Valdībā otrdien apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai, informēja Veselības ministrijā (VM).

Nepieciešamie līdzekļi tiks nodrošināti, pārdalot Latvijai pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu no citu nozaru projektiem.

Piešķirtais finansējums ļaus RAKUS slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju par rekonstrukcijas darbiem, kas ietver operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī pārējo nodaļu rekonstrukciju otrajā būvdarbu kārtā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka nākamgad tiks sākta visa Onkoloģijas centra telpu secīga rekonstrukcija.

Ministrs uzsver, ka Onkoloģijas centra rekonstrukcija ir ļoti svarīga. "Ticu, ka arī sabiedrības acīs šie ir "dzīvību glābjoši ieguldījumi - droša un mūsdienīga ārstēšanās vides nodrošināšana gan pacientiem, gan ārstniecības personālam," norādīja ministrs.

Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

“HISK” uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi no 8% - 9%, tā tiks paziņota pēc pirmā izvietošanas posma noslēguma. Viens no lielākajiem infrastruktūras projektu vadības uzņēmumiem Lietuvā, kas ir arī galvenais akcionārs SIA “Latgales ceļdaris”, piedāvās obligācijas piecu miljonu eiro vērtībā, bet kopējais obligāciju programmas apjoms ir astoņi miljoni eiro.

Obligācijas pieejamas gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī ir pirmā obligāciju emisija uzņēmuma sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma darbības un infrastruktūras projektu finansēšanai.

“Līdz šim esam realizējuši daudzus stratēģiski svarīgus infrastruktūras projektus Lietuvā, piemēram, darbus uz Viļņas–Utenas ceļa, turpinot tos arī jaunajos, šogad noslēgtajos, galīgajos posmos. Tāpat ir pabeigta desmit kilometru garā Via Baltica posma rekonstrukcija no Pasvales līdz Lietuvas–Latvijas robežai, paplašināta Kauņas lidostas ziemeļu perona zona, pārbūvēta lielākā daļa pievedceļu Rūdininku militārajā poligonā, izbūvēts dubultās izmantošanas ceļš pie Pabrades militārās bāzes, veikti darbi Šauļu lidostā, rekonstruēta infrastruktūra Pajuostes lidlaukā, kā arī izbūvēti pamati un infrastruktūra 42 megavatu jaudas vēja enerģijas projektam Kauņas rajonā,” norāda “HISK” ģenerāldirektors Roberts Ziminskis.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

Rīgā plāno remontēt Akmens tiltu, šodien izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Komiteja skatīja domes lēmumprojektu par Rīgas Rīcības plāna un Investīciju plāna 2026.-2027. gadam aktualizēšanu.

Starp vairākiem projektiem, kas minēti aktualizētajā plānā, ir arī Akmens tilta atjaunošana, kam nepieciešami 8,7 miljoni eiro. Vēl 400 000 eiro esot nepieciešami projekta dokumentācijas izstrādei.

Kā tika skaidrots deputātiem, tilta remonts tiek plānots saskaņā ar ekspertu slēdzienu, par šādu darbu nepieciešamību.

Opozīcija kritizēja gan šī, gan vairāku citu projektu iekļaušanu investīciju plānā, galvenokārt paužot, ka tie izmaksā pārāk dārgi un pašvaldībai esot jāizraugās citas prioritātes, kur tērēt līdzekļus. Piemēram, tika norādīts, ka lietus ūdens kolektora pārbūve vienā krustojumā izmaksāšot miljons eiro. Tas, opozīcijas ieskatā, esot dārgi.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala izveidē Lāčplēša ielā, Rīgā, investējis vairāk nekā desmit miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Izveidojot jauno veikalu, radītas 30 darbavietas, tajā pieejamas desmit pašapkalpošanās kases un četras regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir apmēram 4735 kvadrātmetru platībā, bet tirdzniecības zāles platība ir 1516 kvadrātmetri.

