Jaunākais izdevums

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Pēc Jackas teiktā, vienkārša izaugsme kopā ar tirgu nav “Civinity” ambīcija. Tāpēc nākamajam piecu gadu periodam ir izvirzīts jauns mērķis – desmitkārt palielināt EBITDA un sasniegt 100 miljonus eiro.

“Tas nav tikai finanšu mērķis. Mēs redzam, cik ātri digitālā tempā mainās pasaule. Tradicionālie biznesa modeļi tik straujai izaugsmei vairs nav pietiekami, tāpēc digitālā transformācija ir būtiska.”

Plānots, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% “Civinity” portfeļa veidos digitālie uzņēmumi. Jacka norāda, ka tas nav tikai jauns piecu gadu cikls, bet gan jauns attīstības posms ar citādu loģiku, kas ļaus uzņēmumam augt ātrāk un izmantot jaunas iespējas.

Grupa turpinās apvienot uzņēmumus, kas sniedz tradicionālos pakalpojumus, taču darbosies hibrīdā modelī – stabils, nobriedis bizness pastāvēs līdzās strauji augošiem digitālajiem uzņēmumiem.

Jacka skaidro uzņēmuma redzējumu: “Tradicionāli liela daļa mūsu apgrozījuma ir saistīta ar fizisku darbu, cilvēku laiku un konkrētiem materiālajiem resursiem. Digitālie uzņēmumi darbojas pēc citas loģikas – tos ir vieglāk mērogot, tie ir mazāk atkarīgi no ģeogrāfijas un ļauj radīt atkārtojamus risinājumus. Tas maina ne tikai izaugsmes ātrumu, bet arī pašu vērtības radīšanas struktūru.” Ja 30% apgrozījuma nāks no digitālajiem uzņēmumiem, tas arī nozīmēs lielāku uzņēmuma noturību pret ekonomiskajiem cikliem un mazāku atkarību no darbaspēka pieejamības. Tai pašā laikā tas nozīmēs arī citādu peļņas struktūru, efektīvāku kapitāla izmantošanu un lielāku elastību.

Digitālā paplašināšanās – neizbēgama

Divdesmit darbības gadu laikā “Civinity” izveidojusi plašu pakalpojumu klāstu – no ikdienas komerciālo un dzīvojamo ēku uzturēšanas un pārvaldības līdz sarežģītu inženiertehnisko risinājumu projektēšanai un ieviešanai.

Šobrīd uzņēmumu grupa darbojas Lietuvā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē.

Jacka: “Lai gan reģionā darbojas dažādas uzņēmumu grupas – gan specializētas, gan daudznozaru – šobrīd mēs neredzam tādu pakalpojumu kombināciju, kas aptvertu visas šīs darbības un vienlaikus darbotos vairākās valstīs.” Tomēr konkurētspējas saglabāšanai nepietiek tikai ar plašu pakalpojumu portfeli. Starptautiskās tendences to skaidri apstiprina: Pasaules Ekonomikas forums prognozē, ka nākamajā desmitgadē aptuveni 70% visas jaunās ekonomiskās vērtības radīs digitālās platformas. Arī patērētāju pusē pārmaiņas ir acīmredzamas – konsultāciju un audita uzņēmuma PwC dati rāda, ka 71% patērētāju ir gatavi mainīt zīmolu tikai labākas digitālās pieredzes dēļ. Organizācijas uz to reaģē: pēc pandēmijas aptuveni 70% uzņēmumu ir uzsākuši vai paātrinājuši digitālo transformāciju.”

Jacka: “Digitalizācija kļūst par galveno virzienu vērtības radīšanā. Mūs visvairāk interesē, kā šīs tendences izpaužas reālajā pilsētu infrastruktūrā un pakalpojumos. Šobrīd pilsētu pakalpojumu vide ir ļoti sadrumstalota. Ir atsevišķi veiksmīgi piemēri, piemēram, Dubaija vai Rīga, kur liela daļa pilsētas pakalpojumu jau ir integrēta vienotā digitālajā platformā. Taču lielākajā daļā pilsētu iedzīvotāji joprojām izmanto desmit vai pat vairāk dažādas lietotnes – autostāvvietai, sabiedriskajam transportam, biļetēm, maksājumiem, komunālajiem pakalpojumiem un citiem servisiem.”

