Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.
Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.
Apgrieztā realitāte
SIA Eolus valdes locekle Inga Āboliņa norādīja, ka Latvija ir viena no Eiropas valstīm ar viszemāko elektroenerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju – 3,62 MWh. Salīdzinājumam – Igaunijā – 5,7 MWh, Zviedrijā – 12 MWh, Norvēģijā – 23 MWh. “Redzot šādus datus, var izdarīt secinājumu, ka Latvijā dzīvojam ļoti ilgtspējīgi, jo atstājam tik mazu ietekmi uz vidi. Taču ir nianses, jo mums enerģijas bilancē dominē fosilie resursi, ko izmantojam transportā, kā arī elektroenerģijas un siltuma ražošanā, un tas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Rezultātā – CO2 pēda uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir lielāka nekā Zviedrijā,” norādīja I. Āboliņa. Viņa atgādināja, ka tieši CO2 izmešu pieaugums iet roku rokā ar globālās gaisa temperatūras pieaugumu, kas ietekmē klimatu, jo Baltijas jūra sasilst, meži, purvi saskaras ar sausumu. Sekas – mežu ugunsgrēki.
“Vai tā ir tā vide, kuru vēlamies? Domāju, ka ne! Atjaunīgā enerģija ir risinājums, lai mazinātu fosilās enerģijas izmantošanu un kļūtu ilgtspējīgāki,” secināja I. Āboliņa. Viņa norādīja, ka vēja enerģija ir tā, kura radījusi viskarstākās diskusijas par tās ietekmi uz apkārtējo vidi un par to, vai vēja stacijas atbilst sabiedrības interesēm. “Vides organizācijas ir apvienojušās vienotā pozīcijā – vēja enerģijas ieguve ir ļoti nozīmīga siltumnīcu gāzu emisiju mazināšanā, taču jādomā par infrastruktūras attīstības atbildīgu īstenošanu. Vides organizācijas nav pret atjaunīgajiem energoresursiem, tomēr vēja enerģijas attīstība jāplāno ilgtspējīgā un saudzīgā veidā,” tā I. Āboliņa. Viņa norādīja, ka vēja enerģijas attīstītāji ir izvērtējuši un kartējuši vietas, kurās var izvietot vēja turbīnas ar vismazāko ietekmi. “Ir izvērtēta ikvienas turbīnas potenciālā ietekme (attālums no dzīvojamām ēkām, trokšņa līmenis, mirgošanas efekts) uz iedzīvotājiem, kuri varētu dzīvot tās tuvumā, kā arī tas, vai attiecīgajā pašvaldībā ir akceptēti stratēģiskie plānošanas dokumenti, kuros ir pausta attieksme pret šādiem projektiem,” tā I. Āboliņa.
Viņa norādīja, ka no vēja turbīnu potenciālo atrašanās teritoriju klāsta vēja enerģijas attīstītāji ir izsvītrojuši tās, kurās ir mikroliegumi, kurās ir ierobežojumi saistībā ar putniem, sikspārņiem, kā arī valsts drošības garantēšanai. “Tāpat tiek vērtēta potenciālo vēja parku kumulatīvā ietekme uz jau esošajiem parkiem, kas ir saistīta ne tikai ar vides un dabas aspektiem, bet arī ar finanšu jautājumiem – ienākumiem, jo vēja parki savstarpēji ietekmē ražošanas efektivitāti, “atņemot spēku” jau uzstādītajām vēja elektrostacijām,” skaidroja I. Āboliņa. Viņa atzina, ka minēto iemeslu dēļ ir nepieciešams vairāk informēt sabiedrību, kliedējot mītus un maldus par vēja staciju ietekmi, vienlaikus iesaistot vietējās kopienas diskusijās par šādu objektu izveidi, kā arī paaugstinot cilvēku zināšanu līmeni un izpratni par šiem jautājumiem.
