Nodokļi

Autoceļu lietošanas nodevas kravas transportam no janvāra vēl nepaaugstinās

LETA,17.12.2025

Jaunākais izdevums

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidenta padomniece Kristīne Līce skaidroja, ka prezidenta ieskatā likuma otrreizējā caurskatīšanā ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, jāizvērtē nodevas likmes paaugstināšana pret ieguvumiem, ko tā sniedz, kā arī jāpārliecinās, ka piedāvātie grozījumi, tostarp paplašinātais ceļu tīkls, sasniegs izvirzītos mērķus. Vienlaikus viņa minēja, ka ir jāpārliecinās, kādi iespējami atvieglojumi no vinješu maksām nepieciešami citām sabiedrības grupām.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegti gan koalīcijas deputātu sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, gan opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā.

Koalīcijas deputātu sagatavotā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējo atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem no 10. jūlija līdz 30. septembrim plāno pagarināt uz laiku no 1. marta līdz 30. novembrim, sniedzot finansiālu atbalstu lauksaimniecības nozarei. Tāpat likumprojekts paredz ieviest 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm par vienu kravas transportlīdzekli ar pilnu masu no 3001 līdz 3500 kilogramiem, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu, mazinot šo mājsaimniecību finansiālo slogu.

Līdzīgs atvieglojums paredzēts arī reemigrantiem un viņu ģimenēm, lai veicinātu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Grozījumi likvidēs arī 270 dienu vinjeti, kas zaudē aktualitāti, ieviešot jauno atbrīvojuma periodu lauksaimniekiem. Lai izvairītos no strauja izmaksu pieauguma, transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām līdz 2026. gada beigām saglabāsies esošās likmes.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas kopumā izmaiņas samazinās izmaksas lauksaimniekiem, daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem, neradot būtisku ietekmi uz valsts budžetu, jo prognozētais samazinājums nepārsniegs 3,16 miljonus eiro. Likumprojekts atbilst starptautiskajām saistībām, un tā izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

Skatīšanai komisijā nodoti arī opozīcijā esošā AS sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. AS aicina atcelt autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti komercauto līdz 3,5 tonnām un samazināt maksas pieaugumu vinješu nodevā.

Deputāti uzskata, ka lēmums par nodevas paaugstināšanu ir tautsaimniecībai kaitīgs un inflāciju veicinošs. AS norāda, ka vinješu maksa jau palielināta par 48% no šā gada 1. janvāra, bet tagad Saeimas 3. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz vinjetes maksas paaugstināšanu no nākamā gada 1. janvāra vēl par vidēji papildus 38% (smagajiem kravas auto ar "Euro VI" dzinējiem par 67%), turklāt būtiski paplašinot tās maksātāju loku, kā arī nepamatoti attiecinot prasību tās lietot arī uz reģionālajiem ceļiem.

Šādas prasības arī kritiski ietekmēs pārvietošanās brīvību, uzskata AS deputāti, norādot, ka vinješu un tām pielīdzināti maksājumi, piemēram, samaksa par maksas ceļu lietošanu, vienmēr paredz alternatīvus bezmaksas pārvietošanās maršrutus. Saeimas atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā faktiski izslēdz šādu iespēju, mazinot cilvēku un pakalpojumu apriti.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 3. decembrī pieņēma grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.

Tomēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 9. decembrī likumu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem, bija teikts izmaiņu anotācijā. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma.

Satiksmes ministrija (SM) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka autoceļu lietošanas nodeva ir jāmaksā tikai kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 3,001 tonnas, un braucot pa Eiropas nozīmes (TEN-T) ceļiem, kas galvenokārt ir tranzīts.

Likums iepriekš paredzēja, ka no nākamā gada 1. janvāra likme mainīsies atkarībā no kravas auto masas, asu skaita un izmešu klases. Piemēram, N1 kategorijas vieglajam komerctransportam no 3,001 līdz 3,5 tonnām ar "Euro VI" dzinējiem vinjetes gada likme pieaugtu no 260 līdz 360 eiro, bet dienas vinjete no pieciem līdz septiņiem eiro.

