Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka diemžēl ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 milj. eiro – gandrīz 40 % no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā.

“Efektīvas slimnīcu veselības aprūpes pamats ir mērķtiecīgi izveidots slimnīcu tīkls, kurā sabalansēts iedzīvotāju skaits, brauciena attālums, personāla kapacitāte un pietiekamas prakses iespējas, arī veselības aprūpes plāni krīzes situācijās un, visbeidzot, izmaksu efektivitāte," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Šādu priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Taču ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Rezultātā pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Lai gan reforma arī paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, līdz ar to pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Līdzīgi aizvien nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvdarbu pabeigšanai, lai uzbūvētu slimnīcas jauno ēku, tiek sākts trešais, noslēdzošais, posms - publiska iepirkuma izsludināšana jauna būvniecības ģenerāluzņēmēja piesaistei.

Iepirkuma pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025.gada 11.martam. Stradiņa slimnīca aicina būvkompānijas pieteikties šī visai Latvijai stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kas palīdzēs uzlabot kopējos veselības aprūpes procesus.

Stradiņa slimnīcas vadība iepriekš izstrādāja detalizētu rīcības plānu, lai slimnīcas topošās A2 ēkas būvniecība neapstātos, tiktu novērsti iepriekšējā būvnieka SIA "Velve" radītie defekti un jaunā korpusa otrā ēka tiktu pabeigta iespējami ātri. Jau 2024.gadā tika īstenots pirmais posms, kas paredzēja ārkārtas darbu īstenošanu, un patlaban noslēgumam tuvojas arī otrais posms - neatliekamo darbu veikšana. Secīgi noslēdzoties abiem pirmajiem posmiem, tiek sākts trešais posms - ēkas izbūve un pabeigšana ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību, kura piesaistei ir izsludināts publisks iepirkums.

Piesaistot Eiropas finansējumu, VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) veikusi vairākus ievērojamus infrastruktūras uzlabojumus.

Paveiktais novērtēts arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot arī citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa. Kopumā FM organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024 pieteicās 116 ES fondu līdzfinansētie projekti, Dienas Bizness rakstu sērijā iepazīstinās ar pieciem labākajiem. Vienu no šiem godalgotajiem projektiem īstenojusi Bērnu slimnīca, un tas atzīts par augstas pievienotās vērtības projektu. Kategorijas Sociāla un iekļaujoša Eiropa centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja šo Bērnu slimnīcas projektu.

Pārtraukts konkurss Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanas darbiem, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par atklāta konkursa pārtraukšanu, ņemot vērā nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus iepirkuma procedūras dokumentācijā, teikts paziņojumā EIS.

Tiek norādīts, ka iepirkumā nepieciešams iekļaut pelējuma demontāžas apjomus, kā arī nepieciešams veikt apjomīgu ekonomiskās tāmes precizēšanu saistībā ar pretendentu konstatētajām nepilnībām apjomu sadaļā un uzdotiem jautājumiem.

LETA jau rakstīja, ka, tuvojoties neatliekamo A2 korpusa būvdarbu noslēgumam, iestāde meklē jaunu ģenerāluzņēmēju, kas īstenos korpusa trešo, noslēdzošo, būvniecības posmu - ēkas izbūves darbus un to pabeigšanu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis norādījis, ka jaunā korpusa pabeigšanai vajadzēs vēl vismaz 67 miljonus eiro.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (Austrumu slimnīca) un akciju sabiedrība "UPB" parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību.

Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē - plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028.gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs". Tādējādi vienuviet tiks koncentrēts jau trīs Austrumu slimnīcas stacionāru darbs, nodrošinot augstāku pieejamības un mediķu multidisciplinārās sadarbības līmeni.

Austrumu slimnīcas iepirkumu komisija pēc sarunu procedūras "Jaunā ārstniecības korpusa Hipokrāta ielas teritorijā izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi)", ID Nr. RAKUS 2025/25S/ERAF, noslēguma par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzina akciju sabiedrības "UPB" iesniegto piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 69 515 057,86 eiro bez PVN.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Slimnīcu tarifus pašlaik nevar palielināt, jo nozarei nav papildu finansējuma, turklāt tā ir tādos "mīnusos", ka gada beigās būs jālūdz palīdzība valdībai, šādu secinājumu šodien pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Arī jauns, mainīts finansēšanas modelis nākamā gada budžetā un atšķirīgs finansējuma plāns nedos papildu līdzekļus slimnīcām, jo jau tagad ir liels līdzekļu iztrūkums, pauda Abu Meri.

