Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum""("Altum") 11.martā plkst. 11 vebinārā informēs par jauno atbalsta programmu biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Vebinārā būs iespējams uzzināt vairāk par atbalsta instrumentiem un uzdot jautājumus "Altum" speciālistiem.

Jaunajā atbalsta programmā biznesa zaļināšanai un energoefektivitātes celšanai uzņēmējiem reģionos būs pieejami 41,5 miljoni eiro. Jaunā valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēta tikai reģionu uzņēmējiem, un pieteikumus tajā "Altum" sāka pieņemt 9. martā.

Programmā atbalsts paredzēts trīs projektu veidiem - energoefektivitātes uzlabošanai ēkās un iekārtās, atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, kā arī jaunu produktu un procesu izstrādei, ja tie būtiski samazina resursu patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Sākot no 2030. gada transporta sektora emisijas būs jāsamazina vismaz par 16 procentiem, paredz ceturtdien, 27. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais Transporta enerģijas likums.

Degvielas piegādātājiem būs pienākums palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs komersants varēs pats izvēlēties, kā efektīvāk sasniegt noteikto mērķi. Piemēram, esošajās degvielas uzpildes stacijās varēs ierīkot biometāna vai elektroenerģijas uzlādes punktus, kā arī piedāvāt degvielu ar lielāku biodegvielas piejaukumu vai pilnībā atjaunīgu biodegvielu.

Pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecas uz degvielas tirgotājiem visā Eiropas Savienībā, atbildot uz deputātu jautājumiem, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē iepriekš uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Prasības neattieksies uz lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantoto degvielu, pauda ministrija.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Pakļaujoties autoražotāju spiedienam, Eiropas Komisija (EK) otrdien atteicās no plāna no 2035. gada Eiropas Savienībā (ES) aizliegt jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem.

Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem, kurus nosodījuši vides aizstāvji, autoražotājiem būs jāsamazina jaunu transportlīdzekļu izplūdes gāzes par 90%, salīdzinot ar 2021. gada līmeni, un atlikusī daļa būs dažādos veidos jākompensē.

Kad 2023. gadā tiks pieņemts iekšdedzes dzinēju aizliegums no 2035. gada, tas tika uzskatīts par būtisku panākumu cīņā par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu.

Taču automobiļu ražotāji pēdējā gada laikā ir aktīvi pieprasījuši, lai Brisele plānoto benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu aizliegumu mīkstinātu, ņemot vērā sīvo konkurenci no Ķīnas un lēnāku pāreju uz elektrotransportlīdzekļiem, nekā tika prognozēts.

Automobiļu ražotāji pēc 2035. gada joprojām varēs pārdot ierobežotu skaitu piesārņojošu transportlīdzekļu. Lai to darītu, tiem būs jākompensē planētas apdraudējumu izraisošās emisijas, ko šie automobiļi izplata atmosfērā, izmantojot divu veidu oglekļa kredītus.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".

Beļģijas "Soudal Group" Latvijas meitasuzņēmums, būvķīmijas ražotāja SIA "Tenachem", ekspluatācijā nodevis jauno noliktavas ēku Spodrības ielā, Dobelē, kurā kopumā ieguldīti 8,6 miljoni eiro.

Ēka paredzēta uzņēmuma ražošanas un loģistikas kapacitātes paplašināšanai, nodrošinot mūsdienīgas uzglabāšanas un fasēšanas telpas.

Projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā, vienlaikus veicinot Dobeles novada industriālās infrastruktūras attīstību. Jaunā noliktava veidota kā funkcionāls un energoefektīvs objekts, kas ļauj optimizēt produkcijas plūsmas un nodrošina ilgtspējīgu ēkas ekspluatāciju. Projekta īstenošana sniedz attīstības impulsu arī Dobeles novadam, jo veicina vietējās infrastruktūras sakārtošanu un stiprina industriālo vidi.

Projekta ietvaros attīstīta teritorija ar kopējo platību 21 492 kvadrātmetri, savukārt jaunās ēkas platība ir 5 292 kvadrātmetri. Noliktavas ēka būtiski uzlabo uzņēmuma loģistikas kapacitāti, palielinot uzglabāšanas iespējas līdz 10 000 palešu vietām. Tas ļauj efektīvāk organizēt produkcijas uzglabāšanu un pārvaldīt ražošanas plūsmas. Ēkā izbūvētas arī fasēšanas zonas sešām līnijām, biroja un darbinieku vajadzībām paredzētās telpas, nodrošinot pilnvērtīgu darba vidi ikdienas procesu organizēšanai. Papildus uzlabota infrastruktūra darbiniekiem un sadarbības partneriem, tostarp paplašinātas piebraukšanas iespējas un stāvvietu zonas.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Eiropadome ceturtdien oficiāli apņēmusies līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju Eiropas Savienībā (ES) par 90%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

"Šis jaunais mērķis nostiprina ES virzību uz klimata neitralitātes sasniegšanu visās tautsaimniecības nozarēs līdz 2050. gadam," paziņoja Eiropadome.

Grozītās ES klimata regulas pieņemšana ir pēdējais solis šajā procesā. Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī.

Sākot ar 2036. gadu, 5% no emisiju samazinājuma varēs panākt, izmantojot starptautiskos oglekļa kredītus. Tas nozīmē, ka atšķirībā no iepriekšējiem mērķiem emisiju samazināšana nebūs jāveic bloka iekšienē.

ES klimata mērķi 2030. un 2050. gadam jau ir noteikti. Jaunais mērķis ir starpposms. Līdz 2030. gadam emisija ir jāsamazina par 55%, un līdz 2050. gadam ES ir jākļūst oglekļa ziņā neitrālai.