Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Publisko iepirkumu sliekšņa maiņa būvniecības nozarē dos iespēju pasūtītājiem ātrāk sākt projektus, vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

Valsts mērķis ir panākt, lai katrs budžeta eiro tiktu izmantots ar maksimālu atdevi, vienlaikus samazinot birokrātiju, stiprinot konkurenci un padarot publisko iepirkumu procesus caurspīdīgākus un efektīvākus. Taču, paaugstinot Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto līgumcenu robežvērtību precēm un pakalpojumiem no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro, pastāv drauds, ka līdz pat 90 % iepirkumu nonāks tā sauktajā “aklajā zonā”.

Tas nozīmētu nepieredzēti augstus riskus favorītismam, korupcijai un konkurences ierobežošanai, vienlaikus graujot ārvalstu investoru uzticību Latvijas tirgum. Tāpēc, lai publisko iepirkumu reforma patiešām sasniegtu savus mērķus telekomunikāciju publiskajos iepirkumos, nepieciešams ieviest papildu mehānismi šo risku mazināšanai – maksimāli plašu mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga izmantošanu un informācijas pieejamību par aktuālajiem “zemsliekšņu” iepirkumiem.

Kā liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai, publiskie iepirkumi Latvijā ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa – to apjoms 2024. gadā sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb 13 % no iekšzemes kopprodukta. Dažādas nozares jau gadiem ir norādījušas, ka sistēma ir pārlieku sarežģīta, laikietilpīga un konkurenci ierobežojoša, daudzos iepirkumos piedaloties tikai vienam pretendentam.Gaidāmā reforma dod cerību šo situāciju mainīt un atgriezt publiskos iepirkumus pie to sākotnējā uzdevuma – valstij, sabiedrībai vajadzīgu preču un pakalpojumu iegādes ar iespējami lielāko atdevi un izdevīgāko piedāvājumu. Tomēr likumprojektā ir būtiski trūkumi, kas pārmērīgas birokrātijas vietā radīs absolūtu pasūtītāju rīcības brīvību un caurspīdības trūkumu, palielinot korupcijas risku un veicinot valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Publiskos iepirkumus atvērs plašākam pretendentu lokam, samazinot to diskvalifikācijas parametrus un palielinot iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajiem; valsts cer uz lielāku konkurenci un izdevīgākiem piedāvājumiem.

To paredz Ministru kabinetā atbalstītie darba grupas izstrādātie publisko iepirkumu sistēmas reformas grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Sagaidāms, ka izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā sāks pakāpeniski darboties jau no 2026. gada.

Dominē ES sliekšņa darījumi

“Latvija atteiksies no pašlaik esošajiem nacionālajiem publisko iepirkumu sliekšņiem, tos pielīdzinot Eiropas Savienības noteiktajiem publisko iepirkumu sliekšņiem – attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 milj. eiro,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Viņš norāda, ka no vienas puses šāda iepirkumu robežcenas sliekšņa būtiska paaugstināšana it kā maina situāciju, taču 2024. gadā lielais iepirkumu apjoms 8,6 miljardu eiro apmērā tika veikts, piemērojot ES procedūras un attiecīgos robežcenu nosacījumus. Savukārt tā dēvētajos zemsliekšņa iepirkumos (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem) līdz ES noteiktajam kopumā 2024. gadā līgumsumma bija tikai 454 milj. eiro. Savukārt pēc līgumu skaita apmēram 70% bija tā dēvētajā zemsliekšņa procedūrā.

Jau nākamā gada valsts budžetā ievērojamu papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas, kas jau ir izstrādāta, bet budžeta plānā vēl nav ierēķināta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš novembrī atstās šo amatu, lai pārņemtu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību.

