"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kļuvis par pirmo apdrošinātāju Latvijā, kas savā mobilajā lietotnē ieviesis ģeolokācijas funkciju.

ASV tehnoloģiju uzņēmuma BlueDot izstrādātais programmatūras rīks ir integrēts Balcia mobilajā lietotnē un nodrošina iespēju pielāgot apdrošināšanas piedāvājumus un atgādinājumus lietotāju vajadzībām, ņemot vērā viņu atrašanās vietu.

Turpmāk Balcia mobilās aplikācijas lietotāji visās Baltijas valstīs un Polijā saņems personalizētus ieteikumus un piedāvājumus atbilstoši viņu atrašanās vietai. Piemēram, atrodoties lidostā vai šķērsojot Latvijas robežu, varēs saņemt atgādinājumu par ceļojuma apdrošināšanas iegādi. Šī funkcija ir pieejama tiem lietotājiem, kas devuši piekrišanu atrašanās vietas datu izmantošanai.

“Mēs ticam, ka apdrošināšanas aplikācijai jābūt vienkāršai un praktiskai – kā jebkurai citai lietotnei, kas padara ikdienu ērtāku. Vēlamies, lai klienti justos droši un varētu baudīt dzīvi, kamēr mēs parūpējamies par pārējo. Tāpēc mēs nepārtraukti meklējam veidus, kā izmantot tehnoloģijas gudrāk. Sadarbībā ar BlueDot izstrādātā jaunā ģeoloķācijas funkcija palīdzēs mums piedāvāt klientiem Baltijas valstīs un Polijā gudrākus un personalizētus risinājumus – tieši tur un tad, kad tie ir vajadzīgi,” stāsta Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību un palīdzētu dibinātājiem pilnvērtīgi fokusēties uz savu produktu izveidi, IT un jaunuzņēmumu programma “StartSchool” radījusi jaunu investīciju iespēju, piedāvājot līdz 50 000 eiro perspektīvāko projektu attīstībai.

Šo iniciatīvu uzsāk latviešu tehnoloģiju uzņēmējs Jānis Berdigans, kurš apņēmies katru gadu ieguldīt vismaz 100 000 eiro.

Investīciju iespēja paredzēta projektiem, kas jau ir pārsnieguši idejas stadiju – dibinātājiem, kuri jau ir testējuši savus pieņēmumus, izveidojušas prototipus un pierādījuši spēju strādāt intensīvā režīmā.

“Labākais veids, kā sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir veicināt augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanu, kas nākotnē radītu tūkstošiem darbavietu. “StartSchool” sākotnējais mērķis nav mainījies – veicināt vismaz desmit vienradžu jeb kompāniju, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniegusi vienu miljardu dolāru, izveidi. Taču ikvienai jaunai idejai, lai tā nonāktu līdz realizācijai, nepieciešams kapitāls, tāpēc ir radīta šāda atbalsta iespēja, lai palīdzētu idejām ar lielāko potenciālu nonākt līdz tai attīstības stadijai, kad var sākt piesaistīt arī riska kapitāla fondus,” stāsta uzņēmējs, “Printify” dibinātājs un “StartSchool” ģenerālatbalstītājs Jānis Berdigans.

No 1.septembra Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) multifunkcionālā centra “Domino” Teika jaunajās telpās turpmāk būs pieejami vismaz četri dažādi sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.

Labiekārtošanas darbi veikti Burtnieku ielas 37, 2.stāvā, kur aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā kopā ieguldīts vismaz 150 tūkstoši eiro, izveidojot mūsdienīgu un pieejamu vidi sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

““Multifunkcionālā centra “Domino” Teika darbības mērķis ir palīdzēt vēl plašākam bērnu lokam izaugt emocionāli piepildītiem un harmoniskiem. Kopš 2019. gada mūsu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir bijusi iespēja izmantot vairākiem simtiem Latvijas ģimeņu. Esmu gandarīts un pateicīgs atbalstītājiem par to, ka soli pa solim mums izdodas paplašināties un tādējādi sniegt dažāda veida sociālās rehabilitācijas pakalpojumus arvien lielākam ģimeņu skaitam. Šis ir unikāls notikums Rīgas pašvaldības vēsturē, jo kopīgiem spēkiem tiek veidota pirmā šāda vieta, kur zem viena jumta bāzējas tik daudzi un dažādi pakalpojumi no dažādām organizācijām. Atbalsts bērniem ir nozīmīgs darbs ne tikai šodienas, bet arī nākotnes vārdā, jo pēc desmit un divdesmit gadiem šo sabiedrību veidos tieši viņi,” norāda LBAF vadītājs Kaspars Markševics.

2025.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 59,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 8% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2025.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1684 EUR.

“OCTA vidējās atlīdzības apmērs nemainīgi pieaug kopš 2014.gada, turklāt īpaši strauji tā kāpusi tieši pēdējos gados. Arī šī gada deviņos mēnešos tā pieaugusi par 7,77%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2025.gada pirmajos deviņos mēnešos kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 26003, kas ir par 3,6% vairāk nekā pērnā gada 9 mēnešos. 69,91% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 30,39% CSNg ar ceļu policijas protokolu.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Vairāk nekā 30 jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programmas “StartSchool” absolventi jau uzsākuši darbu jaunuzņēmumos, tehnoloģiju uzņēmumos un publiskajā sektorā, radītas vairāk nekā 40 idejas un prototipi un vairāk nekā 10 risinājumi jau guvuši ieņēmumus.

Šobrīd programma uzsāk jaunu dalībnieku uzņemšanu, plānojot nodrošināt mācību iespējas 120 interesentiem. Šajā iesaukumā īpašs uzsvars tiks likts uz programmēšanas pamatu apgūšanu un zināšanu nostiprināšanu, mākslīgā intelekta rīku praktisku izmantošanu, kā arī jaunu produktu radīšanu ar skaidru mērķi - attīstīt tos līdz pirmajiem maksājošajiem klientiem un pelnoša uzņēmuma statusam.

Pirmajos divos iesaukumos saņemti 1500 pieteikumi, tāpēc 2026. gadā programma paplašinās un piedāvā 120 daļēji sponsorētas pilna laika mācību vietas, kas nodrošinātas ar industrijas partneru atbalstu. Uzņemšanas procesa laikā varēs pieteikties arī pilnai stipendijai. Programma sastāv no ASV radīta tehnoloģiju moduļa un Latvijas uzņēmēju veidota biznesa moduļa, kas pastāvīgi tiek pilnveidoti, pielāgojoties tehnoloģiju attīstībai, nozares izmaiņām un jaunuzņēmumu ekosistēmas tendencēm.