Kopumā, raksturojot finansēšanas situāciju nozarē, ministrs pēc tikšanās atzina, ka "jau tagad esam mīnusos, mums ir parādi". Cita starpā parādus veido gan kompensējamo zāļu izmaksas, gan izdevumi par ārzemēs nodrošinātajiem pakalpojumiem Latvijas pilsoņiem.

"Varu publiski pateikt, ka gada beigās būs jāiet uz Ministru kabinetu un jālūdz palīdzība," sacīja Abu Meri. Ministrs atkārtoti norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanai papildu būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 700 miljoni eiro.

Piesaistot Kohēzijas fonda atbalstu un valsts publisko finansējumu, SIA Daugavpils satiksme īstenojusi projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, kurš šo amatu ieņems līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī.

Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.

Austrumu slimnīcas padome par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlējusi valdes locekli, ķirurģijas galveno speciālistu, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesoru Haraldu Plaudi, kurš piekritis šos pienākumus pildīt ne ilgāk kā līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada 3. janvārī.

Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēvičs atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.

Piesaistot finansējumu, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un SIA V.L.T. izstrādājuši inovatīvas un uz zināšanām bāzētas metodes un tehnoloģijas, kā arī radījuši inovatīvus iepakojuma materiālus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Noslēdzoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) jaunā Infekciju un plaušu slimību korpusa būvniecības iepirkumam 2025. gada 18. februārī, saņemti četri pieteikumi no Latvijas būvniecības uzņēmumiem un to apvienībām.

Pretendentu aktīvā interese sniedz iespējas efektīvi turpināt darbu pie Nākotnes slimnīcas koncepta ieviešanas, kas ietver modernas un arvien efektīvākai ārstniecībai piemērotas telpas un tehnoloģiskos risinājumus, stiprinot pašreizējo profesionāļu komandu un pārvaldību, kā arī piesaistot un motivējot jaunus talantus ilgtermiņa sadarbībai.

Austrumu slimnīcas izsludinātajā publiskā iepirkuma procedūrā par jaunā infekciju un plaušu slimību korpusa būvdarbiem saņemtie pieteikumi apliecina, ka projekta virzība tiek turpināta, lai noteiktajā termiņā realizētu noteiktu darbu apjomu un efektīvi izmantotu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu.

Piesaistot finansējumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2024. gadu un auditora – uzņēmuma KPMG Baltics – atzinums.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 2024. gadā bija 16 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.12.2024 bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 930 miljoni eiro, kapitāls un rezerves – 354 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā Rietumu Banka īstenoja savu stratēģiju, kas vērsta uz Latvijas un Eiropas lielo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, klientu biznesa projektu finansēšanu, inovāciju ieviešanu un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību.

2024. gadā Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus 131 miljonu eiro apmērā, kopējais bankas kredītu portfeļa apjoms gada beigās bija 688 miljoni eiro.

Kā uzrunā klientiem un partneriem uzsvēra Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Rietumu Banka ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vērtīgākā vietējā kapitāla banka Latvijā. Vēl jo vairāk – mēs pārliecinoši izvērsām darbību, uzsākot sadarbību ar vairākiem simtiem vietējo uzņēmumu. Mūsu līdzsvarotais biznesa modelis nodrošināja stabilu pamatu izaugsmei mainīgajā vidē, minimizējot ārējo negatīvo faktoru ietekmi un koncentrējoties uz jaunu iespēju izmantošanu. Rietumu Bankas finanšu rezultāti veido drošu platformu turpmākai ilgtermiņa izaugsmei. Mēs īstenosim savas stratēģiskās prioritātes un turpināsim attīstīt sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem, finansēsim mūsu klientu biznesu, attīstīsim aktīvu pārvaldību, ieviesīsim inovatīvus digitālus risinājumus. Mūsu mērķis ir būt uzticamam un spēcīgam partnerim katram bankas klientam, sniedzot atbalstu un risinājumus gan īstermiņa vajadzībām, gan ilgtermiņa labklājībai”.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai vairāk nekā pusgadsimtu ir sava nacionālā farmācijas industrija. Šī nozare ir spējusi izturēt dažādus “pārmaiņu vējus”, apliecinot savu dzīvotspēju un nozīmīgumu.

