Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) akcionāru sapulcē uz trīs gadu termiņu piecu padomes locekļu sastāvā ievēlēta “Conexus” padome.

Padomes locekļu amatā atkārtoti tika ievēlēti Tomohide Goto, Viktors Sentuhovskis un Zane Āboliņa. No jauna “Conexus” padomē tika ievēlēts Sandor Liive un Timo Kiiveri.

Tāpat akcionāru sapulcē tika apstiprināts “Conexus” 2025. gada un atkarības pārskats, pieņemti zināšanai “Conexus” valdes, padomes un neatkarīga revidenta ziņojumi, kā arī pieņemts lēmums par “Conexus” peļņas izlietošanu, dividendēs izmaksājot 0,37 EUR par akciju.

Akcionāru sapulce atbalstīja AS “Augstsprieguma tīkls” iniciatīvu un pieņēma lēmumu izteikt “Conexus” statūtus jaunā redakcijā, paredzot padomes locekļu skaita samazināšanu no septiņiem līdz pieciem, kā arī nosakot padomes locekļu atlīdzību.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums 2025. gadā sasniedzis 74,1 miljonu eiro, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats par aizvadīto gadu.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums pērn sasniedzis 23,51 miljonu eiro neto peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. 2025. gadā “Conexus” nodrošināja nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem, kā arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām.

Dabasgāzes piegādes no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) tika veiktas 11,3 TWh apjomā, kas ir par 4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apjoms gada laikā sasniedza 11,3 TWh, kas ir par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet no Somijas tika saņemta dabasgāzes 2,7 TWh apjomā. Kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 25,5 TWh, kas ir par 1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārvades tīklam šogad pieslēdzis četras jaunas apakšstacijas Rēzeknes, Kuldīgas un Bauskas novados, un tās ļaus integrēt pārvades tīklā saules elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 270 megavatiem (MW), informē AST pārstāvji.

Jaunā apakšstacija "Marientāle" atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, apakšstacija "Vārme" - Kuldīgas novada Vārmes pagastā, bet jaunās apakšstacijas "Nīzere" un "Rūtiņi" ir uzbūvētas Bauskas novada Stelpes pagastā, kopējam AST apakšstaciju skaitam sasniedzot 145.

Tuvākajos divos gados kopumā plānots izbūvēt vairāk nekā 20 jaunas apakšstacijas atjaunīgās enerģijas (AER) projektiem, AST apakšstaciju kopējam skaitam palielinoties par 18%.

AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda, ka līdz ar AER strauju attīstību Latvijā būtiski pieaudzis arī AST darba apjoms - sākot no jaudu rezervēšanas līdz apakšstaciju izbūvei un to apkalpošanai pēc pieslēgšanas pārvades tīklam.

Elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 73,9% - līdz 80,2 eiro par megavatstundu (MWh), informēja pārvades sistēmas operatorā AS "Augstsprieguma tīkls".

Salīdzinājumā ar 2024.gada augustu šogad augustā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 25% zemāka.

Savukārt Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 72,9% salīdzinājumā ar jūliju un bija 80,01 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās 2,1 reizi - līdz 77,26 eiro par MWh.

AST norāda, ka cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju.

Cenu atšķirības augustā starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas-Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ.

Turpmāk elektroenerģiju biržā varēs pirkt un pārdot 30 minūtes pirms piegādes, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Uzņēmumā informē, ka 2025. gadā Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja 44% no kopējās ģenerācijas, un pārskatāmā nākotnē tās kļūs par galveno elektroenerģijas ražošanas veidu.

Tomēr saules un vēja elektrostaciju izstrāde ir atkarīga no laika apstākļiem, bet laika apstākļu prognozes precizitāte ir augstāka īstermiņā, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas tirgū ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju tuvāk piegādes brīdim. Tādējādi, turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi, visā Eiropā tiks ieviesta iespēja elektroenerģijas pirkšanu un pārdošanu veikt līdz 30 minūtēm pirms piegādes.

