Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Interneta tehnoloģiju uzņēmums "Google" piektdien paziņoja par izmaiņām digitālās reklāmas pakalpojumos, lai izvairītos no nepieciešamības pārdot daļu no sava biznesa pēc Eiropas Komisijas (EK) septembrī piemērotā apjomīgā naudas soda.

EK septembrī noteica "Google" 2,95 miljardu eiro naudas sodu par Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumu pārkāpumiem, dodot priekšroku saviem digitālās reklāmas pakalpojumiem.

Tobrīd komisija uzņēmumam deva 60 dienu laika, lai atrisinātu konstatētās nepilnības.

Septembrī paziņojot par naudassodu, EK norādīja, ka "Google" ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli digitālo reklāmu tirgū, lai dotu priekšroku saviem pakalpojumiem.

"Google" ne tikai pārdod reklāmas vietas savās tīmekļa vietnēs un lietotnēs, bet arī darbojas kā starpnieks uzņēmumiem, kas vēlas izvietot reklāmu citviet, un EK apgalvo, ka tas apgrūtina uzņēmumu konkurēšanas iespējas.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

“Google.org” ir piešķīris 200 000 eiro biedrībai “Riga TechGirls”, lai atbalstītu nacionāla mēroga iniciatīvu mākslīgā intelekta (MI) integrācijai Latvijas izglītības sistēmā.

Šo ilgtermiņa iniciatīvu izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar “Riga TechGirls”, un tās mērķis ir nodrošināt gan pedagogus, gan skolēnus ar nepieciešamajiem rīkiem digitāli orientētai nākotnei. Piešķirtais finansējums ļaus “Riga TechGirls” uzsākt izglītības satura kopīgu izstrādi, nodrošinot saskaņotu visu iesaistīto institūciju darbību un MI integrāciju atbilstoši valsts izglītības programmas prioritātēm.

Šī sagatavošanās posma mērķis ir nodrošināt, ka turpmākā MI ieviešana Latvijas skolās ir pētījumos un datos balstīta, labi koordinēta un saskaņota ar valsts izglītības prioritātēm. Pateicoties piešķirtajam finansējumam, “Riga TechGirls” koncentrēsies uz kopīgu vispārējās programmas un individuālo mācību ceļu izstrādi, kā arī nodrošinās vienmērīgu un koordinētu tās ieviešanas sākumu. Biedrība būs arī atbildīga par specializētas starpdisciplināras komandas izveidi, apvienojot MI, pedagoģijas, administrācijas un finanšu ekspertus.

Žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem uzņēmējs Īlons Masks, kura turība sasniegusi 839 miljardus ASV dolāru.

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par pustriljonu dolāru, pateicoties uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" akciju cenu pieaugumam.

Otrajā vietā "Forbes" veidotajā sarakstā ierindojas "Google" dibinātājs Lerijs Peidžs, kura bagātība veido 257 miljardus dolāru, bet trešajā vietā ar 237 miljardiem dolāru atrodas otrs "Google" dibinātājs Sergejs Brins.

Savukārt ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojušies attiecīgi ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss (224 miljardi dolāru) un ASV sociālo mediju uzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs (222 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa bagātība pieaugusi par 27% līdz 6,5 miljardiem dolāru.

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Iedomājies parastu darba dienas rītu - pārbaudi e-pastu “Gmail”, apstiprini tikšanos “Google” kalendārā, atver “LinkedIn”, lai apsveiktu kolēģi ar darba jubileju. Paralēli fonā darbojas “Microsoft Teams”. Atpūtas brīžos paskaties “Instagram” vai “Facebook”, atbildi uz ziņām “WhatsApp”. Pirms pusdienām jau esi izmantojis vismaz piecus ASV uzņēmumu pakalpojumus, par to pat neiedomājoties. Tieši tāda ir Eiropas digitālās realitātes ikdiena - ērta, pazīstama un, jāatzīst, ļoti atkarīga.

Cik bieži un vai vispār aizdomājamies, kam pieder tehnoloģijas un kas tās spēj kontrolēt? Liela daļa pieder ASV. Piemēram, vai zināji, ka Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) pieder Amerikas valdībai? “Visa” un “MasterCard maksājuma kartes nodrošina Amerikas tehnoloģijas. Trīs ASV uzņēmumi - “Amazon”, “Microsoft,” un “Google” - kopā glabā 70% Eiropas mākoņserveru datus, jo tie tieši šādā apjomā kontrolē serveru tehnisko infrastruktūru.

