Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

Marts kriptovalūtu tirgū bija pilns ar raibiem notikumiem, un kriptovalūtas uz tiem reaģēja ļoti atšķirīgi. Piemēram, vadošās kriptovalūtas Bitcoin (BTC) cena mēneša ietvaros gandrīz nemainījās, savukārt otra nozīmīgākā kriptovalūta Ethereum (ETH) piedzīvoja ievērojamu kritumu.

Vienlaikus citu vadošo kriptovalūtu – XRP un BNB – cena martā pat palielinājās, izvērtējot pēdējā mēneša notikumus kriptovalūtu tirgū norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē. Par nozīmīgāko notikumu martā varam uzskatīt ASV prezidenta 6. martā parakstīto dekrētu par ASV stratēģiskās kriptovalūtu rezerves izveidi. Saskaņā ar to stratēģisko rezervi veidos piecas kriptovalūtas – Bitcoin, Ethereum, XRP, Solana un Cardano. Šī ziņa sākotnēji izraisīja strauju cenu kāpumu minētajām kriptovalūtām, tomēr eiforijai mazinoties, arī cena pēc dažām dienām atgriezās mēneša sākuma līmenī.

Bitcoin mēnesi sāka pie 81 217 eiro cenu atzīmes un noslēdza ar 0,9 % kritumu, samazinoties līdz 80 512 eiro. Ziņas par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi mēneša sākumā uz īsu brīdi ļāva cenai palēkties līdz 91 000 eiro, tomēr pēc tam cena atkal atkāpās līdz iepriekšējam līmenim. Tādejādi BTC cena martā, neskatoties uz nelielo kritumu, parādīja noturību. Jāņem arī vērā, ka marts vēsturiski Bitcoin ir bijis visai sarežģīts mēnesis, tāpēc kritumu, kas nesasniedz pat vienu procentu, var uzskatīt par samērā pozitīvu zīmi.

Finanšu tirgi šonedēļ pēc salīdzinoši pozitīvajiem ASV inflācijas datiem (CPI) sākotnēji piedzīvoja vispārēju kāpumu, kam jau ceturtdien atkal sekoja kritums un riskanto aktīvu izpārdošana, jo ražotāju cenu indekss (PPI) ASV pieauga par 0,9 %, ievērojami pārsniedzot prognozētos 0,2 %, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

ASV kopējais patēriņa cenu indekss (CPI) bija 2,7 % (pretēji prognozētajiem 2,8 %), bet bāzes patēriņa cenu indekss bija 3,1 % (prognozēti tika - 3 %). ASV inflācijas dati mudināja tirgus dalībniekus sākotnēji cerēt, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu sākt procentu likmju samazināšanu jau septembrī, un lielākā daļa investoru prognozēja 25 bāzes punktu samazinājumu.

Digitālie aktīvi šonedēļ pārspēja tradicionālos finanšu instrumentus, tostarp Bitcoin sasniedza jaunu rekordu – pārsniedzot 124 tūktošus ASV dolāru. Beidzot ir “atdzīvojusies” arī otra lielākā kriptovalūta Ethereum (ETH), kas šonedēļ izaugsmē pārspēja Bitcoin, cenai palielinoties par aptuveni 29 % nedēļas laikā un pietuvojoties savam vēsturiskajam rekordam. Lielā mērā tas notika pateicoties institucionālajiem investoriem, kuri ievērojami palielināja ETH apjomus savos ilgtermiņa aktīvu portfeļos.

Platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana iniciatīvai, kas aicina Latvijas valdību veidot daļu no valsts stratēģiskajām rezervēm kriptovalūtā "Bitcoin".

Iniciatīvas autore ir Janīna Vinklere.

Viņa norāda, ka "Bitcoin" rezerve dažādotu Latvijas stratēģisko aktīvu portfeli, samazinot atkarību no tradicionālajiem aktīviem, un stiprinātu valsts finanšu sistēmas noturību ekonomisko satricinājumu laikā. Tāpat iniciatīvas pieteikumā norādīts, ka tā būtu aizsardzība pret inflāciju.

