Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.
No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.
Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.
Arī mazumtirgotāji Igaunijā ir apmierināti ar izmaiņām, jo tās ir vienkāršojušas atlikuma izsniegšanu un samazinājušas kasieru kļūdu skaitu.
Lai gan par pilnīgu atteikšanos no viena un divu centu monētām Eiropā tiek diskutēts jau vairākus gadus, pret to iebilst Grieķija, Austrija un Portugāle, kurās atrodas lielas monētu kaltuves, kas nodrošina tām ievērojamus ienākumus.
Igaunijas Banka norādīja, ka, lai gan piecu centu monēta joprojām ir apgrozībā, arī no tās varētu drīzumā atteikties, jo inflācija faktiski iznīcinātu tik mazas monētas pirktspēju.
Turklāt tiek apspriesta iespēja aizstāt piecu eiro banknotes ar monētām, jo šīs nominālvērtības banknotes gada laikā nolietojas.
No 1. janvāra Igaunijā sāka darboties noteikums, ka, norēķinoties skaidrā naudā, pārdevējiem pirkuma summa jānoapaļo līdz tuvākajiem pieciem centiem.
Vienu un divu centu monētas joprojām tiek pieņemtas kā maksāšanas līdzeklis, bet tās netiek izmantotas, lai atdotu atlikumu. Norēķinoties ar monētām, mazumtirgotājam nav pienākuma pieņemt vairāk nekā 50 monētas par vienu pirkumu.