Lieki piebilst, ka absolūta ASV dominance attiecas arī uz mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un tādu digitālajos risinājumos neatņemamu sastāvdaļu kā mikročipiem. Arī mūsu ierīču operētājsistēmas - gan “iOS” (“iPhone”, “iPad”), gan “Android”, gan “Microsoft”, kas dominē Eiropā viedtālruņu un datoru segmentā - tas viss pieder amerikāņiem. Starp citu “Microsoft” kontekstā jāpiemin 2025. gada 10. jūnijā Francijas Senātā sniegtā liecība. “Microsoft” Francijas Korporatīvo, ārējo un juridisko lietu vadītājs Antons Karnjo (Anton Carniaux), atbildot uz jautājumu, vai viņš var garantēt, ka dati nekad netiks nodoti ASV iestādēm bez Francijas varasiestāžu skaidras piekrišanas, nepārprotami atzina - to garantēt nevar.

94n Digital, vadošā Eiropas digitālā mārketinga aģentūra, ar pārliecinošu izrāvienu iesoļo 2026. gadā, aizvadot gadu, kas iezīmēts ar nozīmīgiem sasniegumiem, izaugsmi un inovācijām.

Iegūstot trīs pirmās vietas prestižos starptautiskos digitālā mārketinga apbalvojumos – tostarp Global Digital Excellence Awards, Global Search Awards un UK Search Awards – aģentūra ir nostiprinājusi savu pozīciju starp inovatīvākajām aģentūrām Eiropā.

Šīs balvas izceļ revolucionāro maksas mediju darbu, kas īstenots Apvienotās Karalistes mazumtirgotājam Plumb2U, balstoties uz 94n pašu izstrādāto veiktspējas platformu AdPeak, kas izveidota sadarbībā ar tehnoloģiju speciālistiem iekš ExaDev.

“2025. gads mums ir bijis nozīmīgs pavērsiens,” sacīja Aleksandrs Tkačovs, 94n Digital dibinātājs un izpilddirektors. “Mēs vienmēr esam ticējuši, ka lielisks veiktspējas mārketings balstās datos, komerciālā loģikā un sadarbībā. Šie panākumi to apstiprina, un vēl svarīgāk – tie apliecina ietekmi, ko sniedzam saviem klientiem.”

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Google" otrdien paziņoja, ka nākamajos piecos gados Indijā investēs 15 miljardus dolāru, valstī izveidojot milzīgu datu centru un mākslīgā intelekta bāzi.

"Tas ir lielākais mākslīgā intelekta centrs, kurā mēs investējam ārpus ASV," norāda uzņēmums.

Šis centrs atradīsies Āndhra Pradēšas štata Višākhapatnamā.

Pieprasījums pēc mākslīgā intelekta rīkiem un risinājumiem Indijā ir strauji pieaudzis, jo tos izmanto gan uzņēmumi, gan patērētāji.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "OpenAI" jau paziņojis, ka šogad Indijā atvērs biroju, kompānijas vadītajam Semam Altmenam norādot, ka "ChatGPT" lietošana valstī pēdējā gada laikā ir četrkāršojusies.

Mūsdienu digitālajā vidē mājas lapas izveide ir viens no svarīgākajiem soļiem jebkura biznesa attīstībā. Tomēr daudzi uzņēmēji joprojām pārmaksā par risinājumiem, kas neatnes gaidīto atdevi. Īstenībā profesionāla mājas lapa var būt gan kvalitatīva, gan ekonomiski pamatota – ja pieeja ir stratēģiska.

Gudra mājas lapas izveide nozīmē fokusēties uz to, kas patiešām ietekmē rezultātu: ātrdarbību, lietotāja pieredzi, SEO un konversiju. Nevajadzīgi dizaina eksperimenti vai pārslogotas funkcijas bieži vien tikai palielina izmaksas, bet ne peļņu.

Skaidrs mērķis – pamats izmaksu optimizācijai

Pirms sākt tehnisko izstrādi, vienmēr jādefinē mājas lapas galvenais mērķis. Bez šī soļa mājas lapas izveide bieži kļūst dārgāka nekā nepieciešams.

Galvenie jautājumi, uz kuriem jāatbild:

• Vai mājas lapa paredzēta pārdošanai vai klientu piesaistei?

