji pirmdienas vakarā vienojās palielināt muitas nodevas tērauda importam līdz 50%, kā arī par 47% samazināt no tarifiem atbrīvotā importa kvotas.

"Eiropas tērauda sektora stāvoklis un globālais statuss ir fundamentāli svarīgi mūsu stratēģiskajai autonomijai un rūpnieciskajai varenībai. Tāpēc mēs nevaram atļauties ignorēt to, ka globālā pārprodukcija sasniedz kritisku līmeni," komentēja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs. "Šodienas iznākums palīdz sniegt ļoti vajadzīgo stabilitāti mūsu ražotājiem."

Saskaņā ar vienošanos, kas pieņemta pēc Eiropas Komisijas pērn izteikta priekšlikuma, no tarifiem atbrīvotā tērauda importa kvotas tiks samazinātas līdz 18,3 miljoniem tonnu gadā. Šīs kvotas līdzinās visam tērauda daudzumam, ko ES importēja 2013. gadā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka ASV darbavietu skaita pieaugums "krasi palēninājies", stiprināja pārliecību, ka FRS šomēnes pazeminās procentlikmes.

Āzijas finanšu tirgos bija kritumi ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma dēļ.

Tirgi bija satraukti pēc tam, kad Ķīna noteica sankcijas Dienvidkorejas kuģubūvnieka "Hanwha Ocean" piecām ASV meitsabiedrībām, apsūdzot tās par atbalstu ASV valdības izmeklēšanai kuģubūves nozarē.

Eiropā investori fokusējās uz Francijas premjerministru Sebastjēnu Lekornī, kurš iesniedzis izmaksu samazināšanas budžetu sašķeltā parlamentā, kur partijas politiskā spektra abos galos mēģina gāzt viņa valdību.

Francijas riepu ražotāja "Michelin" akcijas cena kritās par 2,6% pēc ienākumu prognozes samazināšanas Ziemeļamerikā, kur tā darbību skar muitas tarifi.

Astoņas Eiropas valstis, kam ASV prezidents Donalds Tramps par iebildumiem pret viņa centieniem pārņemt savā kontrolē Grenlandi piemērojis papildu muitas tarifus, paziņojušas, ka tas "apdraud transatlantiskās attiecības" un rada "bīstamas lejupejošas spirāles draudus".

Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Vācija un Zviedrija, reaģējot uz Trampa draudiem, svētdien izplatīja kopīgu paziņojumu.

Visas astoņas valstis paudušas apņēmību "kopīgo transatlantisko interešu vārdā stiprināt Arktikas drošību" un norādījušas uz Dānijas vadītajiem manevriem, kas nedēļas nogalē notikuši Grenlandē.

Eiropas valstis atkārtoti paudušas solidaritāti ar Dāniju un norādījušas, ka domstarpības risināmas dialoga ceļā, nevis ar draudiem piemērot papildu muitas tarifus.

Atbalstu šim paziņojumam paudušas arī Baltijas valstis.

Par to sociālās saziņas vietnēs paziņojuši Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.

Politiskie riski tieši ietekmē tarifus

Globālie notikumi – konflikti Tuvajos Austrumos, spriedze starp lielvarām, energoresursu tirgu fragmentācija – būtiski ietekmē gāzes un citu kurināmo cenas. Jaunākā konflikta – ASV un Izraēlas kara ar Irānu laikā – gāzes cenas ir praktiski dubultojušās. Tā kā liela daļa Latvijas siltumapgādes sistēmu joprojām balstās uz dabasgāzi, jebkuras cenu svārstības nekavējoties atspoguļojas siltumenerģijas tarifos. Šī nav vienkārši teorētiska problēma – tā ir tieša iedzīvotāju maksājumu realitāte. Katrs ģeopolitisks satricinājums nozīmē lielāku finansiālo slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šoreiz gan Rīgai paveicās – konflikts sākās laikā, kad apkures sezona strauji tuvojās beigām un tā tika nodrošināta ar vēl pērn pirktu gāzi. Taču mūžīgi veikties nevar – citu reizi konflikts sāksies oktobrī vai novembrī un tā sekas būs katastrofāli dārga ziema. Ļoti iespējams, ka tāda būs tieši nākošā ziema, jo gāzes krājumu veidošanas sākuma laiks ir jau tuvu, bet gāzes cenas joprojām ir ļoti augstas un tuvākajā laikā nesamazināsies – to nosaka gan krietni sagrautā nafas un gāzes infrastruktūra Persijas līča valstīs, gan augstās apdrošināšanas maksas, gan arī visai zināmais fakts, ka Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts kuģu satiksmei. Pat ja pēdējo problēmu izdotos atrisināt dažu dienu laikā, divas pirmās tūlīt nepazudīs. Tas savukārt nozīmē, ka nākamās apkures sezonas dabasgāze nebūs lēta, bet iespējams, ka relatīvi lētās dabasgāzes laikmets ir beidzies uz visiem laikiem.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) līdz 4. jūlijam ir jāratificē tirdzniecības vienošanās ar ASV, pretējā gadījumā ASV būtiski paaugstinās ievedmuitas tarifus importam no ES.

