Jaunākais izdevums

Tuvo Austrumu kara izraisītā enerģētikas krīze ir liels drauds globālajai ekonomikai un neviena valsts nebūs imūna pret Hormuza šauruma slēgšanas radīto ietekmi, pirmdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.

Austrālijas Nacionālā preses kluba pasākumā Birols pašreizējo enerģētikas krīzi salīdzināja ar 20. gadsimta 70. gadiem vai krīzi, ko izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā 2022. gadā.

"Pašreizējā situācijā šī krīze ir kā divas naftas krīzes un viena gāzes krīze, kas apvienotas vienā," izteicās IEA vadītājs.

Birols brīdināja, ka karš Tuvajos Austrumos varētu novest pasauli pie smagākās enerģētikas krīzes pēdējo desmitgažu laikā, raksturojot situāciju kā "ļoti smagu".

"Daudzi no mums atceras divas secīgas naftas krīzes 20. gadsimta 70. gados," ko izraisīja arābu valstu un Izraēlas karš 1973. gadā un Irānas Islāma revolūcija 1979. gadā, novedot pie krasa degvielas deficīta un cenu pieauguma rietumvalstīs.

"Toreiz katrā no šīm krīzēm pasaule zaudēja aptuveni piecus miljonus barelu dienā, abās krīzēs kopā - desmit miljonus barelu dienā," Birols sacīja, piebilstot, "pašlaik mēs zaudējam 11 miljonus barelu dienā, tātad vairāk nekā divas lielas naftas krīzes kopā".

"Pasaules ekonomika šodien saskaras ar ļoti, ļoti nopietnu draudu, un es ļoti ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts pēc iespējas ātrāk," viņš piebilda.

"Neviena valsts nebūs imūna pret šīs krīzes sekām, ja tā turpināsies šajā virzienā. Tāpēc ir nepieciešami globāli pasākumi," uzsvēra aģentūras vadītājs.

Krīzei turpinoties ceturto nedēļu, ASV prezidents Donalds Tramps un Teherāna ir izteikuši savstarpējus draudus, un ASV prezidents pieprasa Irānai atvērt bloķēto Hormuza šaurumu, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% no pasaules naftas un gāzes kravām.

Karadarbības dēļ šaurumā kravu plūsma ir gandrīz pilnībā apturēta.

Naftas cenas pirmdienas rītā atkal pieauga, un WTI markas jēlnaftas cena ASV īslaicīgi sasniedza 100 ASV dolāru par barelu.

Birols Austrālijas medijiem paziņoja, ka konfliktā vismaz 40 enerģētikas objektiem visā reģionā ir nodarīti "būtiski vai ļoti būtiski bojājumi".

Ekonomika

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

LETA--AFP; Db.lv,11.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Enerģētika

IEA: Nafta no stratēģiskajām rezervēm Eiropā tiks laista tirgū marta beigās

LETA/AFP,16.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

"Dalībvalstis ir iesniegušas IEA individuālus īstenošanas plānus. Šajos plānos norādīts, ka IEA dalībvalstis Āzijas un Okeānijas valstīs krājumus darīs pieejamus nekavējoties," norādīja IEA.

"IEA dalībvalstis Amerikā un Eiropā krājumus darīs pieejamus no marta beigām," piebilda IEA.

"Karš Tuvajos Austrumos rada lielākos piegādes traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē," uzsvērusi IEA.

IEA dalībvalstu vienošanās par rezervju izmantošanu nav būtiski ietekmējusi naftas cenu, kas svārstās ap 100 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. PIrms kara sākuma naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu.

Enerģētika

IEA naftas patēriņa samazināšanai iesaka strādāt no mājām un samazināt atļauto braukšanas ātrumu

LETA/DPA,20.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Irānas kara radītajiem naftas piegādes ķēžu traucējumiem Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien rekomendēja pasākumus naftas patēriņa samazināšanai, piemēram, strādāt no mājām un ieviest braukšanas ātruma ierobežojumus.

Aģentūra norādīja, ka tās ieteikumi krīzes mazināšanai ir vērsti uz transporta nozari, kuras patēriņš veido aptuveni 45% no kopējā naftas patēriņa.