• Kāda ir galvenā mērķauditorija?

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

“Bigbank” tīrā peļņa 2025. gadā bija 37,9 miljoni eiro – par 17 % vairāk nekā gadu iepriekš. Bankas kopējie aktīvi pieauga līdz 3,3 miljardiem eiro, bet pašu kapitāls sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 299,4 miljonus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Lants norāda, ka, neraugoties uz nenoteiktību ekonomiskajā vidē, 2025. gads bankai bija veiksmīgs – ar stabilu izaugsmi un spēcīgiem finanšu rezultātiem. Par to viņš pateicas gan klientiem un darbiniekiem, gan investoriem un sadarbības partneriem.

“Pērn, pateicoties “Bigbank” Latvijas filiāles finansējumam, sapni par savu mājokli īstenoja par 12 % vairāk ģimeņu nekā 2024. gadā un par 165 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt biznesa segmentā salīdzinājumā ar 2024. gadu par 29 % vairāk uzņēmumu spēra nākamo soli izaugsmē,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš uzsver, ka spēcīgie 2025. gada rezultāti ļauj ar pārliecību izvirzīt ambiciozus mērķus arī 2026. gadam. “Banka šogad turpinās stiprināt pozīcijas ārpus Rīgas un Pierīgas un plāno hipotekārajos kredītos Latvijas reģionos izsniegt 100 miljonus eiro, tā atbalstot ekonomiku visā valstī. Vēl viens būtisks izaugsmes virziens – ikdienas pakalpojumu ieviešana un attīstīšana,” saka Surgofts.

Savu darbību uzsāk jauns vietējais taksometru pakalpojumu sniedzējs “Ruut”. Šobrīd ar aplikācijas starpniecību pakalpojums pieejams Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas teritorijā.

Uzņēmumu dibinājuši vietējie uzņēmēji Aigars Jermolajevs un Andris Kļavinskis, kas vairāku gadu garumā ir veikuši rūpīgu tirgus izpēti un apkopojuši vērtīgāko pieredzi no nozares labākajiem piemēriem citviet Eiropā, lai ieviestu jaunus kvalitātes standartus Latvijas transporta pakalpojumu nozarē.

Uzņēmuma mobilā aplikācija “Ruut” pieejama gan iOS (App Store), gan Android (Google Play) ierīcēs. Tāpat uzņēmums ir izveidojis klientu atbalsta centru, kas ir cilvēku resursu nodrošināts, lai gan klientiem, gan taksometru vadītājiem sniegtu individuālu pieeju un efektīvi risinātu dažādus ar pakalpojumiem saistītos jautājumus.

“Mūsu galvenā vērtība ir cilvēks. Vēlamies nodrošināt izcilu servisu un izveidot ilgtermiņa attiecības ar mūsu klientiem un autovadītājiem, ” norāda Andris Kļavinskis, “Ruut” dibinātājs un vadītājs. “Mēs ticam, ka mūsdienīga pakalpojuma viena no pamatvērtībām ir augstas kvalitātes serviss un atbalsta mehānika, ko esam rūpīgi izstrādājuši gan iekšējai, gan ārējai komunikācijai. Tā arī ir mūsu būtiskākā atšķirība no citiem pakalpojuma sniedzējiem. Ceram, ka jau pavisam drīz “Ruut” kļūs par kvalitātes un uzticamības simbolu gan klientiem, gan sadarbības partneriem.”

Reaģējot uz vakardienas, 26. oktobrī, Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” izskanējušo informāciju un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) izplatītajiem apgalvojumiem, SIA “Alpha Baltic Media” uzsver, ka šie izteikumi ir nepatiesi, maldinoši un pēc būtības veido mērķtiecīgu melnā PR kampaņu, ko īsteno uzņēmuma konkurenti, izmantojot asociācijas platformu.

“Alpha Baltic Media” norāda, ka uzņēmums nav saistīts ar nekādu prettiesisku rīcību, un neviena valsts institūcija nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus uzņēmuma darbībā. Uzņēmums godprātīgi pilda līgumsaistības ar klientiem un pēdējo divu gadu laikā noslēdzis ap 50 līgumiem valsts iepirkumu ietvaros. No šogad noslēgtajiem līgumiem tikai viens ticis lauzts, bet pagājušajā gadā – divi.