Ierakstā savā platformā "Truth Social" Tramps pavēstīja, ka par šo jautājumu runājis ar Leienu un "piekritis dot viņai laiku līdz mūsu valsts 250. dzimšanas dienai, pretējā gadījumā diemžēl tarifi viņiem nekavējoties pieaugs līdz daudz augstākam līmenim". 4. jūlijā tiks svinēta ASV neatkarības 250. gadadiena.

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu uzsvēra, ka ES ir panākusi "labu progresu", lai līdz jūlija sākumam ratificētu vienošanos.

"Abas puses joprojām esam pilnībā apņēmušās to īstenot," viņa piebilda ierakstā platformā "X".

ES un ASV pagājušā gada jūlijā noslēdza tirdzniecības vienošanos, kas paredz, ka lielākajai daļai ES preču ievedmuitas tarifs ASV būs 15%.

Zviedrijas kravas automašīnu un celtniecības aprīkojuma ražotājs "Volvo Group" šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 7,6 miljardu kronu (690 miljoni eiro) tīro peļņu, kas ir par 25% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts kompānijas piektdien publiskotajā paziņojumā.

Peļņas kritumu veicinājis vājāks pieprasījums ASV saistībā ar neskaidrībām, ko radījuši tirdzniecības tarifi un emisiju noteikumi.

"Volvo Group" tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī sarucis par 5% līdz 110,7 miljardiem kronu.

Uzņēmums prognozē, ka tarifu radītā ietekme šī gada pēdējā ceturksnī būs viena miljarda kronu apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka aptur tirdzniecības sarunas ar Kanādu saistībā ar Ontārio provinces valdības pret tarifiem vērstu reklāmu, kurā iekļauti bijušā Savienoto Valstu prezidenta Ronalda Reigana 1987. gadā izteikti komentāri.

"Ronalda Reigana Fonds nupat paziņoja, ka Kanāda ir krāpnieciski izmantojusi reklāmu, kas ir neīsta, kurā Ronalds Reigans negatīvi izsakās par tarifiem," ierakstā savā sociālo mediju platformā "Truth Social" norādīja Tramps.

"Viņi tā rīkojušies tikai tāpēc, lai ietekmētu ASV Augstākās tiesas un citu tiesu lēmumus. Tarifi ir ļoti svarīgi ASV nacionālajai drošībai un ekonomikai," raksta Tramps. "Ņemot vērā viņu drausmīgo rīcību, visas tirdzniecības sarunas ar Kanādu tiek apturētas."

Ontārio provinces premjerministrs Dags Fords oktobrī paziņoja, ka Kanādas province tērēs 75 miljonus Kanādas dolāru (46,2 miljoni eiro), lai ASV izvietotu reklāmas ar fragmentiem no Reigana 1987. gada uzrunas radio, kurā viņš raksturoja tarifu radītās problēmas.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

"Pamatojoties uz ļoti produktīvo tikšanos, kas man bija ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, mēs esam izveidojuši nākotnes vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi un faktiski visu Arktikas reģionu," platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

"Šis risinājums, ja tas tiks īstenots, būs liels ieguvums Amerikas Savienotajām Valstīm un visām NATO valstīm. Pamatojoties uz šo vienošanos, es neieviesīšu tarifus, ko bija plānots ieviest 1. februārī."

Rite, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu par provizorisko vienošanos, atteicās sniegt komentārus.

Tramps vēlāk žurnālistiem sacīja, ka vienošanās būs "viss, ko mēs vēlējāmies", un tā būs spēkā "uz visiem laikiem".

Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka pacels muitas tarifus dažādām Dienvidkorejas precēm līdz 25%, jo šī valsts "nepilda" iepriekš noslēgtu tirdzniecības paktu ar ASV.

"Tā kā Korejas Likumdošanas sapulce nav ieviesusi mūsu vēsturisko tirdzniecības vienošanos, kas ir viņu prerogatīva, es ar šo palielinu tarifus Dienvidkorejas auto, kokmateriāliem, farmācijas produkcijai, un visus pārējos savstarpējos tarifus" no 15% līdz 25%, Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Vašingtona un Seula pirms vairākiem mēnešiem noslēdza tirdzniecības un drošības vienošanos pēc mēnešiem ilgām saspīlētām sarunām.

Vienošanās tika galīgi izstrādāta pēc Trampa tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Li Džemjunu oktobrī. Tā ietvēra Dienvidkorejas solījumus par investīcijām līdztekus ASV tarifu samazināšanai.

Saskaņā ar šo vienošanos Vašingtona saglabātu muitas nodevas līdz 15% Dienvidkorejas precēm, tostarp automašīnām, auto daļām un farmācijas produkcijai. Muitas tarifi Dienvidkorejas automašīnām tiktu samazināti no 25% līmeņa.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".