Ierobežotais "Bitcoin" daudzums un augošais pieprasījums finanšu tirgos, ir pamats datos balstītiem pieņēmumiem par aktīva cenas pieaugumu tuvākajos gados un desmitgadēs, teikts iniciatīvas pieteikumā, norādot, ka iegādājoties un turot "Bitcoin", Latvija ne tikai saglabātu stratēģisko rezervju pirktspēju un apsteigtu inflāciju, bet arī sekmētu finanšu sistēmas stabilitāti.

Jūlijs kriptovalūtu tirgos bija ilgi gaidītās augšupejas mēnesis — visas vadošās kriptovalūtas uzrādīja ievērojamu izaugsmi. Tostarp spēcīgs kāpums bija otrai lielākajai kriptovalūtai Ethereum, kā arī BNB, kas jūlijā sasniedza vēsturisku cenas maksimumu.

Bitcoin (BTC) cena jūlija sākumā bija 91 312 eiro, bet mēnesi noslēdza pie 102 360 eiro cenu atzīmes, veidojot stabilu 12,1 % pieaugumu mēneša griezumā. Pie tam būtiski, ka BTC cena, neskatoties cenas samazinājumu augusta sākumā, ir nostabilizējusies virs 100 000 eiro sliekšņa — rādītāja, kas vēl pirms dažiem mēnešiem daudziem šķita visai grūti sasniedzams mērķis.

Viens no galvenajiem kriptovalūtu tirgus pozitīvās dinamikas virzītājiem bija Ethereum (ETH) rallijs no 2128 eiro mēneša sākumā līdz 3276 eiro mēneša beigās, uzrādot iespaidīgu 54 % lēcienu. Šo izaugsmi veicināja ASV kriptovalūtu rezervju izveide un lieli Ethereum biržā tirgoto fondu (ETF) pirkumi.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Februāra mēnesis noslēdzās ar krasu kritumu tirgū, un visu vadošo kriptovalūtu vērtība strauji samazinājās. Tostarp Bitcoin (BTC) vērtība nokritās par 17,5 %, Ethereum (ETH) zaudēja vairāk nekā 32 %, savukārt Ripple (XRP) vērtība samazinājās par 30 %.

Vēl sliktāks februāris kriptovalūtu tirgū tika piedzīvots tikai 2014. gadā, kad BTC cena nokritās vairāk nekā par 30 %.

Bitcoin februāri iesāka visai cerīgi pie 98 393 eiro cenu atzīmes, tomēr mēneša laikā tā vērtība virzījās uz leju, straujākos kritumus piedzīvojot 24. februārī un mēneša pēdējā dienā. BTC cena februārī īslaicīgi noslīdēja pat zem 76 000 eiro, bet pēc tam atkal atguvās, mēnesi noslēdzot pie 81 138 eiro cenu atzīmes. Šis 17,5 % kritums sekoja spēcīgajam kāpumam janvārī, ko daudzi analītiķi jau iepriekš raksturoja kā pārlieku strauju un neilgtspējīgu.

Ethereum (ETH) turpināja uzrādīt salīdzinoši sliktākus rezultātus un arī februārī piedzīvoja straujāku vērtības samazināšanos nekā Bitcoin. Mēneša sākumā ETH cena bija 3183 eiro, bet līdz februāra beigām noslīdēja pat līdz 2150 eiro, sasniedzot 32,5 % kritumu. Tas, ka ETH cena krīzes brīžos piedzīvo salīdzinoši straujāku kritumu nekā BTC kopumā, ir ierasts cenu veidošanās modelis kriptovalūtu tirgū, jo nenoteiktības periodos investoriem ir tendence samazināt riska pozīcijas, pārdodot altkoinus un atgriežoties pie BTC.