“Šādas situācijas laiku pa laikam rodas jebkurā nozarē – ja starp pasūtītāju un aģentūru neveidojas sinerģija, līguma izbeigšana ir normāla sadarbības prakse. Mēs vienmēr izvirzām klienta intereses pirmajā vietā un strādājam atbildīgi, caurspīdīgi un ar profesionālu attieksmi,” norāda “Alpha Baltic Media” valdes loceklis Lauris Špillers.

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.

Grieķija no 2027. gada 1. janvāra aizliegs piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, trešdien paziņoja premjerministrs Kirjaks Micotakis.

"Mēs esam nolēmuši īstenot sarežģītus, bet nepieciešamus pasākumus - aizliegt piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas ir jaunāki par 15 gadiem," premjers pavēstīja platformā "TikTok".

"Grieķija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas īstenos šādus pasākumus," pauda Micotakis, piebilstot, ka viņš vērsīs spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), cenšoties panākt, lai ES sekotu Grieķijas piemēram.

Premjers norādīja, ka pauž šo vēsti sociālos medijos, lai varētu tieši uzrunāt pusaudžus un bērnus.

"Es zinu, ka daži no jums dusmosies. Mūsu mērķis nav atturēt jūs no tehnoloģijām, bet gan apkarot atkarību no noteiktām lietotnēm, kas kaitē jūsu nevainībai un brīvībai," skaidroja Micotakis.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Atklāta augsta riska ievainojamība "Chromium" bāzētās pārlūkprogrammās, tostarp "Microsoft Edge", "Google Chrome", "Brave", "Opera" un "Vivaldi", liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publiskotā informācija.

Ievainojamība ļauj uzbrucējam izveidot ļaunprātīgu tīmekļa vietni, kuras apmeklēšanas brīdī tiek izpildīts ļaunprātīgs kods. Tas ļauj uzbrucējam iegūt lietotāja sesiju informāciju, pārlūkot vietnes lietotāja vārdā un ievākt sensitīvu informāciju par lietotāja aktivitātēm.

Turklāt citos gadījumos, izmantojot papildu ievainojamības, uzbrucējs var apiet konteinerizēto vidi un iegūt plašāku piekļuvi sistēmai.

Ietekmētas ir pārlūkprogrammas, kas izmanto "Chromium" versiju 142.0.7444.175.

"Cert.lv" aicina lietotājus atjaunināt pārlūkprogrammas uz jaunākajām versijām.

Institūcija "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā

"Meta" plāno atlaist 10% darbinieku, palielinot investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) un cerot palielināt atlikušo darbinieku produktivitāti, ceturtdien ziņu aģentūrai AFP pavēstīja ziņu avots.

"Meta" nākamajā mēnesī atlaidīs apmēram 8000 darbinieku un atstās vakantas tūkstošiem citu darbavietu, sacīja ziņu avots.

Šāds solis tiek sperts laikā, kad uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Marks Zakerbergs izvirzījis par prioritāti "superintelekta" izstrādi dārgā MI sacensībā ar konkurentiem, starp kuriem ir "Amazon", "Google", "Microsoft" un "OpenAI".

Ceturtdien arī tika ziņots, ka "Microsoft" plāno samazināt personālu, piedāvājot apmēram 7% savu darbinieku ASV atlaišanas kompensācijas par brīvprātīgu aiziešanu no darba.

"Meta" un "Microsoft" nākamajā nedēļā ziņos par šī gada pirmā ceturkšņa peļņu.

"Meta" janvārī ziņoja par ceturkšņa pelņu, kas pārsniedza tirgus prognozes. Uzņēmuma ieņēmumi bija pieauguši līdz ar investīcijām MI, savukārt izdevumi sasniedza 35,15 miljardus ASV dolāru - par 40% vairāk nekā tādā pašā periodā pirms gada. Kapitālie izdevumi, tai skaitā par tādu infrastruktūru kā MI datu centri, attiecīgajā ceturksnī sasniedza 22,14 miljardus dolāru.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" pērn apsteidzis tehnoloģiju kompāniju "Apple" un kļuvis par pasaulē vērtīgāko akciju biržā kotēto uzņēmumu, liecina konsultāciju uzņēmuma EY apkopotā informācija.

"Nvidia" tirgus vērtība pērn pārsniegusi 4,5 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar "Apple" tirgus vērtību aptuveni četru triljonu dolāru apmērā.