Blakus veikala ēkai ir izbūvēts stāvlaukums un velonovietnes, kā arī ir uzlabota satiksmes drošība un labiekārtota apkārtējā pilsētvide.

"Lidl Latvija" norāda, ka Lāčplēša ielas rekonstrukcijā ir ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro, īstenojot uzlabojumus ielas infrastruktūrā. Pilnībā ir pārbūvēta brauktuve un nomainīts tās segums, atjaunotas un sakārtotas gājēju ietves, abās ielas pusēs no jauna ir izbūvētas velosipēdu joslas. Papildus ir veikti arī labiekārtošanas darbi.

Azerbaidžānas un Latvijas divpusējā sadarbība lauksaimniecībā, tirdzniecībā, IKT jomā, kultūrā, izglītībā un tūrismā bija centrālās tēmas starpvaldību devītajā sanāksmē, kas notika no 14. līdz 16. aprīlim Azerbaidžānā. Tās noslēgumā tika parakstīts sadarbības protokols.

Latvijas delegāciju vadīja Latvijas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, savukārt no Azerbaidžānas puses delegāciju vadīja Azerbaidžānas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas Azerbaidžānas līdzpriekšsēdētājs Majnuns Mammadovs. Tāpat nozīmīgas bija Latvijas delegācijas tikšanās ar Azerbaidžānas ekonomikas ministru Mikailu Džabarovu un Azerbaidžānas Pārtikas nekaitīguma aģentūras priekšsēdētājs Gošgaru Tahmazli, kas lika pamatus konkrētākām biznesa iniciatīvām.

Sanāksme notika 15. aprīlī Šušas pilsētā, kur starpvaldību komisijas sarunu fokusā bija jau pieminētā tematika, īpaši uzsverot lauksaimniecības sadaļu.

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “LNK Properties” A klases biroju ēka “V118” Krišjāņa Valdemāra ielā ir ieguvusi LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) Zelta kategorijas sertifikātu — vienu no pasaulē atzītākajiem zaļo ēku standartiem.

Sertifikāts apliecina, ka ēkas projektēšanā, pārbūvē un ekspluatācijā ieviesti augstas kvalitātes energoefektivitātes, ekoloģijas un lietotāju labbūtības risinājumi.

“LEED sertifikāts ir apliecinājums, ka “V118” nav tikai atjaunota biroju ēka — tā ir mūsdienīga, energoefektīva un videi draudzīga vide, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem,” uzsver “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

“Mums ir svarīgi, lai ikviens mūsu projekts ne tikai papildina pilsētvidi, bet arī demonstrē atbildīgu attieksmi pret vidi un cilvēkiem.”LEED sertifikācija piešķirta, izvērtējot ēku pēc virknes kritēriju, tostarp enerģijas patēriņa, ūdens resursu pārvaldības, siltumnoturības, būvmateriālu ilgtspējas un iekštelpu mikroklimata kvalitātes.“V118 ēkas iegūtais LEED Gold sertifikāts padara šo projektu par spilgtu ilgtspējīgas būvniecības piemēru, apliecinot, ka ēkas projektēšanā un pārbūvē izmantoti augstākās kvalitātes risinājumi, apliecinot līderību videi draudzīgu un ilgtspējīgu ēku attīstībā”, uzslavas vārdus pauž Pīters Templtons (Peter Templeton), ASV Zaļās būvniecības padomes (USGBC) prezidents un izpilddirektors.

Rīgas pašvaldība piektdien noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, informē pilsētas pašvaldībā.

Konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tomēr otrs pretendents konkursa iznākumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pat tika izteicies - ja strīdu rezultātā drīzumā nenonāktu līdz līguma slēgšanai un netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāktos slēgt.

Tagad Rīgas pašvaldība ir saņēmusi IUB lēmumu, kurā otra pretendenta pretenzija par konkursa rezultātu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību "Vanšu tilts".

Tirdzniecības centrs “Spice Home” maina nosaukumu un turpmāk būs “Spice Life”.