IEA ieteica, ka degvielas patēriņu varētu samazināt, pēc iespējas strādājot no mājām, samazinot atļauto braukšanas ātrumu un privāto automašīnu vietā izmantojot sabiedrisko transportu.

Tā arī ierosināja atļaut piekļuvi lielajām pilsētām pārmaiņus pa dienām, pamatojoties uz pāra un nepāra numura zīmēm, lai mazinātu sastrēgumus un samazinātu patēriņu.

Papildu ietaupījumus varētu panākt, izmantojot automašīnu koplietošanu, efektīvāku braukšanu un uzlabojumus kravu un piegāžu transportā.

IEA arī norādīja, ka izvairīšanās no gaisa satiksmes varētu palīdzēt samazināt pieprasījumu pēc naftas. Rūpniecībā varētu censties pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem, ja tas ir iespējams.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, bet jēlnaftas cenas pieauga, neraugoties uz naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

Lēmums par stratēģisko rezervju izmantošanu tika pieņemts laikā, kad Irāna paziņoja, ka ir gatava ilgam karam, kas "sagrautu" pasaules ekonomiku. Irāna ir apšaudījusi divus tirdzniecības kuģus un draudējusi jebkuriem kuģiem no ASV un to sabiedrotajiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Neraugoties uz IEA paziņojumu, naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%.

Ekonomika

Valainis: Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju

LETA,12.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm...

Viņš atzīmēja, ka pašlaik fizisko degvielas rezervju pieejamība Latvijā ir stabila un būtisku piegādes risku šobrīd nav. Vienlaikus globālo tirgu attīstība ir grūti prognozējama, tādēļ nepieciešams saglabāt piesardzīgu pieeju un izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus.

Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.

Ministrs norādīja, ka IEA dalībvalstis kopīgi pieņem lēmumus par rezervju atbrīvošanu, reaģējot uz iespējamu degvielas iztrūkumu pasaules tirgū. Katra valsts atbilstoši savam rezervju apmēram pieņem lēmumu par to novirzīšanu tirgū, tādējādi signalizējot, ka neskatoties uz karadarbības dēļ izraisīto iztrūkumu degvielas tirgū 20% apmērā - šis iztrūkums pēc būtības būs aizstāts.

Valainis piebilda, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā būtu lietderīgi koordinēt rīcību arī ar Poliju, kas ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Latvijā. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja varētu radīt lielāku pozitīvu ietekmi uz reģionālo tirgu.

"Ja palaidīs šīs rezerves tirgū tas būs īstermiņa rezultāts. Tam nevar būt ilgtermiņa ietekme. Mēs no Latvijas puses runājam par 40 000 tonnu - tās ir 10 līdz 14.dienām," minēja ministrs. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā tā ir Latvijas līdzdalība, kopīgi mēģinot nostabilizēt pasaules tirgu.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet rezervju izmantošanai piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, situācija naftas tirgū pēdējās nedēļās ir bijusi ļoti svārstīga, tādēļ valstij būtu svarīgi saglabāt iespējami lielu fizisko rezervju daudzumu.

Tajā pašā laikā ministrs arī pauda personīgo viedokli, ka nevajadzētu tirgū laist tās rezerves, kas iegādātas un atrodas valsts īpašumā Latvijā, jo situācijas attīstība tuvākajā laikā joprojām ir grūti prognozējama, tāpēc valsts un tautsaimniecības interesēs rezerves, kas ir valsts rīcībā nevajadzētu aiztikt. No Latvijas puses apsvērta iespēja izmantot tā dēvētos iespēju līgumus jeb "tickets".

Runājot par iespējamo ietekmi uz patērētājiem, ministrs norādīja, ka to pašlaik grūti prognozēt. Ja rezerves tiktu pārdotas par tirgus cenu, ietekme uz degvielas cenu varētu būt nebūtiska, savukārt lielāka ietekme būtu gadījumā, ja valsts piemērotu papildu atbalsta mehānismus. Valaiņa ieskatā viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana degvielai.