Viņš piebilst, ka “Civinity” digitālā paplašināšanās aptver gan esošos klientus, gan pilnīgi jaunus tirgus.

Jacka: “Digitālie risinājumi ļauj radīt papildu vērtību esošajiem klientiem, uzlabojot pakalpojumu ērtību, ātrumu un pieejamību. Tai pašā laikā digitālie produkti ļauj augt ārpus tradicionālās darbības un ģeogrāfijas robežām. To īpaši skaidri apliecina mūsu ieguldījums uzņēmumā “Mobilly”. Šī pilsētas “superlietotne” jau rada vērtību Latvijā, taču tās izaugsmes potenciāls nav saistīts tikai ar “Civinity” klātbūtni konkrētajā pilsētā. “Mobilly” var attīstīties gan pilsētās, kur mums jau ir tradicionālais bizness, gan arī pilnīgi jaunos tirgos, kur iepriekš mums nebija fiziskas klātbūtnes.”Līdzīgs piemērs ir “Valandinis” – būvdarbu platforma, kas stiprina “Civinity” darbību būvniecībā un ēku uzturēšanā, vienlaikus funkcionējot kā neatkarīga platforma, kas var paplašināties jaunos tirgos neatkarīgi no citu grupas uzņēmumu ģeogrāfijas.

Jacka: “Digitālā paplašināšanās neliek mums izvēlēties starp esošajiem un jaunajiem klientiem – tā ļauj vienlaikus stiprināt pakalpojumus esošajiem klientiem un atvērt pilnīgi jaunas izaugsmes iespējas visā Eiropā.”

Investīcijas kompetencēs

Deivids Jacka skaidro, ka būtiska daļa pārmaiņu jau īstenota. “Civinity” ir spēcīga valde, kuras pieredze tieši atbilst uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem. Tāpat izveidota investīciju komiteja, kas palīdz identificēt, izvērtēt un iegādei atlasīt tikai tos uzņēmumus, kuri patiešām rada vērtību un atbilst stratēģiskajai vīzijai.

Arī tradicionālie grupas uzņēmumi un to komandas mainās.

“Jau vairākus gadus tiek ieviesti digitālie rīki un mākslīgā intelekta risinājumi: inženieru komandas izmanto progresīvas tehnoloģijas sistēmu projektēšanai; mākslīgais intelekts palīdz vadītājiem plānot darbus un ātrāk reaģēt uz klientu pieprasījumiem; uzkopšanas pakalpojumu speciālistiem arvien biežāk palīdz robotizēti risinājumi.”

Pēc viņa teiktā, iegādājoties digitālos uzņēmumus, “Civinity” apzināti investē ne tikai produktos vai tehnoloģijās, bet arī specifiskās kompetencēs. Katrs uzņēmums pievienojas grupai kā neatkarīgs bizness, kuru attīsta tā paša eksperti.

“Mēs nodrošinām kapitālu, ilgtermiņa perspektīvu, piekļuvi plašākai klientu bāzei un grupas infrastruktūrai. Tas dabiski rada iespējas zināšanu apmaiņai visā grupā, vienlaikus saglabājot katras komandas neatkarību.”Jacka atklāj, ka šobrīd grupai ir vairāki potenciālie investīciju mērķi:“ Pašlaik tiek izvērtētas aptuveni 15 iespējamās iegādes astoņās valstīs — no vidēja mēroga darījumiem līdz projektiem, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro.

Investīcijas tiek virzītas uzņēmumos, kas darbojas “Smart Green City” ekosistēmā. “Civinity” izpratnē “viedā un zaļā pilsēta” ir pilsēta, kas darbojas efektīvi, ilgtspējīgi un orientēta uz cilvēku ikdienas vajadzībām. Šie risinājumi aptver ne tikai pilsētu infrastruktūru, mobilitāti un enerģijas pārvaldību, bet arī mājsaimniecību pakalpojumus – ēku uzturēšanu, inženiertehniskās sistēmas un pašvaldību pakalpojumus, kas tieši ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti.”