SM norādīja, ka autoceļu lietošanas nodevas iegāde ir obligāta kravas auto, sākot no trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kuriem ir noteikts maksas autoceļa statuss, pārvietojoties pa TEN-T un likumā noteiktajiem autoceļu posmiem robežšķērsošanas vietās un ostu tuvumā.

Vienlaikus vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas kravas auto, kas minētos autoceļus neizmanto, piemēram, zemnieku saimniecībām, kas pārvadā kravas savas saimniecības vajadzībām vai tuvākā apkārtnē, paredz likuma izmaiņas.

Tāpat likums paredz, ka vinjetes nebūs nepieciešamas arī auto, kas smagāki par trim tonnām, bet nav reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi. Piemēram, ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Tāpat kā līdz šim, ražas laikā autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā zemniekiem, veicot spēkratu reģistrāciju Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Ministrijā arī uzsver, ka kravas auto, kuru pilna masa ir līdz trim tonnām, piemēram, "Citroen Berlingo", "Opel Combo" un citiem vinjetes, tāpat kā līdz šim, nebūs nepieciešamas. Patlaban Latvijā reģistrēti aptuveni 45 000 tādu transportlīdzekļu.

Tāpat likuma grozījumi paredz izmaiņas arī autoceļu sarakstā. Tie paredz, ka nodeva tiks attiecināta uz visiem autoceļa posmiem, kas ved uz Terehovas, Grebņevas un Pāternieku robežšķērsošanas vietām, nodrošinot, ka nodeva juridiski attiecas uz visu attālumu līdz valsts robežai. Tāpat grozījumi paredz arī iekļaut paplašinātu ceļu tīklu ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kuri ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām.

Ņemot vērā dažādās vajadzības, vinjetes ir iespējams iegādāties uz dažādiem laika periodiem, izvērtējot, cik bieži ar konkrēto auto ir nepieciešams braukt.

Savukārt valsts prezidents savā lēmumā par likuma neizsludināšanu atsaucās uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentēja, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Viņš pauda pārliecību, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidents skaidro, ka regulējumam ir netieša ietekme arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, patērētājiem saistībā ar preču un pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu.

Tāpat Rinkēvičs norāda, ka likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes izvērtējums nozaru griezumā nav atrodams. Valsts prezidents vērš uzmanību, ka likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka piedāvātās izmaiņas tiek atbilstoši mērķētas un iespējama to piemērošana bez atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārskatīšanas vai, gluži pretēji, ir jāpārskata un jāpilnveido atbilstošie atbrīvojumi vai citi atbalsta pasākumi.

Valsts prezidenta ieskatā, ir jāpārliecinās par minētā likuma lietderību un atbilstību iecerēto mērķu sasniegšanai. Viņš lūdza Saeimu likumu par autoceļa lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto otrreizēji caurlūkot.

Transports un loģistika

Švinka: Veicot izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, autoceļu pārbūvei iztrūks 3,9 miljoni

LETA,11.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Transports un loģistika

Saeima atbalsta vinješu likmju izmaiņas komerctransportam līdz 3,5 tonnām no nākamā gada

LETA,22.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Ekonomika

Pārvadājumu sadārdzinājums atspoguļosies cenās un konkurētspējā

Māris Ķirsons,16.01.2026

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Transports un loģistika

Lazdiņš: Vinjetes izmaksu palielināšana vieglajiem kravas auto ir spļāviens sejā nozarei

Db.lv,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau no jaunā gada 1. janvāra palielināsies izmaksas autoceļu lietošanas nodevām jeb vinjetēm vieglajiem kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām. 260 eiro vietā vinjetes izmaksas pieaugs par 38,5 %, kas nozīmē, ka turpmāk šādu transportlīdzekļu īpašniekiem būs jāšķiras no 360 eiro katru gadu, turklāt vinjetes tagad būs nepieciešamas, lai pārvietotos arī pa reģionālajiem auto ceļiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Šāds izmaksu kāpums lauksaimniekiem ir absolūti nepieņemams un nav godīgs – tas ir spļāviens sejā ne tikai mūsu nozarei, bet arī mežsaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem.”

