Jaunākais izdevums

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

ECB Padomes galīgais lēmums par digitālā eiro emisiju un emisijas datumu tiks pieņemts tikai pēc regulējuma izstrādes. Pieņemot, ka Eiropas likumdevēji 2026. gadā apstiprinās regulu par digitālā eiro izveidi, izmēģinājuma projekts un pirmie darījumi varētu notikt no 2027. gada vidus. Visai Eirosistēmai tad būtu jābūt gatavai potenciālai digitālā eiro emisijai 2029. gadā, norāda ECB.

ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka eiro ir uzticams Eiropas vienotības apliecinājums. "Mēs strādājam, lai tās taustāmākais veids - eiro skaidrā nauda - būtu piemērota nākotnei, izstrādājot mūsu banknošu jauno dizainu un modernizējot tās, kā arī gatavojoties digitālās naudas emisijai," viņa pauž.

Mainoties maksāšanas paradumiem un sarūkot skaidrās naudas maksājumu apmēram salīdzinājumā ar digitālajiem maksājumiem, arvien neatliekamāka kļūst nepieciešamība pēc valsts izlaista digitāla maksāšanas līdzekļa, kas papildina skaidro naudu, pauž ECB.Digitālais eiro papildinās skaidro naudu un nodrošinās digitālajiem maksājumiem tās priekšrocības - vienkāršību, privātumu, uzticamību un pieejamību visā eirozonā. Papildus regulai par digitālā eiro izveidi ECB atbalsta arī Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nostiprināt tiesības veikt maksājumus skaidrā naudā.

Eirosistēma pievērsīs uzmanību trim galvenajām jomām. Viena būs tehniskā gatavība - digitālā eiro tehnisko pamatu izstrāde, tostarp sākotnējās sistēmas izveide un izmēģināšana. Otra būs tirgus iesaiste - sadarbība ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tirgotājiem un patērētājiem, lai pabeigtu noteikumu kopuma izstrādi, veiktu lietotāju izpēti un testētu sistēmu, izmantojot izmēģinājuma pasākumus. Savukārt trešā būs regulējuma izstrādes procesa atbalsts - turpmāka tehniska ieguldījuma sniegšana Eiropas Savienības (ES) likumdevējiem un nepieciešamais atbalsts regulējuma pieņemšanas procesā.

ECB valdes loceklis Pjēro Čipollone, kurš vada augsta līmeņa darba grupu digitālā eiro jautājumos, skaidro, ka šis nav tikai tehnisks projekts, bet arī kopīgi centieni sagatavot Eiropas monetāro sistēmu nākotnes prasībām.

"Ar digitālo eiro cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja izmantot skaidrās naudas priekšrocības digitālajā laikmetā. Tādējādi tas uzlabos Eiropas maksājumu vides noturību, samazinās izmaksas tirgotājiem un izveidos platformu privātiem uzņēmumiem, lai ieviestu jauninājumus, paplašinātu darbību un uzlabotu konkurenci," norāda Čipollone.

ECB min, ka pārredzamība un cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām bijusi un arī turpmāk būs būtiska projekta īstenošanai. Eirosistēma guvusi lielu labumu no Eiropas lēmumu pieņēmēju, tirgus dalībnieku un potenciālo lietotāju atsauksmēm un turpinās aktīvi sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku. Eirosistēmas turpmāka gatavošanās digitālā eiro ieviešanai tiks īstenota elastīgi. Šajā nolūkā darbs tiks strukturēts moduļos, ļaujot pakāpeniski mainīt mērogu un ierobežot finansiālās saistības.

Galīgās digitālā eiro izstrādes un darbības izmaksas būs atkarīgas no tā galīgā dizaina, tostarp komponentiem un saistītajiem pakalpojumiem, kas jāizstrādā. Tiek lēsts, ka sagatavošanas posmā veiktā darba rezultātā kopējās attīstības izmaksas, ko veido gan ārēji, gan iekšēji izstrādāti komponenti, būs aptuveni 1,3 miljardi eiro līdz emisijai, kas šobrīd gaidāma 2029. gadā. Prognozēts, ka no 2029. gada turpmākās gada darbības izmaksas būs aptuveni 320 miljoni eiro. Eirosistēma segtu šīs izmaksas, tāpat kā eiro banknošu, kas, līdzīgi kā digitālais eiro, ir sabiedriskais labums, izgatavošanas un emisijas izmaksas. Tāpat kā banknošu gadījumā, gaidāms, ka šīs izmaksas kompensēs naudas emisijas ieņēmumi, pat ja digitālā eiro turējumi būtu nelieli salīdzinājumā ar apgrozībā esošajām banknotēm.

ECB skaidro, ka sagatavošanās posma noslēgums iezīmē svarīgu pāreju digitālā eiro projektā. Pamatojoties uz atziņām, kas gūtas 2020.-2023. gadā īstenotajā izpētes posmā, sākas pāreja pie tā praktiskās izstrādes pilnveidošanas. Galvenie sasniegumi ir digitālā eiro shēmas noteikumu kopuma projekta izstrāde, digitālā eiro komponentu un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju atlase, kā arī inovācijas platformas veiksmīga darbība eksperimentiem ar tirgus dalībniekiem un tehniskās darba plūsmas veikta izpēte par digitālā eiro iederību maksājumu ekosistēmā.

Saistībā ar pēdējo pasākumu, ko ECB un tirgus dalībnieki īstenoja ar Eiropas Neliela apjoma maksājumu padomes starpniecību, konstatēts, ka digitālais eiro varētu veicināt turpmāku konkurenci Eiropas maksājumu tirgū. Papildus tiešām priekšrocībām, ko sniedz digitālā eiro izplatīšana, bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot tā atvērtos standartus, lai paplašinātu tvērumu visā eirozonā bez savu pieņemšanas tīklu izveides. Tie arī varētu izmantot digitālo eiro kopā ar esošajiem maksājumu risinājumiem.

ECB piebilst, ka digitālā eiro izmaksas bankām būs ierobežotas - šīs izmaksas līdzināsies EK sākotnējām aplēsēm un būs līdzīgas Maksājumu pakalpojumu direktīvas īstenošanas izmaksām. Tāpat digitālā eiro izstrādē ietvertie aizsardzības pasākumi, piemēram, turēšanas limiti nodrošinātu, ka tas nerada finanšu stabilitātes riskus.

Lai panāktu, ka digitālā eiro izstrāde apmierina Eiropas iedzīvotāju un tirgotāju vajadzības, Eirosistēma veica lietotāju pētījumus, apsekojot neaizsargātos patērētājus un mazos tirgotājus. Pētījumā secināts, ka ir nepieciešamība pēc vienkāršas, uzticamas un drošas maksājumu pieredzes.

Finanses

Digitālā eiro ieviešana nodrošinās eirozonas kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru

LETA,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā eiro ieviešana palīdzēs ierobežot riskus un nodrošinās, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru, šodien Igaunijas centrālās bankas "Eesti Pank" rīkotajā starptautiskajā konferencē par digitālo eiro teica Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.

Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.

Eksperti

Kriptovalūtas kļūst par "cienījamu" investīciju aktīvu klasi

Jevgēnijs Pankratovs, Rietumu Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Eksperti

Investēt vai nē? Digitālajos produktos - jo ātrāk, jo labāk

Renārs Jansons, "CUBE Systems" līdzdibinātājs,05.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Eksperti

Kriptoaktīvu mantojums: kā digitālā manta var pazust kopā ar tās īpašnieku?

Jānis Ciguzis, “BDO Law” AML un sankciju prakses grupas vadītājs,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.