Viņš uzsver, ka potenciālo iegāžu izvērtēšanā svarīgi ir, lai uzņēmumi būtu rentabli un ar reālu izaugsmes potenciālu. “Mums svarīga nav tikai ideja vai tirgus, bet spēja praksē radīt vērtību un skaidrs redzējums, kā bizness var augt tālāk. Mēs meklējam uzņēmumus, kuru vadītāji ir gatavi kopā ar mums pacelt latiņu vēl augstāk. Ļoti lielu nozīmi piešķiram arī cilvēkiem – mums svarīgas ir komandas, kas redz plašāk par savu produktu un kurām ir ambīcijas augt. Mūs interesē nevis īstermiņa darījumi, bet ilgtermiņa partnerības.”

Palīdzēt, bet netraucēt

Deivids Jacka skaidro, ka savas darbības laikā “Civinity”, kas apvieno gandrīz 40 uzņēmumus un vairāk nekā 1600 darbinieku, ir guvusi vairākas svarīgas atziņas. Viena no būtiskākajām – neuzspiest pārmaiņas jomās, par kurām citi zina vairāk: “Tas īpaši attiecas uz jaunu uzņēmumu iegādi ārvalstu tirgos. Gan tirgū, gan uzņēmuma paša pieredzē ir bijuši gadījumi, kad pēc iegādes grupas vadība sāk pārāk ātri ieviest izmaiņas. Taču, lai tas izdotos, ir nepieciešamas dziļas zināšanas par konkrēto biznesu un vietējo tirgu, un bieži vien šīs zināšanas vislabāk piemīt vietējai komandai.”

Jacka norāda, ka “Civinity” šādos gadījumos ievēro divus principus. Pirmkārt, uzņēmums parasti iegādājas ne vairāk kā 70% uzņēmuma, atstājot pārējo daļu vietējiem partneriem, kuri vislabāk pārzina tirgu, klientus un tic savam produktam. Otrkārt, tiek ievērots princips “palīdzēt, bet netraucēt”. “Vairāk nekā 20 gadu laikā uzņēmums ir izmēģinājis dažādus integrācijas modeļus pēc iegādes un secinājis, ka daļēja integrācija darbojas vislabāk. Praksē tas nozīmē, ka stratēģija tiek izstrādāta kopā ar iegādātā uzņēmuma komandu – vienojoties par virzienu, ambīcijām un galvenajiem mērķiem. Kad šie jautājumi ir saskaņoti, komanda var patstāvīgi virzīties uz rezultātu. Grupā tiek integrēts tikai tas, kas patiešām rada sinerģiju un stiprina kopējo struktūru — piemēram, finanšu sistēmas, noteikti procesi, piekļuve grupas resursiem. Labākie rezultāti tiek sasniegti ar nosacījumu, ja komandām ir brīvība radīt un piemīt vienotas attīstības ambīcijas.” Ikdienas darbībā “Civinity” saskata dažādus riskus, taču lielākais, pēc Jackas domām, ir saistīts ar cilvēkresursiem.

“Eiropa strauji noveco, un tas redzams arī uzņēmumā — īpaši tehnisko speciālistu vidū, kur vidējais darbinieku vecums ir ap 50 gadiem. Tas rada jautājumu: kā situācija izskatīsies pēc desmit gadiem? Risinājums nav vienkāršs. No vienas puses, nepieciešams sistemātiski strādāt pie tā, lai jaunieši izvēlētos studijas un karjeru nozarēs, kas saistītas ar inženierzinātnēm, ēku apsaimniekošanu, tehnoloģijām. No otras puses, tā ir arī plašāka valsts līmeņa problēma, kas prasa konsekventu pieeju darbinieku integrācijai no trešajām valstīm.”

Jacka piebilst, ka tas vienlaikus atspoguļo arī lielu izaugsmes potenciālu. Piemēram, proptech nozare varētu attīstīties daudz straujāk, ja Baltijas valstīs būtu vairāk jauniešu ar inženierijas un tehnoloģiju prasmēm.

