Pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā – pirmajā vietā pasaulē.

2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pienam līdz 12% situāciju nozarē un piena cenu būtiski neietekmēs, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, komentējot priekšlikumu no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam samazināt PVN līdz 12% pienam, vistas gaļai, olām un maizei.

Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir solis pareizajā virzienā un izteica cerību, ka nākotnē Latvijā turpinās samazināt PVN šiem produktiem, jo visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Baltijas valstis un Dāniju, samazinātais PVN esot piemērots. Tāpat dažās Eiropas valstīs PVN šiem produktiem netiek piemērots vispār.

"Es to uztveru kā pirmo soli pareizajā virzienā," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs.

Šolks akcentēja, ka Latvijā vidēji dienā realizē aptuveni 200 tonnas pasterizēta piena, no kurām vietējie ražotāji saražo aptuveni 100 tonnas, bet pārējo apmēru tirgotāji iegūst no ārzemju, tostarp Lietuvas un Igaunijas, ražotājiem, kas samazina Latvijas ražotāju konkurētspēju.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana putnu gaļai, kas paredzēta no šā gada 1. jūlija, varētu kļūt par nozīmīgu pavērsienu pārtikas tirgū, taču galvenais nosacījums ir, lai šis samazinājums reāli atspoguļotos gala cenā, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

"Mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības," minēja Pranckevičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā šāds lēmums būs sava veida pārbaudījums. "Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi," teica Pranckevičs.

Uzņēmuma vadītājs atzina, ka līdz šim par PVN ietekmi bijušas plašas diskusijas. "Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs," stāstīja "Ķekava Foods" vadītājs.

Olu pakas cena patērētājiem pēc samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas olām varētu samazināties par aptuveni 20-30 centiem, prognozēja AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

PVN samazinājums no 21% uz 12% primārās pārtikas grozam, tai skaitā olām, pirmkārt, būs ieguvums gala patērētājam, jo olas, kas ir kvalitatīvs un uzturvielām vērtīgs produkts, kļūs salīdzinoši un faktiski finansiāli pieejamākas," uzsvēra Auškāps.

Tomēr viņš akcentēja, ka nozīmīga loma būs arī veikalu tīklu gatavībai pilnībā atspoguļot PVN samazinājumu cenās.

"Ticam arī, ka PVN samazinājums pamata pārtikas grozam veiksmīgi ietekmēs valsts ekonomiku, tieši stiprinot plašākas sabiedrības pirktspēju un labklājību," norādīja "Balticovo" valdes loceklis, piebilstot, ka PVN samazināšana primārās pārtikas grozam arī mazinās inflāciju.

Viņš minēja, ka pieredze ar augļu un dārzeņu PVN samazinājumu pierāda, ka pie zemākas likmes samazinās arī ēnu ekonomikas apjoms, kas ilgtermiņā nozīmē lielākus ieguvumus valstij un sabiedrībai kopumā.

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.

To atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šāds risinājums būs viens no faktoriem, kas var palīdzēt mazināt pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un atvieglot inflācijas seku pārvarēšanu," pauž Anda Čakša.

Samazināto 12 procentu PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām, pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei, maizes stienīšiem.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Š.g. 25. septembrī lauksaimnieku organizācijas ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas ar atklātu vēstuli, aicinot ieviest taisnīgu samazinātā PVN 12% apmērā piemērošanu noteiktām pārtikas grupām, nosakot samazinājumu visai Latvijā raksturīgai svaigajai gaļai.

Lauksaimnieku organizācijas vienlaikus uzsver, ka atzinīgi vērtē valdības ieceri pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. jūnijam samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no 21% uz 12% maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Tomēr pašreizējais piedāvājums, lai arī idejiski pozitīvi vērtējams, ir nepilnīgs.

Atstājot ārpus samazinātās PVN likmes cūkgaļu, liellopu un citu svaigo gaļu, tiks bremzēta šo nozaru konkurētspēja un investīciju iespējas. LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda: “Mūsu mērķis ir nodrošināt sabiedrībai iespējami pieejamu vietējo pārtiku - gan apjoma, gan sortimenta, gan arī cenas ziņā. PVN ir produkta gala cenas daļa, kas jau seko veikalu uzcenojumam, ko mēs nevaram ietekmēt. Taču tas, ko mēs varam - kopīgā darbā nodrošināt, ka iespējami plašam vienas produktu grupas sortimentam tiek piemērots līdzvērtīgs nodokļu slogs. Šī ir reāla iespēja, kas ir jāizmanto, lai PVN samazinājums nodrošinātu to, ka cilvēki ir paēduši – izvēloties sev piemērotāko produktu visā svaigās gaļas klāstā, neierobežojot izvēles cenas un PVN ietekmes dēļ.”