Viņš skaidroja, ka valdības nesen apstiprinātajā publisko iepirkumu reformas anotācijā Finanšu ministrija (FM) ir prognozējusi ietaupījumu līdz 4% no publisko iepirkumu kopējā apjoma. Ja šis apjoms šogad ir ap 5,4 miljardiem eiro, tad 4% varētu būt vairāk nekā 200 miljoni eiro. "Ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam gadam un turpmākajos vēl divos gados, tur šī summa redzama nav," apgalvoja Endziņš, paužot neizpratni, kāpēc gan šo paredzamo ietaupījumu nerēķināt iekšā budžetā.

Turklāt Endziņš piebilda, ka minētais FM aprēķins vēl ir ļoti pieticīgs, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini liecina, ka, veicot šāda līmeņa reformas, ietaupīt var no 7% līdz 35%. "Tā būtu jau pilnīgi cita summa. Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, fiskālā telpa, kuru var izmantot deficīta mazināšanai," skaidroja uzņēmēju pārstāvis.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.

Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.

Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Latvijā iepirkumos pamata problēma ir nepietiekama konkurence, intervijā sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš.

Konkurence ir jāmēģina palielināt, uzsvēra Lapiņš, norādot, ka Eiropas Komisija ir aplēsusi, ka katrs nākamais piedāvājums, ko saņem iepirkumā, var nodrošināt 2,5% izmaksu samazinājumu līguma izpildes laikā.

"Taču ar to ir saistīta arī sarežģītākā lieta - domāšanas maiņa. Pasūtītājs ir tas, kurš definē prasības, kurš pieņem lēmumu, vērtē ekonomisko lietderību, un pasūtītājam par šīm lietām būs jādomā arvien vairāk. Arī pašlaik daudziem ir samazināts budžets, un lielāka konkurence ir vienīgā pareizā atbilde, kā mazināt izmaksas iepirkumos," teica Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka, rēķinot Eiropas Savienības (ES) līmenī izsludinātos iepirkumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tad Latvija ir pat pirmajā vietā. Vienlaikus Lapiņš atzina, ka tādēļ Latvijas iepirkumos nav vairāk ārvalstu piegādātāju nekā vidēji ES.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt līgumu konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.

IUB lēmums pieņemts, izskatot SIA "Aimasa" iesniegto sūdzību par VNĪ rīkotā konkursa rezultātiem.

VNĪ iepirkumā par A2 korpusa pabeigšanas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību uzvarēja piegādātāju apvienību "NSHC Group", kuras sastāvā ir SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company".

"Aimasa" sūdzībā apstrīdēja konkursa rezultātus, uzskatot, ka uzvarētājs nepamatoti atzīts par atbilstošu vairākām kvalifikācijas prasībām, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārbaudījis uzvarētāja līgumcenu, kā arī ka gan uzvarētājam, gan pašai "Aimasai" atsevišķos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos piešķirts nepamatots vērtējums.

Komunikācijas aģentūra “Alpha” 2025. gadā veiksmīgi pabeigusi 16 publisko iepirkumu līgumus valsts pārvaldes un publiskā sektora komunikācijas jomā, vienlaikus iegūstot vēl 19 jaunus iepirkumu līgumus, kuru izpilde šobrīd turpinās.

Pabeigto līgumu kopējā līgumcena sasniedz aptuveni 380 tūkstošus eiro, savukārt izpildē esošo projektu apjoms veido aptuveni 1,35 miljonus eiro. Šie iepirkumi aptver stratēģiskās komunikācijas, sabiedrības informēšanas kampaņu, satura izstrādes un reputācijas vadības uzdevumus, apliecinot aģentūras spēju strādāt ar sarežģītiem, daudzslāņainiem un sabiedriski nozīmīgiem tematiem.

