Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos trijos mēnešos samazināta 1171 kredītam, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 12 678 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

Martā pievienotā likme samazināta 417 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 370 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 47 pārkreditējās.

Lai arī kredītu likmju samazināšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām ir vairākas reizes lielāka nekā pirms 2025. gada, piebilda Latvijas Bankā, vienlaikus norādot, ka martā aktivitāte bija kopumā nedaudz augstāka kā janvārī un februārī.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums martā sasniedza gandrīz 30 miljonus eiro un veidoja 0,55% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā. Savukārt šogad pirmajos trijos mēnešos kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, apmērs veidoja kopumā 81 miljonu eiro un aptuveni 1,5% no kredītportfeļa. Tajā pašā laikā kopš 2025. gada sākuma šādu kredītu summa veido 920 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 19% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad janvārī samazināta 370 kredītiem, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 11 875 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

2026. gada janvārī pie esošā aizdevēja pievienotā likme samazināta 327 gadījumos, bet 43 pārkreditējās.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums janvārī veidoja 25 miljonus eiro jeb 0,5% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā, kamēr summāri kopš 2025. gada sākuma tas sasniedz 860 miljonus eiro jeb vairāk nekā 18% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

Vidējais likmes samazinājums joprojām ir gandrīz 0,5 procentpunkti tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,7-0,8 procentpunktiem tiem, kuri pārkreditējās. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 350 eiro un 500 eiro gadā.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Strauji tuvojas terašu sezona, ko, cerot uz labu vasaru un tūristu pieplūdumu, gaida daudzi ēdināšanas uzņēmumi. Pēdējo gadu izaicinājumi, un nu jau arī straujais resursu izmaksu pieaugums un iedzīvotāju maksātspējas kritums, pamatīgi pārbauda uzņēmēju cīņassparu. Kādas ir ēdināšanas nozares nākotnes perspektīvas un, kas būtu jādara, lai tās uzlabotu?

Mazāk klientu un tūristu

Ēdināšanas nozare ir viena no pirmajām, kas izjūt ekonomikas svārstības. Tiklīdz cilvēki sāk taupīt, samazinās arī tēriņi ārpus mājas, un tas nozīmē mazāk klientu restorānos un kafejnīcās. Šobrīd šī tendence kļūst arvien izteiktāka.

Viens no galvenajiem nozares dzinējspēkiem ir tūrisms. Lai gan pie mums labprāt brauc lietuvieši, igauņi, vācieši, somi, poļi un angļi, kopējais tūristu skaits nav palielinājies un ir tikai pietuvojies 2019. gada līmenim. Turklāt šo pieaugumu lielā mērā nodrošina vietējo iedzīvotāju interese par dzimtās zemes apceļošanu, nevis ārvalstu viesi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un degvielas cenu kāpumu, maz ticams, ka šogad tūrisms piedzīvos strauju izrāvienu.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Lai gan Latvijā priekšlaicīga hipotekārā kredīta atmaksa nav masveidā izplatīta, daļa iedzīvotāju šo iespēju izmanto regulāri, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR. Būtiski lielākā daļa kredītņēmēju jeb vairāk nekā 90 % ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa.

“Pēdējo divu līdz trīs gadu laikā interese par daļēju kredīta samazināšanu ir pieaugusi. Arvien biežāk klienti priekšlaicīgu atmaksu izmanto nevis tikai ikmēneša maksājuma samazināšanai, bet lai saīsinātu kredīta termiņu un mazinātu kopējo procentu slogu,” stāsta bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes patlaban ir atbilstošas situācijai ekonomikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī, manuprāt, procentu likmes joprojām ir atbilstošas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš pauda, ka degvielas cenu kāpums uzreiz nenozīmē, ka obligāti būs jāpalielina procentu likmes. ECB likmju palielināšana būs nepieciešama, ja radīsies bažas, ka degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk iesakņoties un palielināt arī inflācijas gaidas.

"Ja mums radīsies bažas par to, ka piedāvājuma šoks, proti, degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk otrās kārtas efektus, sāk iesakņoties un pacelt arī inflācijas gaidas, tādā gadījumā, protams, šī iejaukšanās, palielinot likmes, būs nepieciešama. Šajā brīdī tas nudien vēl nav redzams," sacīja Kazāks.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

No 1.marta paaugstināta akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem.

Alus akcīzes nodokļa likme par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem pieaugs no 9,8 eiro līdz 10,58 eiro, bet minimālais nodokļa apmērs alum par 100 litriem augs no 18,1 līdz 19,6 eiro.