Eiropas pārvades sistēmas operatori šo risinājumu ieviesīs pakāpeniski līdz 2029. gadam, tostarp Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori risinājumu ievieš jau patlaban. No trešdienas risinājums tiek ieviests uz Latvijas un Igaunijas robežas, un tuvākajā laikā sekos arī pāreja uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijas projekta ietvaros veikta gāzes savākšanas punkta Nr. 3 (GSP-3) tehniskā pārbūve un pilnveidošana, palielinot tā darbības jaudu, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). GSP-3 modernizācijā investēti 28 miljoni eiro.

GSP-3 modernizācija tika uzsākta 2019. gadā Inčukalna PGK kopējās modernizācijas programmas ietvaros, būvniecībai noritot divās kārtās. Projekta realizācijas gaitā tika demontētas 30 tehnoloģiskās līnijas un iepriekšējā gāzes savākšanas punkta aprīkojums, iekārtas un būves. To vietā izbūvēts pilnībā jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem.

“GSP-3 modernizācija ir nozīmīgs solis Inčukalna PGK tehniskās kapacitātes stiprināšanā, veicinot drošu un uzticamu dabasgāzes piegādi Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot krātuves ilgtspējīgu attīstību un gatavību nākotnes enerģētikas izaicinājumiem,” uzsver Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs.

Latvijā elektroenerģijas apgādes drošums ir ļoti būtiski uzlabots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Tostarp viņš norādīja, ka patlaban Krievija un Baltkrievija nevar ietekmēt Latvijas energosistēmu tiešā veidā, proti, atslēdzot no elektrotīkla vai kādā citā veidā kavējot elektroenerģijas pakalpojumu, taču saglabājas ir tie paši riski, kas citviet Eiropā - dažādi hibrīddraudi, gan kiberuzbrukumu veidolā, gan fiziski cenšoties ietekmēt kritisko infrastruktūru.

"Līdz ar to šis ir nākamais solis, kuram mēs būtiski gatavojamies. Sistēmas līmenī mēs esam ļoti uzlabojuši savu apgādes drošību. Arī kiberdrošības līmenī mēs pēdējos vismaz 10 gadus esam investējuši un turpinām to darīt un šobrīd lielāks akcents tiek likts uz fizisko drošību," sacīja Irklis.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Ar mērķi sekmēt atjaunojamās enerģijas integrāciju Latvijas energosistēmā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) ir izsludinājis atklātu sarunu procedūru par Latvijā otrā publiski pieejamā biometāna ievades punkta būvniecību, kas atradīsies Rēzkenē.

Plānotais biometāna ievades punkts “Rēzekne” atradīsies Rēzeknes novadā, Ozolmuižas pagastā, zemesgabalā “Biometāna ievades punkts”. Šis būs jau otrais plānotais publiski pieejamais biometāna punkts. Pirmais biometāna ievades punkts “Džūkste” tika atklāts 2025. gada 28. jūlijā Džūkstes pagastā, Tukuma novadā.

Izsludinātā atklātā sarunu procedūra attiecas uz pilna cikla būvniecības darbiem, iekļaujot projektēšanu, tehnoloģiskā aprīkojuma ražošanu un piegādi objektam, būvdarbus, kā arī ievades punkta uzstādīšanu un pieslēgšanu pie pārvades dabasgāzes sistēmas. Tāpat darbu veicējam būs jānodrošina biometāna ievades punkta darbības veiktspējas pārbaudes, kā arī personāla apmācības. Paredzēts, ka būvniecības pabeigšanas rezultātā tiks sakārtota arī objektam pieguļošā infrastruktūra, izbūvējot piebraucamo ceļu un inženierkomunikācijas.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) noslēdzis vienu no pēdējos gados nozīmīgākajiem Latvijas enerģētikas infrastruktūras attīstības projektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju.

Septiņu gadu laikā krātuves infrastruktūrā investēti 98,8 miljoni eiro, būtiski stiprinot Latvijas un Baltijas reģiona energodrošību, palielinot krātuves darbības elastību un nodrošinot tās atbilstību mainīgajiem enerģētikas tirgus apstākļiem. Inčukalna PGK modernizācija tika uzsākta 2018. gadā un ir īstenota pakāpeniski, apjomīgo būvdarbu un tehnoloģisko pārbūvju laikā nodrošinot krātuves nepārtrauktu darbību.

Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 98,8 miljonus eiro, no kuriem 44 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas un Baltijas reģiona energodrošībā. Ņemot vērā enerģētikas nozares dinamiku aizvadītajos gados, jāatzīst, ka komplicētais projekts ir īstenots īstajā brīdī, lai Latvijas kritiskā infrastruktūra būtu piemērota gāzes tirgus svārstībām un vajadzībām. Septiņu gadu laikā paveiktais ļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuvei strādāt daudz elastīgāk, drošāk un efektīvāk, nekā iepriekš. Krātuve no sezonālas gāzes glabātavas ir kļuvusi par nozīmīgu enerģētikas sistēmas amortizatoru, kas palīdz sabalansēt tirgus vajadzības un nodrošināt piegādes arī paaugstināta pieprasījuma apstākļos. Paldies visai komandai, partneriem un piegādātajiem, kuri ar savu profesionalitāti ir pierādījuši ne tikai savu, bet arī Latvijas kopējo kapacitāti īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus. Krātuve šodien ir tehniski daudz gatavāka, modernāka un drošāka,” norāda AS “Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas Baltijā astoņos mēnešos kopā veidoja 260 miljonus eiro, no kuriem Latvija sedz ceturto daļu jeb 64 miljonus eiro, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Balansēšanas jaudu tirgus sāka strādāt februārī un kopš tā laika sekmīgi strādā katru dienu.

Jautāts, kādas šogad ir balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksas, Irklis atbildēja, ka tam seko līdzi regulāri.

Pirmajos astoņos mēnešos Baltijā kopumā tie ir 260 miljoni eiro. Latvija no tā sedz ceturto daļu, un pārējās trīs ceturtdaļas sadalās starp Igaunijas un Lietuvas operatoriem. Latvijas daļa līdz augusta beigām bija 64 miljoni eiro," stāstīja Irklis.

Oktobra beigās AST noslēgusi uzkrājošo bateriju uzstādīšanas projektu, un pašlaik baterijas nodrošina vajadzīgās balansēšanas jaudas.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.marta žurnālā lasi:

DB analītika

Reālie azartspēļu nami zaudē virtuālajiem

Nodarbinātība

Darba ņēmēju skaits Latvijā atsācis augt

Lauksaimniecība

Vaiņodes bekons pēc cūku mēra

Aktuāli

Cēloņi slēpjas aplamā izglītībā

Mēbeļu ražošana

Izmanto mēbeļu tirgus atjaunošanos

Ražošana

ASNS Ingredient Latvijā īsteno nebijuša mēroga ambīciju

Siltumapgāde

Izmaksas pieaug, taču pagaidām neatspoguļojas tarifos

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

Runa ir par cilvēkiem, nevis tehnoloģijām. Kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Džūkstes biometāna publiskajā ievades punktā kopš tā izveides 2025. gada jūlija beigās ir iepumpēti vairāk nekā 0,5 miljoni kubikmetru gāzes, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Viņš norādīja, ka dabasgāzi var aizstāt ar biometānu un Latvijai ir jāmēģina maksimāli attīstīt savas jaudas. Tostarp Melnis piebilda, ka, piemēram, Džūkstes biometāna publiskajā ievades punktā kopš tā izveides ir iepumpēti vairāk nekā 0,5 miljoni kubikmetru gāzes.

"Mums ir jāmēģina maksimāli attīstīt savas jaudas," sacīja ministrs.

Tāpat Melnis pauda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvē iesūknēšanas sezona ir samērā gara un dabasgāzes tirgotāji šobrīd vēl monitorē situāciju, lai dabasgāzi iegādātos par iespējami lētāku cenu.

Ministrs norādīja, ka šobrīd nav signālu, ka varētu būt dabasgāzes deficīts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publicētā informācija liecina, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves piepildījums svētdien, 22. martā, bija 21,5% (pirms nedēļas - 20,9%).

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.