Cenas ietekmes faktors
SIA Utilitas Wind valdes loceklis Renārs Urbanovičs atzina, ka sabiedrībai pieejamās informācijas apjoms par vēja enerģiju pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis un ir arī valstī pieņemti normatīvie akti, kuri paredz noteiktas kompensācijas vēja parku tuvumā dzīvojošajiem. Tāpēc tie, kuri vēlas atrast objektīvu informāciju, to var iegūt, taču tieši tāpat kanāli, kuri izplata dezinformāciju, arī ir ieguvuši spēku, kā rezultātā cilvēki uz sabiedrisko apspriešanu ierodas jau ar savu viedokli un būtībā pat īsti nevēlas dzirdēt citu informāciju, kā tas esot novērots pirms vairākiem gadiem.
Savukārt SIA Elle vides eksperts Oskars Beikulis piekrita, ka informācijas šodien ir daudz vairāk, nekā bija iepriekš, taču, strādājot pie ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas vēja parkam Tārgalē 2012. gadā, saskāries ar tieši tādu pašu sabiedrības daļas negatīvo attieksmi. “2022. gadā, kad elektroenerģijas cenas piedzīvoja pamatīgu lēcienu, sabiedriskajās apspriešanās skanēja sadzīvošanas motīvs, vienlaikus, tiklīdz kompensācijas ir obligāts valsts noteikts pienākums, tās vairs nav cilvēkus motivējošais faktors atbalstīt vēja parku izveidi,” tā O. Beikulis. I. Āboliņa secināja, ka sabiedrības attieksmi ietekmē elektroenerģijas rēķini – tiklīdz tie kļūst augsti, tā, visticamāk, mainās attieksme pret vēja elektrostacijām.
Bez baterijām neiztikt
Elektroenerģiju saules parki ražo tad, kad ir saule, savukārt vēja parki – kad ir vējš, neraugoties uz to, vai tajā brīdī ir vai nav patērētāju pieprasījums. Kā risinājums tiek minētas akumulācijas sistēmas. SIA Enefit valdes loceklis un biznesa attīstības vadītājs Rihards Kotlers norādīja, ka iepriekšējais elektroenerģijas tirgus mehānisms, kurā bija ražotāji, patērētāji, tirgotāji un energotīklu uzņēmumi, ir pagātne un tagad šajā kompānijā ir ienākušas bateriju sistēmas (BESS), kas ar savu daudzveidīgo dabu apvieno iepriekš minētos dalībniekus vienā personā. Viņš atzina, ka elektroenerģijas patēriņam ir diennakts cikls, kas ir sava veida amerikāņu kalniņi. Diennakts elektroenerģijas patēriņa prognoze (pa stundām) tiek balstīta uz vēsturiskajiem datiem, kam pievienota patēriņa prognoze atbilstoši iespējamajam patēriņam, un tam attiecīgi tiek pielāgota ražošana.
“Pēc būtības plānotajam ražošanas apjomam būtu jāsakrīt ar plānoto patēriņu, taču diemžēl realitātē starp prognozēto un reālo elektroenerģijas patēriņu vienmēr būs starpība, kuru var radīt gan neprecīzas patēriņa, gan arī neprecīzas ražošanas prognozes,” skaidroja R. Kotlers. Viņš norādīja, ka elektroenerģijas ražotāju pusē problēmas var radīt klimatiskie apstākļi, proti, kad ir apmācies un līst lietus, saules paneļu parki saražo mazāk, nekā plānots. Nobīdes no vēsturiskā patēriņa, piemēram, naktīs, kad ir ievērojami mazāks patēriņš un zemākas cenas, var veidot, piemēram, viedās iekārtas, kas var radīt ievērojamu pieprasījumu kādā konkrētā laika intervālā, lai gan vēsturiski šajā laikā patēriņa nav bijis.
