Ekonomika

Baltijā darba devējam izdevīgāka ir Lietuva

Māris Ķirsons,11.03.2026

ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.

Mēnesī - par simtiem, gadā - par desmitiem tūkstošu

Sorainen pētījuma dati apliecina, ka pie 3000 eiro bruto algas darba devējam Latvijā jārēķinās ar 3708,06 eiro, Igaunijā — 4014 eiro, bet Lietuvā - tikai ar 3053,1 eiro lielām izmaksām. Tas nozīmē, ka vidēji uz vienu darbinieku ar 3000 eiro bruto algu ik mēnesi Lietuvā uzņēmējam ir par 654,96 eiro mazākas izmaksas nekā Latvijā un par 960,9 eiro mazākas izmaksas nekā Igaunijā, kas gada griezumā veido attiecīgi 7859,52 eiro un 11530,8 eiro. Ja šādu darbinieku skaits ir mērāms desmitos vai simtos, tad jau ik gadu var iegūt summu, kas mērāma simtos tūkstošu eiro.

Darbiniekam izdevīgāka Igaunija

Citādu skatījumu no tiem pašiem pētījuma datiem var iegūt, raugoties no darba ņēmēju pozīcijām. Proti, pie 3000 eiro bruto algas darba ņēmējs (bez apgādībā esošām personām) Latvijā savā bankas kontā saņems ap 2140,58 eiro, Igaunijā — 2456,56 eiro, bet Lietuvā - tikai 1815 eiro. „Jārēķinās, ka kopš 2026. gada Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir fiksēts 550 eiro neatkarīgi no algas apmēra, savukārt Lietuvā šāds neapliekamais minimums 3000 eiro bruto algu saņēmējiem ir nulle,” skaidro J. Taukačs. Pētījuma dati rāda: ja cilvēkam ar bruto algu 3000 eiro ir iespēja izvēlēties, kur maksāt nodokļus, tad Latvijā uz rokas saņemtu par 32558 eiro vairāk nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā - pat par 315,99 eiro vairāk nekā Latvijā.

Visu rakstu lasiet 10.marta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm.

Saeimā turpinās 2026. gada valsts budžeta un to pavadošo likumu grozījumu projektu izskatīšana, taču nākamā gada preču un pakalpojumu līmeni ietekmēs jau iepriekšējā gadā nolemtais par pakāpensisku vairāku nodokļu likmju palielināšanu. “Pašlaik Saeimā un sabiedrībā, šķiet, vislielākās batālijas ir par citiem, nevis valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem,” kopējo situāciju analizē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka šo kaisīgo diskusiju ēnā ir palikušas arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam un fiziskajām personām — kapitāldaļu turētājiem - nozīmīgas pārmaiņas, ja par tām būs pozitīvs Saeimas vairākuma lēmums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.