Norwegian Block Exchange (NBX) sadarbībā ar Nexpay aicina finanšu nozares profesionāļus uz semināru par Bitcoin kā uzņēmumu aktīvu, iezīmējot korporatīvās finanšu pārvaldības pārmaiņas reģionā.

Bitcoin Treasury Strategy norisināsies 2025. gada 25. septembrī Startup House Riga, Lastādijas ielā 12, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumu vadītāji, finanšu direktori, atbilstības speciālisti un citi finanšu profesionāļi, kas vēlas vairāk uzzināt par Bitcoin pieaugošo lomu uzņēmumu finanšu pārvaldībā.

Diskusijās piedalīsies vadošie nozares eksperti:

Šī gada 9.augustā un 10.augustā Rīgā, konferenču centrā "Fantadroms", norisināsies kriptovalūtas "Bitcoin" konference "Baltic Honeybadger 2025", informē konferences rīkotāji.

Šogad konferencē īpašs uzsvars tiks likts uz "Bitcoin" izmantošanas iespējām korporatīvajā vidē un institucionālajā līmenī.

Konferencē tiks analizēta kapitāla plūsma "Bitcoin" ekosistēmā, aplūkotas jaunākās tehnoloģiskās inovācijas, kā arī diskutēts par institucionālās adopcijas tendencēm un praktiskajiem pielietojumiem dažādās pasaules valstīs.

Dalību jau apstiprinājuši vairāki starptautiski atzīti eksperti. Starp viņiem - kriptovalūtas tirgus analītiķis Villijs Vu, uzņēmuma "Blockstream" līdzdibinātājs un kriptogrāfs Adams Beks, "Investor’s Podcast Network" dibinātājs Prestons Pišs, decentralizācijas entuziasts un pasniedzējs Džakomo Cuko, kā arī viens no "Bitcoin" galvenajiem izstrādātājiem Pīters Tods.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Latvijā dibināts uzņēmums “Power Mining” šogad radījis pasaulē unikālu datu centru, kas pārvērš Bitcoin ieguves laikā radīto siltumu pilsētas apkures enerģijā.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 95% no serveru radītā siltuma un novadīt to pilsētas siltumtīklā, nodrošinot apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām.

Tādējādi Bitcoin ieguve, kas bieži tiek kritizēta par lielu elektroenerģijas patēriņu, šajā gadījumā kļūst par ilgtspējīgu un sabiedrībai noderīgu procesu. Pirmais darījums ar privāto siltuma apgādes uzņēmumu Skandināvijā jau ir noslēgts.

“Tradicionālo datu centru radītais siltums parasti netiek izmantots tālāk un vienkārši zūd apkārtējā vidē,” skaidro “Power Mining” ražošanas vadītājs Austris Vasiļevskis. “Līdz šim arī mēs ražojām datu centrus ar klasisku gaisa dzesēšanu, taču, pieaugot elektroenerģijas patēriņam un bažām par tā ietekmi uz vidi, kļuva skaidrs, ka nozarei vajadzīgi jauni, ilgtspējīgi risinājumi. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj vienlaikus iegūt Bitcoin un ražot siltumu. Piemēram, viens šāds datu centrs spēj nodrošināt apkuri aptuveni 2000 mājsaimniecībām — tā ir neliela pilsētiņa vai vesels dzīvojamais rajons. Mēs redzam, ka šādam modelim ir liels potenciāls pilsētvides energoefektivitātes uzlabošanā,” tā A. Vasiļevskis.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Rīdzinieku dibinātā "bitcoin" blokķēdes transakciju un mākslīgā intelekta kompānija "Bitfury" plāno investēt vienu miljardu ASV dolāru (925 430 000 eiro) ētiskos uzņēmumos mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un decentralizēto sistēmu nozarēs, ziņo žurnāls "Fortune".

200 miljoni dolāru (185 086 000 eiro) tiks investēti 2026. gadā, bet atlikušie līdzekļi tiks sadalīti turpmākajos gados.