Vīnam akcīzes nodokļa likme pieaug no 134 eiro par 100 litriem līdz 148 eiro.

Raudzētajiem dzērieniem līdz 6% alkohola satura likme pieaug no 77 eiro līdz 85 eiro par 100 litriem, raudzētajiem dzērieniem virs 6% - no 135 eiro līdz 148 eiro.

Starpproduktiem līdz 15% alkohola satura akcīzes likme pieaug no 159 līdz 192 eiro par 100 litriem, bet starpproduktiem ar alkohola saturu no 15% līdz 22% - no 264 eiro līdz 325 eiro par 100 litriem.

Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūta spirta likme pieaug no 1955 eiro līdz 2084 eiro, savukārt mazajām alkoholisko dzērienu darītavām par 100 litriem absolūta spirta - no 977,5 eiro līdz 1042 eiro.

Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu.

Naftas cena fiziskajos darījumos pārsniedz 110 ASV dolārus par barelu (ap 94 eiro par 159 litriem), un nav zināms, kad atsāks kustēties tankkuģu armāda, kas sapulcējusies vienā no pasaules lielākajiem jūras “pudeles kakliem”. Tomēr jau tagad ir redzams – nekas neatrisināsies kā ar burvju mājienu.

Vēsturiskā pieredze rāda, ka līdzīgas krīzes var būtiski paātrināt inflāciju – pēc 1973. gada naftas krīzes inflācija Eiropā trīskāršojās, un arī šobrīd tā var pieaugt līdz aptuveni 6 %.

Eiropa un Baltijas valstis šajā situācijā ir īpaši ievainojamas, jo atšķirībā no ASV lielā mērā esam atkarīgi no importētiem energoresursiem un nespējam ietekmēt globālās cenas.

Latvijā kopējais valsts aizdevumu portfelis 2025. gada beigās bija 2,423 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, teikts Valsts kases gada pārskatā.

Likums "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteica valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 334,5 miljonu eiro apmērā, tostarp pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 168,1 miljona eiro apmērā.

Valsts aizdevumu kredītportfelī turpina dominēt aizdevumi pašvaldībām un to struktūrām, veidojot 1,981 miljardu eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaugums par 118,1 miljonu eiro.

Valsts kasē informē, ka 2025. gadā noslēgti 433 valsts aizdevuma līgumi par kopējo summu 371,6 miljoni eiro, no kuriem 432 līgumi noslēgti ar pašvaldībām par 371,5 miljoniem eiro.

Lielākā daļa no 2025. gadā ar pašvaldībām noslēgto valsts aizdevumu līgumu ir paredzēti ilgtspējīgo projektu finansēšanai - 88,4% no līgumu valsts aizdevumu summas un 79,6% no līgumu skaita.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Vidēji ik ceturksni nodokļu ieņēmumi Igaunijā ir vidēji par vienu miljardu eiro lielāki nekā Latvijā, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk iekasē ceturtajā, kamēr Latvijā visvairāk - otrajā ceturksnī.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas datiem par samaksātajiem nodokļiem pa ceturkšņiem. „Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus pa ceturkšņiem, tos var salīdzināt ar kaimiņvalstu datiem, taču redzamā aina vairāk liek uzdot jautājumus, nekā sniedz atbildes,” pētījuma kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar faktu, ka Igaunijā, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Latviju, taču ir lielāka ekonomika, kura ģenerē lielākus nodokļu maksājumus.

Līdzīgais un atšķirīgais

„Lai arī Latvijā un Igaunijā ir līdzīga nodokļu sistēma, tomēr ir arī pietiekami daudz dažādu nianšu un arīdzan nodokļu likmju izmēru, kas atstāj ietekmi uz kopējām iekasētajām nodokļu summām,” skaidro A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka abās valstīs ir teju identisks uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Proti, Igaunijā un Latvijā ieviesta tā dēvētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kad to maksā tikai tajā brīdī, kad tiek veikta dividenžu izmaksa, bet pārējās pasaules valstīs ir klasiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad šis nodoklis jāmaksā, ja tiek gūta peļņa neatkarīgi no tā, vai tiek vai arī netiek izmaksātas dividendes. „Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme vairāk nekā 20 gadus turējās 20%, taču tagad tā ir palielināta līdz 22%, bet joprojām ir viena likme, kamēr Latvijā pat šī nodokļa nomaksa ir tikai sarežģījusies, jo bez iepriekšējā varianta, kad Latvijā par katru dividendēs izmaksātu eiro uzņēmums samaksāja 25 centus (jeb faktiski 25%), ar šo gadu uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties arī dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā (jeb ~21%),” skaidro A. Brūvelis.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.