“Šādas īpaši pieprasītas stundas var parādīties jebkurā diennakts laikā, reaģējot uz tirgus cenām. To pēc vēsturiskajiem datiem vairs nevar noteikt, tāpēc šis ir papildu iemesls, kāpēc ir jāaktivizē rezerves jaudas, lai izlīdzinātu radīto pieprasījuma starpību. Šāda situācija ir gan problēma, gan vienlaikus arī iespēja nopelnīt naudu tiem, kuriem ir šādas rezerves jaudas (elektroenerģija),” skaidroja R. Kotlers. Viņš atgādināja, ka elektroenerģijas patēriņa un ražošanas balansēšana kļūst arvien dārgāka šīs neprognozējamības dēļ. Savulaik balansēšanas riska komponenta cena bija ap 5 eiro, tagad jau ap 25 eiro. Tas nozīmē, ka, piemēram, saules parka īpašnieks un elektroenerģijas ražotājs varēja pārdot biržā elektroenerģiju, saņemot tās stundas biržas cenu mīnus 5 eiro, savukārt tagad ražotājam jāšķiras no 25 eiro, lai segtu neprognozējamības sekas, un cenu līmenis saglabāsies, ja vien talkā nenāks papildu rīki, lai prognozes būtu precīzākas. “Svarīgi, lai elektroenerģijas tirgotājs zina, ko dara virtuālās spēkstacijas operators, kura rīcība var tieši ietekmēt elektroenerģijas portfeļa prognozes par patēriņu un arī ražošanu, līdz ar to arī balansēšanas izmaksas,” tā R. Kotlers.
Prognozē balansēšanas tirgus nomierināšanos
“Jebkurš enerģijas avots, kura pamatā ir daba, ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, un tas ietekmē balansēšanas izmaksas. Jautājums ir tikai par to, cik lielas ir šīs izmaksas,” skaidroja AS Latvenergo Saules parku attīstības un ekspluatācijas nodaļas vadītājs Ivars Inkins. Viņš norādīja, ka 2025. gadā uzņēmuma portfelī bija 111 MW saules parku, bet 2026. gadā šos ģenerācijas apjomus plānots trīskāršot, kas nesīs lielākus izaicinājumus tieši no balansēšanas skatpunkta. “Tieši elastīgas, efektīvas BESS palīdzēs risināt balansēšanas izaicinājumus,” uzsvēra I. Inkins. Viņš steidza piebilst, ka šodien BESS jaudas nav pietiekamas un uzņēmumam ir ambiciozi plāni attiecībā uz pašu ražotās elektroenerģijas apjomu balansēšanu – līdz 2027. gadam sasniegt 300 MW uzstādīto jaudu un kapacitāti 600 MW. I. Inkins gan vērsa uzmanību, ka HES kaskāde ir nevis tikai uzņēmuma saražotās elektroenerģijas, bet gan visas Latvijas energosistēmas balansēšanas instruments.
“Baltijas līmenī pašlaik ir pievienotas BESS sistēmas ar kvalificēto jaudu 200 MW, kas nebūt nav ļoti daudz, jo Latvijas sistēmas operatoru pieprasījums uz rezerves jaudām ir vairāk nekā 100 MW,” tā AS Augstsprieguma tīkls Sistēmas palīgpakalpojumu dienesta vadītāja Jolanta Graudone. Viņa norādīja, ka, ienākot tirgū jaunajiem projektiem, ir jautājums par to, cik nepārtraukti var nodrošināt jaudas rezerves ar BESS. Proti, vai šie 200 MW ir pieejami 24 stundas diennaktī vai tikai četras stundas ar sekojošiem pārtraukumiem uz vairākām stundām. “Balansēšanas tirgū gaidām BESS,” uzsvēra J. Graudone. Viņa atgādināja, ka 2025. gadā ir piedzīvota salīdzinoši nozīmīga izaugsme – jaunu elektroenerģijas tīkla līdzsvarošanas produktu ieviešana liecina par to, ka ražotāji, tirgotāji un patērētāji šo ziņu ir sadzirdējuši. Vienlaikus pašlaik esot grūti nošķirt idejas, kuras patiešām tiks īstenotas, no tām, kuras tā arī paliks tikai ieceru līmenī. Nav zināms arī tas, kad tās idejas, kuras tiks realizētas, materializēsies par pabeigtām, strādājošām BESS sistēmām. AJ Power uzņēmumu grupas vairumtirdzniecības direktors Oskars Daugavvanags-Vanags atzina, ka rezervju jaudām kvalificēto BESS un saules parku darbība tiek koordinēta neatkarīgi no uzņēmuma elektroenerģijas portfeļa, taču, ja BESS veic darbības pret biržas cenu, nevis kā rezerves jaudu nodrošinātājs, tad gan uz elektroenerģijas portfeli tas var atstāt negatīvu ietekmi, ja nav paredzams, kādas darbības BESS veiks.