"Bitfury" turpina izstrādāt to uzņēmumu sarakstu, kuros paredzēts ieguldīt. Potenciālajiem investīciju saņēmējiem jādarbojas mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas vai decentralizētu sistēmu jomā.

Kompānijas līdzdibinātājs Valērijs Vavilovs uzsvēra, ka šādām tehnoloģijām nākotnē būs izšķiroša nozīme, jo īpaši ņemot vērā mākslīgā intelekta avatāru pieaugošo izplatību, kas apgrūtina reālu personu atpazīšanu.

2011. gadā rīdzinieku dibinātais "Bitfury" sākumā nodarbojās ar "bitcoin" ieguvi, bet tagad ir pievērsies arī mākslīgā intelekta jomai. Uzņēmumam ir biroji ASV, Gruzijā, Honkongā, Kanādā, Kazahstānā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja izpildrīkojumu par "stratēģisko "Bitcoin" rezervju" izveidi, tādējādi izsakot dedzīgu atbalstu kriptovalūtai, kas ir tikusi kritizēta kā naudas atmazgāšanas instruments.

Valdības rezerves veidos digitālā valūta, kas ASV konfiscēta kriminālprocesos, paziņoja Deivids Sakss, kurš Trampa administrācijā vada mākslīgā intelekta un kriptovalūtas stratēģiju.

Viņš uzsvēra, ka Trampa vēlēšanu kampaņas solījuma izpilde nodokļu maksātājiem neradīs nekādus izdevumus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena uzreiz pēc paziņojuma saruka pat par 5%, atspoguļojot tirgus vilšanos, ka valdība neveiks tūlītēju valūtas iepirkumu.

Piektdien Baltajā namā notiks samits par kriptovalūtu. Nozīmīgi šī tirgus pārstāvji bija lieli Trampa kampaņas ziedotāji.

Kriptovalūtas aizstāvji pauž, ka tā ir finanšu revolūcija, kas samazina atkarību no centralizētām varasiestādēm, ļaujot neizmantot tradicionālas banku sistēmas, savukārt kritiķi norāda uz aprites kontroles nepilnībām un iespējām izmantot kriptovalūtu nelegāliem darījumiem un naudas atmazgāšanai.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Jūnijā Latvijā pirmie uzņēmumi pamatkapitāla apmaksu veikuši ar kriptoaktīviem, izmantojot jauno regulējumu, kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Tas ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas inovāciju un uzņēmējdarbības attīstībā — tagad sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) iespējams dibināt, pamatkapitālu iemaksājot kriptovalūtā, bez nepieciešamības piesaistīt mantiskā ieguldījuma vērtētāju.

Šādu iespēju jau izmantojusi kompānija SIA “Sats Inc”, un uzņēmuma valdes loceklis Jānis Sprenne stāsta: "Es ļoti atbalstu un novērtēju mūsu valsts spēju būt pirmajiem inovatīvā industrijā. Ir tikai likumsakarīgi, ka mēs izmantojam jaunāko likumdošanu un varam popularizēt jaunu un strauji augošu industriju, kuru atbalsta valsts institūcijas."“Sats Inc” specializējas Bitcoin infrastruktūras un konsultāciju pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Sprenne norāda, ka Bitcoin tiek arvien plašāk izmantots kā riska ierobežošanas instruments globālā mērogā, un Latvijas uzņēmējiem šāda pieeja var būt īpaši izdevīga.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pakalpojumu cenrādī, kas paredz no šā gada 1.marta palielināt tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas.

CSDD tehniskās apskates cena M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem palielināsies par 4,70 eiro - no 29,40 eiro līdz 34,10 eiro. Tomēr vidēji pakalpojuma cena pieaugs 8% apmērā, jo līdz 2024.gada beigām pakalpojuma cena, ieskaitot tehniskās apskates uzlīmi, bija 31,59 eiro.

Savukārt no šī gada 1.janvāra tehniskās apskates uzlīmes, kas maksāja 2,19 eiro, vairs netiek izsniegtas.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks iepriekš skaidroja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.