EY norāda, ka "Nvidia" tirgus vērtība ir arī gandrīz divreiz lielāka par visu 40 Vācijas akciju biržas indeksā DAX iekļauto uzņēmumu kopējo tirgus vērtību, kas pagājušā gada beigām veidoja 2,5 triljonus dolāru.

"Nvidia" piedzīvo strauju izaugsmi, ņemot vērā apjomīgo pieprasījumu pēc uzņēmuma izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu mākslīgā intelekta sistēmas.

Tikmēr pērn trešais pasaulē vērtīgākais uzņēmums bijis interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet", kura tirgus vērtība bija teju 3,8 triljoni dolāru.

Jau veltīju vienu komentāru partiju Progresīvie un ZZS kopdarbam ar nosaukumu “Kas ķīvējas,tas mīlējas!” cenšoties parādīt, ka abu partiju publiskā uzvedība ķīviņu formā ir tikai piesegs kopēju interešu realizācijai.

Atgādināšu, ka pirmais stāsts bija par Rīgas lidostas padomes un valdes locekļu konkursu izsludināšanu vai pilnvaru pagarināšanu, kas pēc būtības vien parāda partiju draudzīgās attiecības, kurās parādās arī partijas Latvijai un Ventspilij intereses.

DB viedoklis: Kas ķīvējas, tas mīlējas

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā...

Šo jauko un nedaudz slēpto attiecību iznākums ir ne vien priekšspēles kāda valsts uzņēmuma padomē, bet arī praktiski augļi valsts tautsaimniecībā, turklāt ir pamats domāt, ka tie var reāli smakot. Jau ievadā uzsvēršu, ka mums šobrīd ir zaļie koridori lielajām investīcijām un projektu atbalsts tiek apstiprināts premjera līmenī, tādēļ arī politiskā atbildība procesā ir īpaši būtiska.

Šoreiz stāsts ir par izcilu projektu, kuru vienlīdz aktīvi atbalsta Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Proti, ZZS un Progresīvo pārraudzītās ministrijas. Stāsts ir par Ūdeņraža ražošanas un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas projektu “Amber Flow Fuels” Kundziņsalā. 120 miljonus vērtas investīcijas, ilgtspējīga aviācijas degviela iznākumā, 236 tūkstoši tonnu izejvielu pārstrāde gadā. Viss izklausās spīdoši, gan LIAA pieteikumos par investīcijām, gan Klimata ministra Kaspara Meļņa komentāros, gan arī Satiksmes ministrijas, kuras pārraudzībā ir ostas, uztverē. Projekts burtiski lido vēja spārniem cauri birokrātijas mūriem un to vienlīdz naski atbalsta pieminētās ministrijas. Rakstus par projektu var lasīt ministriju mājaslapās un tajos nav pat šaubu ēnas, ka kaut ko vajadzētu pārjautāt vai darīt mazliet citādi.

Projekta galvenais spēlētājs nav kaut kāds ārvalstnieks, bet pašmāju uzņēmums SIA Pars Termināls, kura vadītājs un līdzīpašnieks ir Armands Sadauskis. SIA Pars Termināls arī ir ietekmes uz vidi novērtējuma pieprasītājs un jautājums ir par resursu izmantošanu – augu eļļas (iespējami arī atkritumeļļas un tauki), dabasgāze, elektroenerģija… Līdz šai vietai viss ir ideāli.

Tomēr ir arī dzīvnieku atkritumu pārstrāde, ko ievedīs no citām valstīm, kas radīs arī jaunus atkritumus, kurus nāksies uzglabāt Rīgas ostā un ir pieminētās eļļas par kurām nevienai no kontrolējošām ministrijām līdz šim nav radušies padziļināti jautājumi, vēlme projektu plaši apspriest ar rīdziniekiem, utml. Proti, var priecāties par pamatīgām investīcijām, bet projekta realizācija Kundziņsalā ir aptuveni 4 kilometru attālumā no Rīgas pils un 1 kilometrs līdz Andrejostai. Runā, ka tieši tur kādreiz piestāšot tūristu prāmji. Dzīvojamos rajonus var atrast tuvāk par 2 kilometriem. Katrs pats var atvērt Google Maps un mērīt no Uriekstes ielas 30 uz visām pusēm. Kad vējš Daugavā ir no jūras puses ir jautājums metereologiem, bet pieņemu, ka dažkārt gadās.