Vienlaikus rodas jautājums, vai tirgus dalībniekiem, kuru rīcībā ir BESS, redzot nākamās dienas elektroenerģijas tirgus cenas, neveidojas stimuls stundās ar augstu cenu intensīvi iztukšot akumulatorus, bet stundās ar zemu pieprasījumu tos atkārtoti uzlādēt, tādējādi balansēšanas tirgū vēl vairāk palielinot cenu svārstību amplitūdu un rezervēm vajadzīgās jaudas. “Balansēšanas tirgū piedalās ne tikai BESS, bet arī TECi un HESi, un noteiktos apstākļos – arī saules elektrostacijas,” tā I. Inkins. Viņš norādīja, ka saules paneļu stacijām, kurām līdzās ir savas BESS, ir iespējas izmantot pīķa brīža cenu iespējas. I. Inkins atgādināja, ka BESS ir tikai iekārta, būtiskākais ražotājam ir spēt pareizi prognozēt ražošanas apjomu, tad arī tā dēvētā nebalansa nebūs vai arī tā daudzums nebūs liels. Situācijā, kad saules paneļu parki ir vairākās vietās Latvijā, risks, ka kādā vietā būs mākonis un tāpēc saražotās elektroenerģijas apjoms būs mazāks, nekā prognozēts, ir mazāk sāpīgs nekā tad, ja viss šis saules paneļu parks atrodas vienā vietā.
“BESS attīstām nevis tāpēc, lai sniegtu fokusētu balansēšanas pakalpojumu, bet gan lai spētu rīt nodrošināt stabilu elektroenerģijas piegādi un nerastos tā dēvētais nebalanss, kas sistēmas operatoram un citiem tirgus dalībniekiem jānosedz,” tā I. Inkins. Viņaprāt, tiem saules paneļu parku operatoriem, kur līdzās veido BESS – tiek veikta to hibridizācija, mērķis nav fokusēties uz balansēšanas jaudu tirgu, bet gan nodrošināt ražošanas un piegāžu stabilitāti – nogriezt pīķus, kad spīd saule, un pildīt savu rezervuāru, kuru iztērēt tad, kad saule nespīd vai tai ir maza intensitāte. Jābūt piesardzīgiem, jo I. Inkins prognozēja, ka paies tikai divi – trīs gadi, līdz balansēšanas jaudu tirgus niša kļūs šaura, jo BESS jau pašlaik var piedalīties dažādās sekcijās, kaut arī ir ieinteresētie, kuri vēlas, lai būti maksimāli daudz to, kuri sniedz balansēšanas pakalpojumu: jo vairāk spēlētāju, jo sīvāka konkurence un zemākas cenas. J. Graudone uzsvēra, ka galapatērētāji ir ieinteresēti, lai virtuālās spēkstacijas pakalpojumu sniedzēju būtu pēc iespējas vairāk un BESS īpašniekiem būtu vairāk iespēju, no kā izvēlēties BESS pārvaldības pakalpojumu, kas beigās, uzlabojot sniegtā pakalpojuma kvalitāti, arī samazinātu gala elektroenerģijas cenu.
#1/2
SIA Eolus valdes locekle Inga Āboliņa
#2/2
SIA Enefit valdes loceklis un biznesa attīstības vadītājs Rihards Kotlers
