Konkurences Padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi ar MG NL Holding B.V. pār Green Genius International B.V. (Green Genius), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Apvienošanās dalībnieks ERAB ir starptautiska organizācija un daudzpusēja attīstības investīciju banka, kas izmanto investīcijas kā līdzekli tirgus ekonomikas veidošanai un attīstībai. Latvijā ERAB darbojas netieši, īstenojot kopīgu kontroli pār otrreizējo izejvielu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu AS "Eco Baltia".

Green Genius ir atjaunojamās enerģētikas jomas uzņēmums, kurš ietilpst holdingkompānijā MG NL Holding B.V. Holdingkompāniju veido vairāki starptautiski uzņēmumi, kas specializējas dažādās jomās, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanā, automobiļu pārdošanā, mobilitātes pakalpojumos un inovatīvos autostāvvietu risinājumos. Uzņēmuma Green Genius kompetence ir visos atjaunojamās enerģētikas projekta attīstības posmos: atļauju saņemšanā, projektu izstrādē, būvniecībā, ekspluatācijā, uzturēšanā un enerģijas tirdzniecībā. Tā produktu piedāvājumā ietilpst saules, vēja, biogāzes/biometāna, uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža risinājumi.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas un Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, taču lēš, ka Lietuvas ekonomikā gaidāma vēl straujāka izaugsme, nekā prognozēts iepriekš.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 2%, nevis par 2,4%, kā tika lēsts septembrī.

Salīdzinājumā ar septembra prognozēm pasliktinājušās ERAB prognozes arī par Igaunijas ekonomikas attīstību. Ja iepriekš tika lēsts, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 2,5%, tad jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka tā palielināsies par 1,7%.

Atšķirībā no abām pārējām Baltijas valstīm Lietuvā tiek gaidīta spēcīgāka ekonomikas izaugsme, nekā prognozēts iepriekš. Jaunākajās prognozēs ERAB sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 2,8%. Septembrī Lietuvai tika prognozēta ekonomikas izaugsme 2,5% apmērā. Šīs prognozes palielināšanu ERAB skaidro ar spēcīgāku par gaidīto izaugsmi pērn, ko galvenokārt veicināja rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu nozares.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investēs līdz 20 miljoniem eiro nekustamo īpašumu fondu pārvaldītāja Baltijā "EfTEN Capital" šogad izveidotajā fondā institucionālajiem investoriem - "EfTEN Special Opportunities Fund".

ERAB paziņoja, ka atbalstīs "EfTEN Special Opportunities Fund" kā Baltijas valstīs pirmo privāto investīciju fondu, kas koncentrējas uz aktīviem, kam nepieciešams papildu kapitāls, īpaši pievērošoties energoefektīviem projektiem, tādējādi vairojot ilgtspējīgāku nekustamo īpašumu attīstību reģionā.

Investīcijas līdz 20 miljoniem eiro būs otrais ERAB ieguldījums "EfTEN Capital" pārvaldītā nekustamo īpašumu fondā.

2019.gadā ERAB apņēmās 30 miljonu eiro kapitāla saistības fondam "EfTEN Real Estate Fund 4".

"EfTEN Special Opportunities Fund" tika izveidots šogad janvārī. Fonda galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, un tas plāno investēt nekustamā īpašuma projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 654 miljonus eiro, kas ir par 114 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina bankas sniegtā informācija.

Latvijā pagājušajā gadā banka investēja visu laiku lielāko summu - 160 miljonus eiro. Līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem.

Arī Lietuvā investīcijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 339 miljonus eiro, kas tika ieguldīti 17 projektos.

Igaunijā ERAB pērn investēja 155 miljonus eiro 14 projektos, atbalstot tīrās enerģijas ražošanu, tīklu modernizāciju un digitālo infrastruktūru.

Vairāk nekā 95% finansējuma tika piešķirti pārejai uz videi draudzīgu enerģiju un energodrošības veicināšanai. Projektu vidū ir, piemēram, 79,5 miljoni eiro, kas piešķirti Baltijas valstīs lielākā sauszemes vēja parka projektam pie Lietuvas pilsētas Ķelmes, ko īstenoja uzņēmums "Ignitis Renewables", 35,2 miljoni eiro, kas piešķirti uzņēmumam "Sunly" četru hibrīdo saules parku būvniecībai Latvijā, 27 miljoni eiro, kas ieguldīti autonomajā komerciālajā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmā BSP netālu no Tallinas, kā arī 60 miljoni eiro Lietuvas uzņēmumam "Ignitis" 600 elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%.

Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī.

Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstījuši kopīgu vēstuli Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), aicinot turpināt un paplašināt sadarbību reģionālā kapitāla tirgus stiprināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) no 28. līdz 29.jūlijam piedalījās Vācijas un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē Viļņā.

Vizītes laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja kopīgu vēstuli ERAB, aicinot ERAB piešķirt jaunu impulsu līdzšinējai sadarbībai un kopīgi strādāt pie tirgus infrastruktūras un regulējuma pilnveides, finanšu instrumentu pieejamības paplašināšanas, institucionālo investoru piesaistes veicināšanas un finanšu pratības uzlabošanas uzņēmēju un investoru vidū.

Tāpat vēstulē rosināts atjaunot sadarbības memorandu un rīkot īpašu sesiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību ERAB ikgadējā sanāksmē, kas 2026.gada 5. - 7.jūnijā norisināsies Rīgā. Tādējādi starptautiskajai sabiedrībai tiktu demonstrēta Baltijas valstu vienotība un reģiona investīciju potenciāls.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Sunly" veiksmīgi noslēdzis 60 miljonu eiro kapitāla piesaistīšanas kārtu.

Savu ieguldījumu uzņēmumā palielināja jau esošie "Sunly" akcionāri: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), "Mirova" un "Vardar". Šī kapitāla piesaiste seko "Sunly" 300 miljonu eiro finansējuma kārtai, kas noslēdzās šī gada augustā.

Ar tikko kā piesaistītā finansējuma palīdzību tiks attīstīti hibrīdparki - saules un vēja parki, kā arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēmas) visā Baltijā. Ar šī finansējuma palīdzību, būvniecības periods uzsācies jau trīs saules parkos Latvijā, ar kopējo jaudu 225 MW, un tur šobrīd notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku galvenajam būvniecības periodam, kas norisināsies 2025.gadā. Papildus tam jāmin, ka nākamgad tiks uzsākta arī ceturtā saules parka būvniecība Latvijā, kas pievienos "Sunly" portfelim ievērojamu apjomu jeb 328 MW. Visi minētie parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī BESS. Plānots, ka līdz 2026.gadam "Sunly" portfelis sastāvēs no 1,6 GW hibrīdparkiem Baltijā un saules parkiem Polijā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).