Arī 2024. gads nebija viegls – tas nesa gan jaunas iespējas, gan ievērojamus izaicinājumus. No vienas puses, vadošie zāļu ražošanas uzņēmumi ir uzņēmuši gandrīz reaktīvu investīciju tempu, ieguldot desmitiem miljonu eiro infrastruktūras modernizācijā, jaunu produktu izstrādē un eksporta tirgu paplašināšanā.

Šīs investīcijas jau tuvāko gadu laikā sniegs ievērojamu atdevi visas Latvijas ekonomikai, taču, no otras puses, dažādu politisku lēmumu dēļ lielajām ārvalstu farmācijas kompānijām Latvijas tirgū tiek radīti nepamatoti labvēlīgi apstākļi, kas kavē vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Zāļu ražošana ir viens no stūrakmeņiem, uz kuriem balstās Latvijas eksporta ekonomika. 2024. gada deviņos mēnešos farmācijas produktu eksports sasniedza 466,98 miljonus eiro, un šis skaitlis tikai apstiprina nozares nozīmīgumu. Mūsu aplēses liecina, ka nozares ieguldījums Latvijas IKP veido ap 3,5-4%, kā arī tajā ir vieni no augstākajiem ieguldījumiem R&D. Farmācijas industrija eksportē 92% no saražotās produkcijas, un, pateicoties ieguldījumiem jaunos produktos un tirgos, sagaidāms, ka eksporta apjomi nākotnē būtiski pieaugs, radot pozitīvu vilkmi arī saistītajās nozarēs.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā pagājušajā gadā sasniegušas 11,33 miljardus eiro, kas ir par 0.73 milj. eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad samaksāja 10,60 miljardus eiro.

To tāda SIA Lursoft IT aprēķini apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2024. gadā samaksājuši 3,91 miljardu eiro, kas ir par 0.27 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, ka šajās iemaksās tika samaksāti 3,64 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī uzņēmumi pērn samaksājuši 2,12 miljardus eiro, kas ir par 0.2 miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad tika samaksāti 1,92 miljardi. eiro.

Visvairāk nodokļos samaksājuši degvielas tirgotāji SIA Neste Latvija 206,33 milj.eiro, SIA Orlen Latvija — 202,32 milj. eiro un SIA Circle K Latvia —193,16 milj. eiro. Savukārt gan samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa — 22,66 milj. eiro, gan arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 40,39 milj. eiro līdere 2024. gadā bijusi SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kūra pērn nodarbināja teju 5,4 tūkstošus darbinieku, liecina SIA Lursoft IT informācija.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā informācija liecina, ka vairākiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.Coli) klātbūtne.

Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos.

PKS “Straupe” ražotie manuāli fasētie piena produkti tika piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.

Veicot pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, PVD ņēma dažādu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, gaļas, augļu un dārzeņu, kā arī gatavo ēdienu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai.

Tāpat pārbaužu laikā tika iegūta informācija par pārtikas produktu piegādātājiem, tostarp PKS “Straupe”.

Arī šajā uzņēmumā ražoto produktu paraugi nosūtīti laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēnā E. Coli klātbūtni.

Rīga savu attīstību balstīs uz tehnoloģiju, izglītības, biznesa pakalpojumu un radošo nozaru attīstību, vienlaikus ir paredzēts atbalsts nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai segtu nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kā arī uzņēmējdarbības aktivizēšanu pilsētas centra ēku pirmajos stāvos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras ir radījušas ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas, kas jāizmanto.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija vieš cerības un savelk jostas

Tēma

Latvija – pasaules līderis elektronisko cigarešu importā

Aktuāli

Nav bērnu, nav rūpju

Investīcijas

Ģeopolitiskie riski netraucē ārvalstu investīciju akumulācijai Latvijā

Kosmosa nozare

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

ES finansējums

Bērnu slimnīca uzlabo pacientu pieredzi un darbinieku labbūtību