Sprādzienā un ugunsgrēkā cepumu fabrikā Grieķijā Tesālijas reģionā dzīvību zaudējuši vismaz četri cilvēki, bet viens cilvēks pazudis bez vēsts, pirmdien pavēstīja varasiestādes.

Pēc sprādziena cepumu rūpnīcā "Violanta" netālu no Trikalas pilsētas, kas atrodas aptuveni 320 kilometrus uz ziemeļiem no Atēnām, septiņi citi cilvēki, arī ugunsdzēsējs, hospitalizēti.

Sprādziens notika nakts maiņas laikā. Ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām vairākas stundas.Izmeklētājiem ir aizdomas, ka sprādziens varētu būt noticis pie krāsnīm, kas darbojas visu diennakti, norādīja policija.

Seši strādnieki un viens ugunsdzēsējs nogādāti Trikalas slimnīcā, neviens no viņiem nebija smagā stāvoklī.

Izmeklēšana turpinās.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Šveices Alpu kūrortā Kranmontanā naktī uz ceturtdienu Jaungada svinību laikā izcēlies ugunsgrēks bārā, kurā gājuši bojā aptuveni 40 un ievainoti apmēram 115 cilvēku, pavēstīja policija.

Iepriekš policija paziņoja, ka gājuši bojā vairāki desmiti un ievainoti aptuveni 100 cilvēku, kā arī norādīja, ka nav skaidrības par precīzāku skaitu, piebilstot, ka notiek bojāgājušo identificēšana.

Daudzi ievainotie, kas nogādāti dažādās Šveices slimnīcās, ir smagā stāvoklī. Bārā bijuši daudzi gados jauni cilvēki, tā, piemēram, slimnīcā Lozannā nogādāti 22 ievainotie 16 līdz 26 gadu vecumā.

Ugunsgrēks izcēlies ap pulksten 1.30 (2.30 pēc Latvijas laika) bārā "Le Constellation".

Notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloni, norādīja policija, piebilstot, ka nekas neliecina par to, ka būtu noticis uzbrukums.

Divas sievietes, kas bijušas bārā, pastāstīja Francijas raidorganizācijai BFMTV, ka viņas redzējušas bārmeni, kas uz pleciem nesis bāra darbinieci, kurai rokās bijusi pudelē iesprausta degoša svece, kas aizdedzinājusi koka griestus. Liesmas izplatījušās un griesti iebrukuši.

Latvijas izmitināšanas pakalpojumi patlaban nav pietiekami sakārtoti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (ZZS), atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par antisanitāriem apstākļiem Prūšu ielas hostelī, kurā izmitināti gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušā nama iedzīvotāji.

Kalniņš uzsver, ka patlaban Latvijā izmitināšanas pakalpojumus faktiski var sniegt jebkurš bez reālas kvalitātes, drošības un caurspīdīguma kontroles. Situācija, kurā pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izmitina ģimenes ar bērniem vietā ar antisanitāriem apstākļiem, Kalniņa ieskatā nav tikai apkaunojoša, bet ir sistēmiska valsts un pašvaldības bezatbildība pret cilvēkiem, kā arī stāsts par nesakārtotu izmitināšanas tirgu.

Kalniņš uzskata, ka Latvijā gadiem ilgi pieļauta absurda situācija, jo vienai izmitināšanas nozares daļai - viesnīcām - ir jāizpilda ugunsdrošības, higiēnas, personāla apmācību, datu uzskaites un nodokļu prasības, kamēr paralēli var pastāvēt hosteļi, kopmītnes un pseidoizmitināšanas vietas, kas praktiski netiek uzraudzītas, bet sniedz to pašu pakalpojumu.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.