Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.

Itālijas konkurences uzraugs AGCM otrdien paziņoja, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai "Ryanair" piemērojis vairāk nekā 255 miljonu eiro naudassodu par ļaunprātīgu dominējošā tirgus stāvokļa izmantošanu, lai liegtu ceļojumu aģentūrām piekļūt tās pakalpojumiem.

AGCM norāda, ka "Ryanair" izmantojusi negodīgu stratēģiju, kas laika posmā no 2023. gada līdz vismaz 2025. gada aprīlim apgrūtināja ceļojumu aģentūrām apvienot "Ryanair" lidojumus ar citiem pakalpojumiem.

Šīs stratēģijas "mērķis bija bloķēt, apgrūtināt, sarežģīt vai sadārdzināt (ekonomiski vai tehniski) ceļojumu aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus mājaslapā "ryanair.com" kopā ar citu aviokompāniju piedāvātiem lidojumiem vai citiem ceļojumu un apdrošināšanas pakalpojumiem," skaidro konkurences uzraugs.

"Šī prakse mazināja aģentūru iespējas iegādāties "Ryanair" lidojumus un kombinēt tos ar citu aviokompāniju lidojumiem un/vai papildu ceļojumu pakalpojumiem, tādējādi samazinot tiešo un netiešo konkurenci starp aģentūrām," uzsver AGCM.

ASV uzņēmējs Īlons Masks izteicis iespēju iegādāties Īrijas zemo cenu lidsabiedrību "Ryanair", saasinoties viņa nesaskaņām ar aviokompānijas vadītāju Maiklu O'Līriju.

Masks sev piederošajā platformā "X" izveidojis aptauju, aicinot lietotājus izteikt savu viedokli, vai viņam vajadzētu iegādāties "Ryanair". Aptaujā piedalījušies vairāk nekā 900 000 cilvēku.

Turklāt Masks jau vairākas dienas devis mājienus, ka viņš varētu iegādāties "Ryanair".

Tāpat Masks aicinājis atlaist O'Līriju un nodēvējis viņu par "īstu idiotu".

Nesaskaņas abu starpā radušās pēc O'Līrija sniegtās intervijas Īrijas radiostacijai "Newstalk".

"Ryanair" vadītājs intervijā noliedza iespēju izmantot Maska dibinātās kosmosa kompānijas "SpaceX" izstrādāto satelītsakaru sistēmu "Starlink", lai aviokompānijas lidmašīnās nodrošinātu bezvadu internetu. O'Līrijs lēš, ka šādas sistēmas ieviešana izmaksātu līdz pat 250 miljoniem dolāru gadā, jo tai nepieciešamo antenu izmantošana palielinātu lidmašīnu gaisa pretestību un to patērēto degvielu.

Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" plāno palielināt bonusus saviem darbiniekiem par pieķertiem pasažieriem, kas mēģinājuši ienest lidmašīnās pārāk lielu rokas bagāžu.

Uzņēmuma vadītājs Maikls O'Līrijs paziņoja, ka viņš "nekādā ziņā neatvainojas" par to, ka tiek pieķerti cilvēki, kuri "apkrāpj sistēmu".

O'Līrijs preses konferencē Londonā sacīja reportieriem, ka aviosabiedrība plāno no novembra palielināt bonusus personālam pie iekāpšanas vārtiem, kas pārtver pasažierus ar pārāk lielu rokas bagāžu, no 1,50 eiro līdz 2,50 eiro par somu.

Paredzēts arī atcelt maksimālo robežu šādiem bonusiem, kas bija 80 eiro mēnesī.

Pasažieriem, kas lido ar "Ryanair" lidmašīnām, ir jāievēro stingri bagāžas noteikumi. Ja pasažieris aiznesis pārāk lielu somu līdz iekāpšanas vārtiem, par tās ievietošanu bagāžas nodalījumā paredzēts piemaksāt līdz 87 eiro.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Eiropas lidostu padome (ACI) brīdinājusi, ka jaunā biometriskā robežkontroles sistēma EES, kas pilnībā sāka darboties 10. aprīlī, ir radījusi stundām garas rindas lidostās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā, un līdz vasaras tūrisma sezonai situācija draud pārvērsties "sabrukumā", ziņo laikraksts "The Guardian".

ACI Eiropas filiāles vadītājs Olivjē Žankovecs sacīja, ka jau tagad visnoslogotākajās stundās pasažieriem jāgaida līdz pat trim stundām. "Ryanair" izpilddirektors Maikls O'Līrijsnosauca sistēmu par "pilnīgu apkaunojumu un haosu" un salīdzināja to ar "sodu par breksitu". Viņš aicināja atlikt pilnīgu EES ieviešanu līdz oktobrim, norādot, ka dažās lidostās rindas ir līdz pat četrām stundām.

Nozares pārstāvji ir pieprasījuši, lai Eiropas Komisija ļautu robežkontroles dienestiem pilnībā apturēt sistēmas darbību, ja kavēšanās ir pārmērīga.

Milānas Linates lidostā no 156 pasažieriem "EasyJet" reisā uz Mančestru tikai 34 paspēja iekāpt lidmašīnā - pārējie 122 pasažieri netika laicīgi noformēti, un lidmašīna izlidoja bez viņiem. Aviokompānija piedāvāja bez maksas pārplānot biļetes, bet atteicās uzņemties atbildību par šo incidentu.

ASV atceļ Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" 2021.gadā noteiktās sankcijas, ceturtdien pēc aptuveni piecas stundas ilgās tikšanās Minskā ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko pavēstīja ASV prezidenta pārstāvis Džons Kols.

Rīkojumu nekavējoties atcelt ierobežojošos pasākumus Baltkrievijas lidsabiedrībai devis ASV prezidents Donalds Tramps, sacīja ASV prezidenta īpašā sūtņa Krievijas un Ukrainas jautājumos Kīta Kelloga vietnieks Kols.

"Tagad šo lēmumu, kas jau ir apstiprināts, pieņēmušas visas atbilstošās ministrijas un aģentūras - Valsts departaments, Tirdzniecības ministrija, Finanšu ministrija un citas organizācijas," Kola teikto citē Minskas oficiālā ziņu aģentūra BelTA.

Sankcijas "Belavia" tika noteiktas 2021.gada jūnijā pēc lidsabiedrības "Ryanair" reisa Atēnas-Viļņa lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā un opozīcijas blogera Ramana Prataseviča aizturēšanas.