Globāli ir vairāki līdzīgi projekti, kas var būt piemērs. Neste Singapore ekspansijas projekts. Neste ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu un projekta īstenošanas gaitā Singapūrā konstatēja, ka nepieciešami efektīvi sūdzību kanāli no vietējiem iedzīvotājiem, turklāt cauru diennakti. Vajadzīga projekta apspriešana ar iedzīvotājiem pirms un pēc projekta palaišanas. Jābūt neatkarīgām vides monitoringa sistēmām. Proti, riski ir un tie ir jāpārvalda. TotalEnergies Le Mede platforma Francijā atklāj, ka biopārstrādes objektos ir smaku noplūdes, kas skar tuvākās apdzīvotās vietas. Īsāk bija viņiem ķezas, nespēja reaģēt un labi parāda, ka šādas rūpnīcas tuvu apdzīvotām vietām nav bez riskiem. Visbeidzot Kwinana Energy Recovery Facility Rietumaustrālijā ir izcils piemērs smaku problēmām. No šī piemēra var viegli secināt, ka labi, Rīgas gadījumā, var smirdēt Kundziņsalā, Andrejsalā un ja labs vējš no jūras, arī Pils ielā. Avārijas riski, protams, pastāv, bet, kurš par tādām lietām Latvijā domā pāragri. Līdztekus, iespējams, ka samazināsies nekustamā īpašuma vērtība Andrejsalā (par šo, lai satraucas Waterfront būvnieki), bet Eksporta, Ilzenes, Rankas ielas dzīvokļu īpašnieki var domāt paši.

Īsi sakot, kā ZZS tā Progresīvie ir gluži vai sadziedājušies tieši šo projektu tempā dzīt cauri birokrātijas džungļiem un nav nekādu savstarpēju pārmetumu. Klusi un mierīgi realizē iecerēto, lai gan vajadzētu ar rīdziniekiem parunāt, teikt, ka nebūs smakas, jaunradīto atkritumu uzglabāšanas avārijas un nekustamie īpašumi nezaudēs.

Uzņemoties kopēju politisku atbildību, iespējams vajadzētu nedaudz piebremzēt un mazliet apdomāt – vai tiešām viss šajos politiskās mīlas priekos ir tieši tik lieliski, kā liekas pirmajā mirklī. It kā Rīgas centrā sapņo par kokiem kastītēs, bet parkos piketē pie katra krūma, ja ir aizdomas par to, ka kāds tos varētu aiztikt, bet par to, ka izlietotas eļļas un beigtu dzīvnieku atkritumu pārstrāde varētu izraisīt sajūtamu smaku zem prezidenta deguna satraukuma nav. Proti, gribētu dzirdēt abu partiju pārraudzīto ministriju skaidru pārliecību, ka Rīga “nesmirdēs”. Šobrīd politiķi ir tie, kas garantē lielo investīciju projektu derīgumu un nodrošina tempu, bet steigā var iznākt smakas.

Ēdienu un citu preču piegādes uzņēmums "Wolt" ievieš jaunu pakalpojumu uzņēmējiem "Storefront", lai nodrošinātu viņiem iespējas tirgot savu produkciju gan klātienē, gan tiešsaistē, informē SIA "Wolt Latvija".

Ar "Storefront" uzņēmumi varēs piedāvāt preces un pakalpojumus savos komunikācijas kanālos, vienlaikus izmantojot "Wolt" tehnisko risinājumu pasūtījumu, maksājumu un piegāžu pārvaldībai.

Uzņēmēji var pievienot "Storefront" saiti mājaslapā, kā arī savos sociālo mediju profilos, ierakstos un "Google Business" profilā, lai veicinātu tiešsaistes pasūtījumus. Veikalos un restorānos varēs noskanēt QR kodus. Uzņēmēji maksās komisiju par saņemtajiem pasūtījumiem, bet piegādes iespējams organizēt pēc nepieciešamības - tās var nodrošināt gan "Wolt" kurjerpartneri, gan paša uzņēmuma darbinieki, informē "Wolt".

"Wolt" vadītājs Baltijā Mantas Lomsarģis atzīmē, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu meklē veidus, kā sasniegt savus klientus, vienlaikus stiprinot sava zīmola atpazīstamību. Pat ja uzņēmumam jau ir mājaslapa, tās pielāgošana e-komercijai var prasīt lielus ieguldījumus.