Nosaukuma maiņa ir saistīta ar jauno ēkas attīstības virzienu, kas paredz būtiski paplašināt esošo piedāvājumu un veidot to atbilstošu pieprasījumam.

“Pēdējos gados ir pieaudzis ikdienas patēriņa preču pieprasījums. Reaģējot uz pircēju vajadzībām, esam paplašinājuši “Spice Home” nomnieku portfeli un līdz ar to ēkas līdzšinējais nosaukums vairs neatbilda piedāvājumam. Šo virzienu turpinām mērķtiecīgi attīstīt, tāpēc tika pieņemts lēmums mainīt nosaukumu uz “Spice Life”, skaidro modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” vadītāja Iveta Priedīte.

“Spice Life” ēkas rekonstrukcija tika uzsākta pagājušā gadā. Tās ietvaros paredzēts veikt būtiskas pārmaiņas centra plānojumā, pārbūvējot 12 000 m2 platību un atjaunot interjeru. Kopējās investīcijas projektā sasniegs 11 miljonus eiro. Pārbūves darbi notiek pakāpeniski, nodrošinot tirdzniecības centra nepārtrauktu darbību un visu pakalpojumu pieejamību apmeklētājiem.

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" investējusi 411 000 eiro ēstuves rekonstrukcijā Rēzeknē, informē uzņēmumā.

Renovācijas laikā uzlabota klientu zona un atjaunotas darbinieku telpas, kā arī pilnībā pārbūvēta ventilācijas sistēma. Patlaban Latvijā darbojas 55 "Hesburger" ēstuves.

Jau ziņots, ka Latvijā "Hesburger" pārdošanas apmēri pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga par 13%, sasniedzot 64,78 miljonu eiro.

Savukārt Baltijā kopumā "Hesburger" pārdošanas apmēri 2025. gadā veidoja 188,39 miljonus eiro, tostarp Lietuvā kompānijas pārdošanas apmēri palielinājās par vairāk nekā 13%, sasniedzot 65,49 miljonus eiro, bet Igaunijā pārdošanas apmēri pieauga par aptuveni 10%, sasniedzot 58,11 miljonus eiro.

"Hesburger" sāka darbību 1966. gadā. "Hesburger" strādā deviņās valstīs, kopējam ēdināšanas vietu skaitam pārsniedzot 490.

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju rekonstrukcijas darbu sākšanai Rīgas vēsturiskajā spēkstacijā Andrejsalā, tādējādi dodot zaļo gaismu attīstības projektam The Powerhouse.

Saskaņā ar projektu plānots atjaunot vēsturisko ēku, izbūvējot publiski pieejamas iekštelpas un ārtelpas, kā arī labiekārtot tai pieguļošo teritoriju. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gadam.

The Powerhouse ēka iecerēta, kā vērienīgā Riga Waterfront attīstības projekta sirds, veidojot modernu, daudzfunkcionālu uzņēmējdarbības, iepirkšanās, gastronomijas un atpūtas centru vēsturiskajā Rīgas spēkstacijā. Atjaunošanas procesā īpašs uzsvars tiek likts uz autentisku vēsturisko elementu saglabāšanu, lai celtne saglabātu savu kultūrvēsturisko vērtību.

Būvatļaujas saņemšana ir būtisks solis, kas apliecina, ka izstrādātais projekts atbilst visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Andrejsalas detālplānojumam, ļaujot plānot būvdarbus šajā grandiozajā projektā, kas arvien skaidrāk iezīmēs atjaunotā Andrejsalas un Andrejostas apkaimes aprises.

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" atvēris pirmo kafejnīcu Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, informēja "Kalve Coffee".

Jaunā kafejnīca ir kopumā 14. "Kalve Coffee" kafejnīca Eiropā. Tā atrodas Čiado rajonā Lisabonas vēsturiskajā daļā, kas ir viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un dzīvesstila centriem. Šī vieta izvēlēta apzināti, jo Čiado apvieno vēsturisko mantojumu ar mūsdienīgu pilsētas ritmu un radošu vidi, kas dabiski sasaucas ar Kalve mūsdienīgo un pārdomāto pieeju kafijas kultūrai.