Valainis minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.

Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.

Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos portatīvi risinājumi.

Vienlaikus jautāts vai degvielas tirgotāji spēja paskaidrot "katru pielikto centu" pie degvielas cenām, Valainis atzīmēja, ka šādu pārliecību nav guvis.

Valainis arī uzsvēra, ka visu atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jautājums par degvielas tirgu.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs žurnālistiem norādīja, ka mazāk jāskatās uz jēlnaftas kotācijām biržām, bet degvielas kotācijām biržā.

Viņš skaidroja, ka pēdējā mēneša laikā "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi no aptuveni 68 ASV dolāriem līdz 98 ASV dolāriem par barelu. Savukārt dīzeļdegvielas kotācijas biržā pieaugušas no apmēram 700 dolāriem februāra sākumā līdz 1200 ASV dolāriem. Pārrēķinot šo pieaugumu eiro un litros, gala patērētājam tas nozīmētu aptuveni 46 centu sadārdzinājumu.

Titovs norādīja, ka, skatoties uz mazumtirgotāju cenām, pieaugums līdz šim bijis aptuveni 36 centi litrā, kas, pēc viņa teiktā, atbilst tirgus situācijai. Viņš piebilda, ka degvielas tirgotāji izmanto arī uzkrājumus un daļēji sedz izmaksu pieaugumu no peļņas, tādēļ par virspeļņu šobrīd nav pamata runāt.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik ar degvielas piegādēm problēmu nav. Situācija ir pārrunāta gan ar piegādātājiem, gan nozares asociācijas ietvaros, un lielākie piegādātāji Latvijā apstiprinājuši, ka problēmu ar naftas piegādēm, produkcijas pārstrādi un loģistiku nav. Līdz ar to degvielas trūkums tuvākajā laikā nav gaidāms un galvenais jautājums ir par cenu.

Titovs norādīja, ka nozares pārstāvji tikšanās laikā skaidroja degvielas cenu veidošanos, tomēr ekonomikas ministru tas neesot pilnībā pārliecinājis. Iespējams, jautājumus radījusi cenu dinamika, jo 9. martā bija novērojams naftas cenu kritums, kas uzreiz neatspoguļojās degvielas cenās patērētājiem.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā dienā degvielas kotācija biržā faktiski nesamazinājās - tā pieauga par vienu centu. Kritums bija tikai nākamajā dienā, un jau pēc tam cenas atkal pieauga. Titovs uzsvēra, ka vienas dienas cenu svārstības parasti neatspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, jo tirgotāji pārsvarā strādā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros cena noteikta vidējā posmā - mēnesim, nedēļai vai trim dienām.

Savukārt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Šmite komentēja, ka iestāde secinājumus izdara tikai tad, kad ir veiktas konkrētas izpētes un iegūta pilnvērtīga informācija. Šajā gadījumā ceturtdienas tikšanās KP bija informatīva.

Šmite atzīmē, ka situācija ir aktualitāte visiem, arī KP nav izņēmums. Plašākus komentārus Šmite atturējās sniegt.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis rekordlielā ātrumā izmanto naftas krājumus un stratēģiskās rezerves, ņemot vērā plašos piegāžu traucējumus, ko radījusi karadarbība Tuvajos Austrumos, trešdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA norāda, ka naftas krājumi pasaulē aprīlī samazinājās vēl par 117 miljoniem barelu pēc 129 miljonu barelu krituma martā.

"Rezervju straujā sarukšana ilgstošo piegāžu traucējumu dēļ varētu izraisīt cenu kāpumu nākotnē," brīdina aģentūra.

Irāna faktiski bloķējusi stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu kopš kara sākuma 28. februārī, kad ASV un Izraēla sāka gaisa triecienus Irānā. Līdz tam pa Hormuza šaurumu notika piektdaļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos. No šīm rezervēm izmantoti jau aptuveni 164 miljonu barelu naftas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Enerģētika

Igaunija atsakās no maijā paredzētās energoresursu akcīzes nodokļa celšanas

LETA--ERR,12.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība nolēmusi atteikties no maijā plānotās energoresursu akcīzes nodokļa celšanas, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmējus no ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai radītā degvielas cenu pieauguma.

