Gaļas liellopu audzētāju biedrība uzsver, ka līdzšinējās diskusijās par Mercosur tirdzniecības līgumu joprojām nav sniegta skaidra atbilde uz būtisku jautājumu – kā praksē tiks nodrošināti efektīvi kontroles un uzraudzības mehānismi attiecībā uz liellopu gaļas importu no trešajām valstīm.
Bez šādas skaidrības līguma ratifikācija rada būtiskus riskus gan nozarei, gan patērētājiem. “Mēs strādājam pēc ļoti augstiem standartiem, bet pateicoties šim līgumam, tirgū nonāks produkcija, par kuras ražošanas apstākļiem nav pilnīgas skaidrības. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp arī cenu ziņā,” uzsver Gaļas liellopu audzētāju biedrības priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
“Kamēr nav skaidri definēti un praksē pārbaudāmi kontroles mehānismi, nav iespējams pārliecināties ne par gaļas patieso izcelsmi, ne par ražošanas apstākļiem. Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, liellopu audzēšanā ir nodrošināta pilna dzīvnieka dzīves cikla izsekojamība – no dzimšanas līdz gala produktam, kas garantē, ka produkts nerada riskus patērētājam un atbilst striktajiem Eiropas standartiem. Ja Mercosur ratificēs, pastāv tieši riski arī patērētājiem, jo viņiem nav iespējas uzzināt, ko viņi patiesībā savā ikdienā lietos uzturā,” uzsver R. Jakovickis.
Biedrība norāda, ka Mercosur valstīs – Brazīlijā, Argentīnā, Urugvajā un Paragvajā – izsekojamība praksē bieži aptver tikai daļu no dzīvnieka dzīves cikla, nereti sākoties no septītā vai astotā dzīves mēneša, un dzīvnieku izcelsme tiek definēta vispārīgi. Lai gan šajās valstīs pastāv nacionālie lopkopības un veterinārie regulējumi, tie nav pielīdzināti Eiropas Savienības prasībām un nav pilnvērtīgi pārbaudāmi.
Papildus risks ir saistīts ar antibiotiku lietošanu lopkopībā. Eiropas Savienībā antibiotiku izmantošana dzīvnieku audzēšanā ir stingri regulēta un ierobežota, ņemot vērā cīņu pret antimikrobiālo rezistenci, ko veselības nozare atzinusi par nopietnu un globālu sabiedrības veselības problēmu. Savukārt Mercosur valstīs regulējums un kontroles prakse var būt atšķirīga, kas rada risku, ka importētajā gaļā var nonākt antibiotiku atliekvielas, veicinot rezistences attīstību un ilgtermiņā apdraudot arī cilvēku veselību.
“Ir dubultstandarti. ES lauksaimniekiem ir jāievēro stingras un juridiski saistošas prasības attiecībā uz dzīvnieku labturību, veterināro uzraudzību, izsekojamību un antibiotiku un citu veterināro zāļu lietošanu, rūpējoties par gaļas kvalitāti un cilvēku veselību, kamēr importētajai produkcijai no Mercosur valstīm šādas prasības netiek piemērotas vienādā apjomā jeb to nav iespējams izkontrolēt. Mēs strādājam pēc ļoti augstiem standartiem, bet pateicoties šim līgumam, tirgū nonāks produkcija, par kuras ražošanas apstākļiem nav pilnīgas skaidrības. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp arī cenu ziņā,” skaidro R. Jakovickis.
Bažas par Mercosur līgumu šobrīd pauž arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Īrijā notiek plaši lauksaimnieku protesti, un valdība ir paziņojusi par iebildumiem pret līguma ratifikāciju. Līdzīga nostāja pausta arī Francijā, Polijā, Austrijā un Ungārijā, kur tiek uzsvērti konkurences, standartu un pārtikas drošības riski. Līgums šobrīd vēl nav ratificēts un nav stājies spēkā, jo vēl priekšā ir lēmumi Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs, kas nozīmē, ka diskusijas par līguma nosacījumiem joprojām ir atvērtas.
“Ja Eiropas savienība saglabā augstus standartus saviem lauksaimniekiem, tiem jābūt līdzvērtīgi piemērojamiem arī importētajai produkcijai. Bez skaidriem un pārbaudāmiem kontroles mehānismiem šo līdzvērtību nodrošināt nav iespējams, tieši tāpat kā drošas un kvalitatīvas gaļas pieejamību patērētājiem,” uzsver R. Jakovickis.