"Kalve Coffee" līdzdibinātājs un valdes loceklis Gatis Zēmanis uzsver, ka Ibērijas pussala, tostarp Portugāle ir perspektīvs attīstības tirgus ar augošu interesi par "specialty coffee" segmentu. Vienlaikus uzņēmumā plāno attīstīt kafejnīcas arī ārpus Lisabonas.

Kopš pirmās Kalve kafejnīcas atvēršanas Rīgā pirms septiņiem gadiem uzņēmums izveidojis starptautisku kafejnīcu tīklu piecās valstīs. Atšķirībā no citiem eksporta tirgiem, kur uzņēmums kafejnīcas atver patstāvīgi, Portugālē Kalve komanda izveidojusi kopuzņēmumu ar Tomu Jurjaku, kurš vada kafejnīcas operatīvo darbību Lisabonā. Toms ir latvietis, kurš Portugālē dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus un ieguvis plašu starptautisku biznesa vadības pieredzi. Ilgtermiņā partneri plāno attīstīt Kalve kafejnīcas arī ārpus Lisabonas.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" Rīgā un Olainē sešu veikalu pilnveidē investējis 2,2 miljonus eiro, informēja uzņēmumā.

Kopumā 2,2 miljoni eiro ieguldīti veikalu rekonstrukcijā un veikalu vides uzlabošanā.

Vairāk nekā 1,75 miljoni eiro novirzīti Olaines veikala Veselības ielā un Rīgas veikala Kastrānes ielā rekonstrukcijai. Abos veikalos veikti būtiski uzlabojumi, tostarp kopumā uzstādītas desmit pašapkalpošanās kases, kā arī ieviests jauns, energoefektīvs un videi draudzīgs aukstuma aprīkojums.

Četri "Maxima X" formāta veikali Rīgā Miera ielā, Firsta Sadovņikova ielā, Satiksmes ielā un "Maxima XXX" Slokas ielā pielāgoti vienotajam "Maxima" konceptam.

"Maxima Latvija" tirdzniecības departamenta direktore Arta Evelīna Timermane norāda, ka jaunajam veikalu konceptam ir pielāgoti 162 veikali. Nākamgad darbs turpināsies pie atlikušo deviņu veikalu pilnveidošanas. Papildus tam nākamā gada marta izskaņā plānots atklāt jaunu "Maxima XX" veikalu Purvciemā, Stirnu ielā.

Pēc aptuveni divus gadus ilgas rekonstrukcijas Rīgā uzbūvēta un decembrī atvērta jauna apartamentu viesnīca Carillon Aparthotel, kuras būvniecībā, rekonstrukcijā un aprīkošanā Amberstone Hotels grupas uzņēmums Carillon Aparthotel ieguldījis vairāk nekā 15,5 miljonus eiro.

Viesnīca atrodas Pils ielā, Vecrīgā un piedāvā 61 apartamentu.

Viesnīcas rekonstrukcijas gaitā ieviesta energoefektīva apkures sistēma, modernizēti iekšējie inženiertīkli, kā arī uzstādīta klusa ventilācijas un kondicionēšanas sistēma. Interjers veidots Art Deco un jūgendstila estētikā.

Līdz ar jaunās viesnīcas atklāšanu mērķtiecīgi realizējas Keystone Collection viesnīcu ķēdes izveides vīzija, kas tika uzsākta 2023. gadā. Pašlaik ķēdē ietilpst divas viesnīcas – Konventa Sēta Hotel un Carillon Aparthotel, kuras pārvalda uzņēmums Keystone Management.

Abas viesnīcas atrodas vien īsas pastaigas attālumā un organiski papildina viena otru. Būtiskākā atšķirība – Carillon Aparthotel būs īpaši piemērota tiem ceļotājiem, kas Rīgā vēlas uzturēties ilgāku laiku – nedēļām vai pat mēnešiem ilgi.