Premjerministrs Kristens Mihals žurnālistiem ceturtdien teica, ka lēmums atteikties no citos apstākļos paredzētā akcīzes nodokļa palielinājuma atspoguļo "pieaugošas nestabilitātes un kāpjošu cenu laiku".

Viņš piebilda, ka Finanšu ministrija izstrādās atbilstošu likumprojektu, ko valdība izskatīs nākamnedēļ.

Igaunijas valdība arī plāno pievienoties starptautiskajiem centieniem tirgū laist naftas rezerves, lai mazinātu cenu spiedienu tirgū, teica Mihals.

Finanšu ministrija lēš, ka nodokļu paaugstināšanas atcelšana varētu samazināt valsts ieņēmumus par 30-40 miljoniem eiro, atkarībā no globālajām naftas cenām, teica ministrijas Fiskālās politikas departamenta Valsts finanšu nodaļas vadītāja Kadri Klaosa.

Enerģētika

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Saldus saules parka īpašumtiesību

Db.lv,24.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy pārdevis 50% no Saldus saules parka īpašumtiesībām Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension, veicinot jaunu investīciju piesaisti atjaunīgās enerģijas projektu attīstībai.

Sampension ir viens no lielākajiem Dānijas pensiju fondiem, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar European Energy projektiem, galvenokārt Dānijā. Šī gada sākumā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kur tika īstenota šāda veida sadarbība – toreiz Sampension iegādājās 50% no European Energy attīstītā Tārgales saules parka, kas ar 148 MW uzstādīto jaudu ir viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā. Sadarbība ar institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, sniedz iespēju European Energy atkārtoti ieguldīt iegūto kapitālu jaunu atjaunīgās enerģijas projektu attīstībā, tādējādi veicinot Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analītiķi pirmdien brīdina, ka naftas cenas pasaulē varētu turpināt palielināties, ņemot vērā krīzi Tuvajos Austrumos, kas rada bažas par ilgstošām naftas ieguves problēmām un transporta traucējumiem Hormuza jūras šaurumā.

Bijušais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) naftas nodaļas vadītājs Nīls Atkinsons norāda, ka enerģijas tirgi vēl nekad nav pieredzējuši Hormuza jūras šauruma faktisku slēgšanu.

Ja vien kaut kas visai drīz nemainīsies, "mums draud izšķiroša un vēl nepieredzēta enerģētikas krīze," intervijā raidorganizācijai CNBC sacīja Atkinsons.

Analītiķi skaidro, ka Irāka un Kuveita jau sākušas apturēt naftas ieguvi, un līdzīgs scenārijs draud arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai, ja Hormuza jūras šaurums ilgu laiku būs slēgts.

"Visā pasaulē ir naftas rezerves, taču gadījumā, ja šis jūras šaurums ilgstoši būs slēgts, šīs naftas rezerves, ja tās tiks izmantotas, tiks izsmeltas, un mēs nonāksim situācijā, kad naftas ieguve faktiski tiks pārtraukta Irākā un, iespējams, arī Kuveitā. Varbūt pat arī Saūda Arābijā. Un tad mēs nonāksim krīzē, kādu mēs vēl nekad neesam pieredzējuši," izteicās Atkinsons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, investoriem turpinot fokusēties uz Hormuza šaurumu un gaidāmām centrālo banku sanāksmēm.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Hormuza šaurumu šķērsoja Pakistānas tankkuģis.

Irāna tomēr turpināja uzbrukt naftas rūpniecības infrastruktūrai Persijas līča valstīs, un pirmdien tās droni trāpīja naftas atradnēm Apvienotajos Arābu Emirātos un Irākā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien aicināja Franciju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka karš Tuvajos Austrumos, kuru uzsāka ASV un Izraēlas triecieni Irānai, "nav NATO lieta" un Vācija tajā nepiedalīsies. Arī Lielbritānija, Spānija, Polija, Grieķija un Zviedrija ir distancējušās no aicinājumiem militāri iesaistīties.