Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.
To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.
Mēnesī - par simtiem, gadā - par desmitiem tūkstošu
Sorainen pētījuma dati apliecina, ka pie 3000 eiro bruto algas darba devējam Latvijā jārēķinās ar 3708,06 eiro, Igaunijā — 4014 eiro, bet Lietuvā - tikai ar 3053,1 eiro lielām izmaksām. Tas nozīmē, ka vidēji uz vienu darbinieku ar 3000 eiro bruto algu ik mēnesi Lietuvā uzņēmējam ir par 654,96 eiro mazākas izmaksas nekā Latvijā un par 960,9 eiro mazākas izmaksas nekā Igaunijā, kas gada griezumā veido attiecīgi 7859,52 eiro un 11530,8 eiro. Ja šādu darbinieku skaits ir mērāms desmitos vai simtos, tad jau ik gadu var iegūt summu, kas mērāma simtos tūkstošu eiro.
Darbiniekam izdevīgāka Igaunija
Citādu skatījumu no tiem pašiem pētījuma datiem var iegūt, raugoties no darba ņēmēju pozīcijām. Proti, pie 3000 eiro bruto algas darba ņēmējs (bez apgādībā esošām personām) Latvijā savā bankas kontā saņems ap 2140,58 eiro, Igaunijā — 2456,56 eiro, bet Lietuvā - tikai 1815 eiro. „Jārēķinās, ka kopš 2026. gada Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir fiksēts 550 eiro neatkarīgi no algas apmēra, savukārt Lietuvā šāds neapliekamais minimums 3000 eiro bruto algu saņēmējiem ir nulle,” skaidro J. Taukačs. Pētījuma dati rāda: ja cilvēkam ar bruto algu 3000 eiro ir iespēja izvēlēties, kur maksāt nodokļus, tad Latvijā uz rokas saņemtu par 32558 eiro vairāk nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā - pat par 315,99 eiro vairāk nekā Latvijā.
Visu rakstu lasiet 10.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