“Šajā nozarē ar digitālajām zināšanām vien nepietiek – tās jāprot pielietot ļoti konkrētā vidē. Nepieciešama izpratne par to, kā funkcionē ēkas, kā tās tiks pārvaldītas nākotnē, kā cilvēki pārvietojas starp ēkām un kā mainās mobilitāte pilsētās.”

Kur meklēt izaugsmes iespējas

Nākamo piecu gadu laikā Deivids Jacka saskata vairākus skaidrus attīstības virzienus. “Pirmais – pieaugošais pieprasījums pēc digitālajiem risinājumiem pilsētu ekosistēmā. Mūsdienās cilvēki sagaida, ka ikdienas pilsētas pakalpojumi būs pieejami telefonā. “Civinity” mērķis ir apvienot desmitiem dažādu lietotņu vienā ērtā platformā, kas padarītu pilsētas dzīvi vienkāršāku. Otrais – arvien lielākā nepieciešamība efektīvi pārvaldīt ēkas un infrastruktūru. Enerģijas cenas pieaug, ilgtspējas prasības kļūst stingrākas, un arī klientu gaidas palielinās. Tāpēc ēku īpašnieki un pilsētas meklēs risinājumus, kas samazina izmaksas, taupa resursus, uzlabo lietotāju pieredzi. Tas radīs papildu iespējas gan inženiertehniskajiem, gan digitālajiem risinājumiem.

Trešais virziens ir jauni darba organizācijas modeļi darba tirgū. Platformu risinājumi, kas ļauj elastīgāk plānot darbu, efektīvāk izmantot speciālistu laiku un ātrāk reaģēt uz tirgus vajadzībām, kļūs arvien nozīmīgāki.”Jacka secina, ka tas īpaši attiecas uz būvniecību, ēku apsaimniekošanu, inženiertehniskajām nozarēm, kur arī turpmāk saglabāsies speciālistu trūkums.

Visbeidzot, uzņēmums saskata arī iespējas ģeogrāfiskai paplašināšanai. Lielākais potenciāls, pēc Jackas domām, atrodas tur, kur sastopas tehnoloģijas, pilsētas un cilvēku ikdienas vajadzības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Civinity Mājas” jaunajā, 2026. gadā mērķtiecīgi stiprinās sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem, par galveno attīstības balstu izvirzot atklātu, saprotamu un regulāru komunikāciju.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka tieši dialogs ar iedzīvotājiem ir priekšnoteikums ilgtspējīgai māju apsaimniekošanai un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai.

“Vēlamies būt vēl tuvāk dzīvokļu īpašniekiem – gan ikdienas jautājumos, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Plānojam attīstīt tādu sadarbības modeli, kur klients jūtas uzklausīts, informēts un drošs par pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Fridenberga.

Mūsdienīgas un drošas vides veidošanā ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju atsaucība un atbalsts. Saskaņā ar likumu apsaimniekotājam jāsaņem piekļuve visām inženiertehniskajām komunikācijām, lai pārbaudītu, vai labā kārtībā un droša ir, piemēram, elektroinstalācija, apkures sistēmas, stāvvadi. “Šogad ziema ir pietiekami sniegota, jātīra auto stāvlaukumi, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uz laiku jābūt gataviem pārvietot automašīnas. Lai darbus varētu veikt laikus un efektīvi, nepieciešama iedzīvotāju atsaucība,” ikdienas sadarbības piemēru min D. Fridenberga.

Nekustamais īpašums

Civinity Mājas jaunā vadītāja veicinās komunikāciju un iedzīvotāju aktīvāku iesaisti

Db.lv,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Pakalpojumi

Civinity iegādājas Viļņas apsaimniekošanas uzņēmumu Admeo

Db.lv,01.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Civinity” grupa, kas sniedz ēku uzturēšanas pakalpojumus, kā arī attīsta inženiertehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, ir parakstījusi līgumu par 100 % Viļņas ēku apsaimniekošanas uzņēmuma “Admeo” akciju iegādi.