Nākamā gada valsts budžeta paketē apstiprināti grozījumi vinjetes izmaksu kāpumam transportlīdzekļiem ar masu, sākot no trim tonnām, turklāt vinjete būs nepieciešama ne tikai tad, ja vieglais kravas auto pārvietojas pa galvenajiem valsts ceļiem, bet arī pa reģionālajiem auto ceļiem. Kamēr citviet Eiropas Savienībā šāda autoceļu lietošanas nodeva jāmaksā tikai smagajiem kravas auto, sākot ar masu no 3500 kilogramiem, turpmāk Latvijā arī B kategorijas transportlīdzekļiem, piemēram, vieglajiem kravas furgoniem, būs jāiegādājas vinjete, kuras izmaksas būs 360 eiro gadā. Šīs izmaiņas skars aptuveni 27 000 autobraucēju visā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Eksperti

Cik gatavi esam zaļākai loģistikai?

Mareks Freibergs, “Lidl” loģistikas vadītājs Baltijas valstīs,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Transports un loģistika

Rīgas ostā ieviests digitāls risinājums autotransporta plūsmas regulēšanai ražas sezonas laikā

Db.lv,22.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

Transports un loģistika

Iniciatīvu Liepājas šoseju pārbūvēt par četru joslu ceļu nodod Saeimas Budžeta komisijai

LETA,23.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nolēma iedzīvotāju iniciatīvu par Liepājas šosejas pārbūvēšanu par četru joslu ceļu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Nodot iniciatīvu tieši Budžeta komisijai iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika nolemts arī tāpēc, ka Budžeta komisija konceptuāli vienojusies izveidot darba grupu, kuras mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamas pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt "sauso ostu" konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka SM atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus jautājums esot par pieejamo finansējumu. Viņš norādīja, ka jautājums esot jāskata plašāk un sistemātiski.

Vide

Latvija tomēr pārņems ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu darbību regulējošās direktīvas

LETA,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Eksperti

Dalītais īpašums bremzē investīcijas un uzticēšanos tirgum

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētājs, ekonomists,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Eksperti

2026. gads – Latvijas kapitāla tirgus lūzuma punkts

Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,07.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 17.decembra sēdē nolēma aizliegt galvaspilsētā naktīs lietot pirotehniku.

Par uguņošanas aizliegšanu nobalsoja koalīcija - "Progresīvie", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts", bet pret aizliegumu balsoja "Solidaritātei" un ""Suverēnā vara, apvienība "Jaunlatvieši"".

Aizliegums noteikts saistošajos noteikumos par laika ierobežojumu uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanai Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošana Rīgas pašvaldības teritorijā ārpus telpām būs aizliegta no 1. jūnija līdz 31. augustam no plkst. 23 līdz plkst. 7, bet no 1. septembra līdz 31. maijam - no plkst. 22 līdz 7.

Pirotehnikas lietošanas aizliegums neattieksies uz publiskiem pasākumiem, kas būs saskaņoti ar Rīgas pašvaldību, kā arī uz Jaungada dienu no pusnakts līdz plkst. 1.

Finanses

Vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju

LETA,23.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta veidošanas kontekstā vajadzētu izvērtēt solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Kreditēšanas apjomi turpina pieaugt gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka 2025.gada pirmajos septiņos mēnešos banku izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām Latvijā pieauga par aptuveni 13,6%, savukārt mājsaimniecībām - par 8,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Cērps skaidroja, ka šī pozitīvā dinamika veicina mājokļu pieejamību iedzīvotājiem un atbalsta uzņēmumu investīcijas. Tajā pašā laikā kreditēšanas potenciālu negatīvi ietekmē solidaritātes iemaksa, kas tiek piemērota tikai banku sektoram un rada Latvijā nelabvēlīgāku finansēšanas vidi nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā jaunie kredīti ir izslēgti no analoga nodokļa iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv.

Finanses

FM: Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%

LETA,23.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Eksperti

Zemes īpašnieki kā riska uzņēmēji – piespiedu attiecību rezultāts

Pēteris Leiškalns, sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps - centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju - lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve.

Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.