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Latvijā - SIA “Alūksnes putnu ferma” (daļa no “Agrova Baltics” grupas) – informē, ka 2026. gada februārī un martā uzņēmuma teritorijā un ražošanas telpās fiksēti vismaz četri nesankcionētas iekļūšanas mēģinājumi, tostarp izmantojot bezpilota lidaparātus (dronus).

Uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka droni izmantoti ne tikai apsardzes kustības novērošanai reāllaikā, bet arī kā daļa no koordinētiem mēģinājumiem iekļūt teritorijā. Vairākos gadījumos personas centās piekļūt ražošanas telpām, izmantojot tehnoloģiskās atveres, kas paredzētas kūtsmēslu izvešanas sistēmām.

Hermanis Dovgijs, SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs: “Šāda rīcība rada īpaši augsta līmeņa biodrošības riskus. Putnkopībā jebkāda nekontrolēta piekļuve var nozīmēt infekcijas ievazāšanas draudus ar smagām sekām visai nozarei. Tāpēc esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs. Daļa iesaistīto personu jau ir identificētas, vairākas tika īslaicīgi aizturētas, un darbs pie visu iesaistīto personu identificēšanas un saukšanas pie atbildības turpinās”.

Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un AS "Latvenergo" sākuši pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijā tehnoloģiju putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, informēja LMT.

Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Lielākas piena produktu ražošanas jaudas, jauni proteīna un šķiedrvielu produkti uz piena bāzes, kas komplektā ar jaunām efektīvām ražošanas iekārtām perspektīvā ļaus dubultot neto apgrozījumu.

Šādus nākotnes attīstības plānus intervijā Dienas Biznesam atklāj piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe pašreizējais vadītājs, valdes loceklis Jānis Šulcs, kurš vienlaikus ir arī z/s Lielandžas īpašnieks. Viņš norāda, ka jau ir uzsākti sagatavošanās darbi iecerētā nākotnes attīstības plāna īstenošanai.

Fragments no intervijas

Kas šobrīd ir uzmanības degpunktā?

It kā rutīna, bet, ja precīzāk, tad pašlaik par kādām ļoti straujām pārmaiņām nav runas. Kooperatīvajā sabiedrībā lēmumi tiek pieņemti biedru pilnsapulcē, kas ir pavisam cits līmenis nekā, piemēram, man savā zemnieku saimniecībā. Protams, kooperatīva biedri, kur katram biedram ir viena balss, nav kā SIA vai AS, kur lomu spēlē investors vai kapitāla īpašnieks, kas nosaka dienas kārtību. Biedri palielina piena ražošanas apjomus, un tas nozīmē, ka Straupei jāpalielina pārstrādes apjomi, to var īstenot, gan ražojot vairāk jau esošo piena produktu, gan arī sākot pavisam jaunu piena produktu ražošanu. Lai šo īstenotu, ir nepieciešamas ne tikai idejas un vēlmes, bet arī jaunu ražošanas līniju iegāde, esošo ražošanas telpu paplašināšana, kas savukārt nozīmē būvniecību, bet tam vispirms ir nepieciešams attiecīgs projekts, un līdztekus minētajam ir jāsaprot, kāda ir esošo attīrīšanas iekārtu jauda, vai jaunu ražošanas līniju ekspluatācija neprasīs to jaudu palielināšanu. Piemēram, pašlaik ir pasūtīta vēl viena pudeļu pildīšanas līnija, jo pērn, iestājoties siltākam laikam, nespējām apmierināt pieprasījumu pēc kefīra.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" pagājušajā gadā strādāja ar 10,412 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 13,9% un bija 380 883 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka svaigpiena iepirkums pērn nedaudz pieauga, atspoguļojot gan saimniecību konsolidāciju, gan ganāmpulku produktivitātes kāpumu.

Piena vidējā iepirkuma cena pērn bija augstāka nekā 2024. gadā, kas pozitīvi ietekmēja piena ražotāju naudas plūsmu un spēju investēt attīstībā. Vienlaikus cenu dinamika saglabājās cikliska un atkarīga no pieprasījuma Eiropas Savienības un pasaules tirgos, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka piena pārstrādes sektorā novērots ražošanas apmēru pieaugums, īpaši siera, sviesta un fermentēto piena produktu segmentos.

Pēc vadības ziņojumā teiktā, "Straupes" ražotās produkcijas īpatsvars kopējā apgrozījumā saglabājās dominējošs, veidojot aptuveni 86% no apgrozījuma. Uzņēmuma paša ražotās produkcijas realizācija pieauga par 9% gan apmēra, gan vērtības izteiksmē.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.