Starp lielākajiem pabeigtajiem projektiem minami darbi Sabiedrības integrācijas fondam, kur “Alpha” īstenoja sabiedrības saliedētības un līdzdalības komunikācijas aktivitātes, Centrālajai statistikas pārvaldei, nodrošinot informatīvas un izglītojošas kampaņas par oficiālās statistikas nozīmi, Patentu valdei, kuras uzdevumā tika veidota pretviltojumu un intelektuālā īpašuma izpratnes kampaņa, kā arī projekti VAS “Autotransporta direkcija” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par mobilitātes, satiksmes drošības un valsts pakalpojumu pieejamības jautājumiem. Paralēli tam aģentūra ieguvusi arī jaunus iepirkumus, kuru īstenošana notiek pakāpeniski, nodrošinot stabilu darba plūsmu un kapacitāti arī nākamajā periodā.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atcēlusi apcietinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krimināllietā iesaistītajam "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, savukārt bijušajam Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam drošības līdzeklis atstāts negrozīts.

Cerusa advokāts Guntars Precinieks apstiprināja, ka klientam atcelts apcietinājums un patlaban nav piemērots cits drošības līdzeklis. Aizstāvamais esot jāatbrīvo nekavējoties.

Valsts policija kā procesa virzītāja aģentūrai LETA komentārus par tiesas lēmumu un turpmākajām darbībā nesniedza.

LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa atstājusi spēkā apcietinājumu Liopam. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka abu aizdomās turēto personu sūdzības par pirmās instances lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, apgabaltiesa skatīja videokonferences režīmā.

Valsts policija (VP) EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmo reizi ieviesīs centralizētu biroja mēbeļu iegādi valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.

Šāds risinājums paredz vienotu pieeju mēbeļu izvēlei un iegādei, tādejādi mazinot administratīvo slogu iestādēm un birokrātiju. Tas veicinās efektīvāku valsts resursu izmantošanu, vienlaikus samazinot mēbeļu iegādei nepieciešamo līdzekļu apjomu.

“Centralizēta pieeja ir īpaši būtiska laikā, kad arvien vairāk iestāžu maina vai samazina izmantotās telpas. Līdz šim atšķirīgi mēbeļu izvēles kritēriji bieži ierobežoja iespēju jau iegādātās mēbeles nodot citām iestādēm. Vienots iepirkums ļaus veidot saskaņotu biroju iekārtojuma pieeju visā valsts pārvaldē un nodrošinās iespēju mēbeles efektīvāk atkārtoti izmantot, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu saimniekošanu,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

AS “CleanR Grupa” (Grupa), kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 6,5% un četru gadu dzēšanas termiņu.

Grupas mērķis šajā piedāvājumā ir piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro, savukārt kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro esošo obligāciju refinansēšanai un turpmākai izaugsmei Baltijā. Parakstīšanās periods ilgs līdz 11. novembrim, un gan privātie, gan institucionālie investori ir aicināti piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Obligācijas plānots kotēt “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū.

Šī ir “CleanR Grupas” otrā obligāciju emisija, bet pirmais publiskais piedāvājums. Esošie investori ir aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā. Kopumā investoriem pieejamas 15 000 obligācijas ar nominālvērtību 1 000 eiro, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un četru gadu dzēšanas termiņu.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

IKT nodarbināto atbalsta asociācija pauž nopietnas bažas par situāciju, kurā kiberdrošības incidentu kontekstā kriminālatbildība var tikt piemērota tehniskajiem darbiniekiem – gan sistēmu izstrādātājiem, gan pasūtītāja puses administratoriem un uzturētājiem.

Valsts pārvaldē jau šobrīd ir strukturāls IT speciālistu trūkums. Atalgojums publiskajā sektorā bieži nav konkurētspējīgs ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu. IT speciālists Latvijā var strādāt starptautiskā uzņēmumā attālināti, saņemot būtiski augstāku atalgojumu un uzņemoties mazāku personisko juridisko risku. Ja kriminālatbildības risks par nejaušām tehniskām nepilnībām publiskajā sektorā kļūtu par praksi, valsts pārvaldes konkurētspēja IT darba tirgū būtiski samazinātos.

Publiskā sektora realitāte

Valsts iestāžu IT uzturētāji strādā ar: