2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

2025. gada mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Tā liecina jaunākais “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indekss.

Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Skaidras naudas darījumu limits Latvijā pagaidām ir augstāks nekā daudzās ES dalībvalstīs, taču tiek plānota prasība ziņot par fizisko personu salīdzinoši nelielām iemaksām un izmaksām bankomātos.

To rāda AS BDO Latvija pētījums. „Skaidras naudas aprites ierobežošana ir aktuāls jautājums jau vairākus gadu desmitus, taču tehnoloģiju attīstība pēdējos gados būtiski paātrinājusi šīs tendences. Digitālie norēķinu risinājumi ir kļuvuši par ikdienas standartu, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc skaidras naudas. Rezultātā gan regulatori, gan finanšu tirgus dalībnieki veicina pāreju uz bezskaidras naudas norēķinu vidi, vienlaikus pastiprinot skaidras naudas darījumu uzraudzību un ierobežojumus,” skaidro AS BDO Latvija partneris Viesturs Briežkalns.

Viņš norāda, ka no 2027. gada visā Eiropas Savienībā būs spēkā vienots skaidras naudas maksājumu ierobežojums - ne vairāk kā 10 000 eiro. Darījumiem no 3 000 līdz 10 000 eiro būs jāveic personas identifikācija un jāiesniedz ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). „Lai gan vienots skaidrās naudas darījumu ierobežojums visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā tikai 2027. gadā, vairākās dalībvalstīs jau šobrīd ir spēkā stingrāki nacionālie ierobežojumi. Dažās valstīs skaidras naudas darījumu limiti ir ievērojami zemāki par topošajiem ES noteikumiem, un noteiktos gadījumos skaidras naudas izmantošana konkrētiem darījumu veidiem vispār nav pieļaujama,” uzsver V. Briežkalns.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā mežsaimniecības uzņēmumam SIA Timbro. Finansējums ietver kredītlīniju un aizdevumu mežizstrādes tiesību un jaunu meža zemju iegādei, kā arī līzingu mežizstrādes tehnikas un transportlīdzekļu iegādei apaļkoku pārvadāšanai.

SIA Timbro aktīvi paplašina savu darbību, strauji audzis piegādātāju skaits un eksporta darījumu apjoms un pēdējā gada laikā tā ieņēmumi pieauguši piecas reizes līdz aptuveni 45 miljoniem eiro.

“Mežsaimniecības nozare ir viena no Latvijas ekonomikas pamatnozarēm ar būtisku lomu reģionālajā attīstībā un eksportā. Timbro ir lielisks piemērs tam, kā mērķtiecīga izaugsme var iet roku rokā ar atbildīgu saimniekošanu. Ar piešķirto finansējumu mēs atbalstām uzņēmuma plānus paplašināt darbību, ieguldot jaunos meža īpašumos un modernā tehnikā, kas palīdzēs palielināt efektivitāti un konkurētspēju Eiropas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Latvijas viesnīcās rezervāciju skaits Ziemassvētkiem un gada nogalei šobrīd ir nedaudz lielāks kā pirms gada, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka rezervāciju temps šogad ir labāks. Prognozēts, ka noslodze svētku nedēļās sasniegs aptuveni 70-80%, bet viesnīcām centrā un augstākās kategorijās - vairāk nekā 80%.

Kalniņš uzsvēra, ka tas ir pozitīvs signāls, jo interese par Rīgu kā ziemas galamērķi turpina pieaugt.

Asociācijas vadītājs minēja, ka svarīgs iemesls ir Rīgas Ziemassvētku tirdziņš, kas kļūst par arvien nozīmīgāku "magnētu" vietējiem un ārvalstu viesiem. Pēc viņa teiktā, tirdziņš Doma laukumā un Vecrīgas svētku vide rada atmosfēru, kas noteikti palīdz viesnīcām piesaistīt vairāk viesu.

Viņš rezumēja, ka viesnīcu pieprasījums turpina pieaugt un svētku sezona ir labs piemērs tam, kā kvalitatīvi veidots piedāvājums un pilsētas atmosfēra var radīt reālu pienesumu ekonomikai.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.