“Admeo” kopš 2012. gada sniedz augsti kvalificētus un kvalitatīvus ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas pakalpojumus, nodrošinot augstu klientu apkalpošanas standartu īstenošanu, avārijas situāciju novēršanas preventatīvos darbus, kā arī ekonomisku un efektīvu siltumenerģijas izmantošanu ēkās. Tāpat uzņēmumā ir ieviesta arī progresīva defektu reģistrācijas un kontroles sistēma.

“Admeo” nodarbina 15 darbiniekus, kuri apsaimnieko un pārvalda aptuveni 140 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un komerciālos objektus Viļņā; uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza gandrīz 2,7 milj. EUR.

“Dzīvojamo ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas segments mums ir stratēģiski svarīgs, jo tas ir būtisks lielākajai daļai pilsētu iedzīvotāju — neviena daudzdzīvokļu ēka nevar funkcionēt bez kvalitatīvas apsaimniekošanas. Mēs redzam “Admeo” kā profesionālu komandu, ar kuru kopā varam turpināt paplašināt savu dzīvojamo ēku apsaimniekošanas portfeli,” saka “Civinity” valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir viens no nozīmīgākajiem periodiem gadā. Pēc ziemas sezonas, kas tradicionāli ir lielākais slodzes tests ēku tehniskajam stāvoklim, kļūst redzamas gan laikapstākļu sekas, gan iepriekš uzkrātās problēmas. Tieši šajā laikā īpaši svarīga ir savlaicīga rīcība – gan no apsaimniekotāja, gan dzīvokļu īpašnieku puses, informē AS “Civinity Grupa”.

“Ziema pati par sevi neveido problēmas – tā atklāj to, kas nav sakārtots laikus. Tāpēc pavasaris ir brīdis, kad ne tikai novērst sekas, bet arī pieņemt lēmumus par nākotni – kā uzlabot ēkas stāvokli un izvairīties no līdzīgām situācijām turpmāk,” pastāstīja AS “Civinity Grupa” valdes locekle Diāna Frīdenberga, uzsverot, ka pavasaris ir ne tikai sakopšanas, bet arī plānošanas laiks.

Pēc sniega kušanas un temperatūras svārstībām visbiežāk tiek konstatēti bojājumi jumtos, fasādēs, notekūdeņu sistēmās un koplietošanas telpās. Sniega slodze, ledus veidošanās un mitruma ietekme var radīt plaisas, bojāt hidroizolāciju vai izraisīt ūdens noplūdes.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī teritorijai ap māju – ietvēm, bērnu laukumiem, žogiem un apgaismojumam. Nereti tieši pavasarī kļūst redzami arī ziemas laikā radušies mehāniski bojājumi vai nolietojums. AS “Civinity Grupa” īstenotā apsaimniekošana ietver regulāras tehniskās pārbaudes, remonta darbu plānošanu un uzraudzību, kā arī koplietošanas teritoriju uzturēšanu. Tas ļauj savlaicīgi identificēt riskus un novērst lielākas problēmas nākotnē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

.Namu apsaimniekošanas uzņēmums "Civinity mājas" Ukrainai ziedojis mikroautobusu, kas paredzēts psihologu mobilitātes nodrošināšanai reģionos, kur kara dēļ būtiski cietusi infrastruktūra.

Transportlīdzekli pieņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, kurš līdzdarbojas tā nogādāšanā Ukrainā. Plānots, ka busiņš tiks izmantots, lai nodrošinātu pārvietošanos speciālistiem, kuri sniedz psiholoģisko palīdzību karā cietušajām ģimenēm.

Kompānijā skaidro, ka šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs teritorijās, kurās pārvietošanās iespējas ir ierobežotas un profesionālu pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta.

"Civinity mājas" valdes locekle Diāna Frīdenberga norāda, ka lēmums par ziedojumu pieņemts, apzinoties situācijas nopietnību un nepieciešamību pēc praktiska atbalsta. "Civinity mājas" un Lietuvas uzņēmuma "Civinity Group" pārstāvji atzīmē, ka kopīgas ziedojumu akcijas Ukrainas labā turpināsies.

Eksperti

Ja uzstādīti alokatori, siltuma patēriņu dzīvokļos var optimizēt

Diāna Frīdenberga, AS “Civinity Mājas” valdes priekšsēdētāja,12.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aukstās sezonas izaicinājumi mēdz nonākt uzmanības centrā tikai tad, kad kaut kas “iet greizi”, biznesa realitātē stabils sniegums ziemā ir rezultāts ilgtermiņa sagatavošanās darbiem.

Latvijā ziema ierasti ir viena no tehniski un finanšu ziņā prasīgākajām sezonām dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Zemas temperatūras, sniega slodze un straujas laikapstākļu izmaiņas pārbauda ne tikai inženiertehniskos risinājumus, bet arī to, cik sistemātiski un profesionāli tiek plānota ēku uzturēšana gada garumā. Tāpēc mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas” pieņem ziemu kā dabisku gada posmu, kurā nav jāreaģē tikai uz izņēmumiem, bet gan jāpiemēro gudra tehniskā plānošana, preventīvie darbi un ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina ēku efektīvu darbību un iedzīvotāju komfortu visa gada garumā.

Runājot par daļas iedzīvotāju vēlmi samazināt apkuri koplietošanas telpās - šāds risinājums būtu saistīts ar daudzām problēmām un negatīvu ietekmi uz ēku kopējo stāvokli, tāpēc apsaimniekotāji šādu iniciatīvu neatbalsta.

Eksperti

Akūti nepieciešams paātrināt ēku siltināšanu; var palīdzēt jauni finanšu risinājumi

Tads Matjošaitis, “Civinity Group” izpilddirektors,31.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojamo ēku renovācija un siltināšana jau vairākus gadus ir aktuāls, bet nepietiekami risināts jautājums. Lai gan energoefektivitāte un ilgtspējīga būvniecība ir Eiropas Savienības prioritātes, Latvijā šajā jomā progress notiek lēni.

Tas ietekmē gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan komunālo maksājumu apmēru, gan ēku tehnisko stāvokli ilgtermiņā. Latvijā māju siltināšanas tempi joprojām ir pārāk lēni. Ir diezgan liela problēma ar māju siltināšanu, renovāciju – ļoti minimāls skaits tiek renovēts, un tas lielā mērā saistīts ar finansēšanas pieejamību un iedzīvotāju piesardzību. Salīdzinājumā – Lietuvā “Civinity” šobrīd īsteno ap 50 ēku renovācijas projektus, kas liecina par ievērojami straujāku modernizācijas tempu salīdzinājumā ar Latviju.

Kāpēc renovācija notiek tik lēni?

Viens no galvenajiem iemesliem ir finansējuma pieejamība un sabiedrības attieksme. Lai arī iepriekš bija pieejami valsts un Eiropas fondu granti, tie tika izsmelti ļoti ātri. Aptuveni 170 miljonu eiro finansējums tika rezervēts jau mēneša laikā, kas norāda uz lielo pieprasījumu, bet arī uz tā nepietiekamību.Turklāt iedzīvotāji bieži vien baidās no ilgtermiņa saistībām. Renovācija nozīmē īslaicīgu maksājumu pieaugumu, kas daudziem šķiet riskanti, īpaši ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Taču šāda pieeja nereti ir īstermiņa domāšana – nesiltinātas ēkas ilgtermiņā rada lielākus izdevumus. Nepieciešams mainīt domāšanu: iedzīvotājiem jāskatās uz renovāciju kā uz ieguldījumu nākotnē, nevis tikai kā uz papildu izmaksām šodien.

Eksperti

Rīgas Namu Pārvaldnieks – tests uzņēmuma pārvaldībai un Latvijas kapitāla tirgum

Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Eksperti

Apsaimniekotāja atbildības robežas: kur sākas dzīvokļa īpašnieka pienākumi?

Diāna Frīdenberga, “Civinity” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītāja,29.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Eksperti

2026. gads – Latvijas kapitāla tirgus lūzuma punkts

Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,07.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.