Enerģētikas uzņēmums AB Ignitis grupė (Ignitis Group) 2025. gadā uzrādīja stabilus darbības rezultātus - pielāgotā EBITDA jeb peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas sasniedza 546,1 miljonu eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis rezultāts pārsniedz iepriekš izteikto pilna gada prognozi, kas tika noteikta 510 - 540 miljonu eiro apmērā.

Izaugsmi veicināja divu lielāko darbības segmentu - Tīklu un Zaļo jaudu - spēcīgāki rezultāti.

Pagājušajā gadā veikto investīciju apjoms sasniedza 720,3 miljonus eiro un iekļāvās pilna gada prognožu diapazonā, kas bija noteikts 700 - 800 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 53,1% tika novirzīti Tīklu segmenta attīstībai, bet 39,7% - Zaļo jaudu segmentam, galvenokārt jauniem saules un sauszemes vēja attīstības projektiem. Tā kā vairāki projekti uzsāka komerciālo darbību, kopējais investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Pagājušā gada septembrī, veicot regulāro reitingu pārskatīšanu, reitingu aģentūra S&P Global Ratings atkārtoti apstiprināja Ignitis Group kredītreitingu ‘BBB+’ līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrība "Ignitis Renewables" pabeigusi darbu pie saules enerģijas parka "Stelpe", informē "Ignitis Renewables" pārstāvji.

Saules enerģijas parks "Stelpe" sastāv no diviem atsevišķiem parkiem - "Stelpe-1", kas darbu sāka šī gada vasarā, un "Stelpe-2", kas darbu sācis tagad.

"Ignitis Renewables" attīstītais saules enerģijas projekts "Stelpe" atrodas Bauskas novadā un sastāv no diviem atsevišķiem saules enerģijas parkiem Stelpes un Bārbales pagastos, katrs ar 72,5 megavatu (MW) uzstādīto jaudu. Projekta kopējā jauda sasniedz 145 MW, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas patēriņu aptuveni 70 000 mājsaimniecību.

"Stelpe-2" parks Stelpes pagastā aptver 85 hektārus, ir aprīkots ar 121 000 saules paneļu un nodrošina 72,5 MW uzstādīto jaudu. Tā kopējās investīcijas sasniedz 54 miljonus eiro.

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, atklājis savu pirmo saules enerģijas projektu Latvijā – saules enerģijas parku “Vārme” Kuldīgas novadā.

Tas šobrīd ir lielākais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW). Tas ir pirmais uzņēmuma realizētais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā, kas šovasar uzsācis elektroenerģijas ražošanu un kļuvis par pirmo projektu, kas pieslēgts Latvijas elektroenerģijas augstsprieguma pārvades tīklam.

Saules enerģijas parks “Vārme” atrodas 110 hektāru plašā teritorijā Kuldīgas novadā, kur uzstādīti vairāk nekā 156 000 saules paneļu. Projekta kopējās investīcijas, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, veido aptuveni 66 miljonus eiro.

Papildus tam uzņēmums jau ir veicis un turpina ieguldīt reģiona attīstībā vairāk nekā 640 000 eiro, kas paredz vietējās infrastruktūras uzlabošanu, tostarp ceļu uzturēšanu, seguma atjaunošanu un meliorācijas sistēmu sakārtošanu. No šīs summas aptuveni 195 000 eiro ir novirzīti sabiedrības iesaistei – kopienu atbalsta projektiem un sadarbības iniciatīvām ar vietējo pašvaldību un iedzīvotājiem.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir nozīmīgs etaps sabiedrībām, kas vēlas piekļūt publiskajam kapitālam un iegūt lielāku atpazīstamību. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šis process notiek saskaņā ar ES un nacionālajiem noteikumiem un Nasdaq Baltic kotēšanas prasībām.

Vairāki ieteikumi, piemēram, spēcīgas konsultāciju komandas izveide, iesaistot investīciju baņķierus, revidentus un juristus ar vietējo un starptautisko pieredzi, attiecas arī uz Baltijas tirgu. Savukārt citus svarīgus soļus ilustrē atziņas, kas gūtas nesenajās lietās.

1. Stratēģiskais novērtējums un laika nogrieznis

Publiskais piedāvājums jāpielāgo uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai. Novērtējiet tirgus apstākļus, kapitāla vajadzības un alternatīvas.Piemēram, Ignitis Group (Lietuva) saskārās ar tirgus svārstībām un diskusijām par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Laiks bija izšķirošs faktors – pārāk augsta piedāvājuma cena radīja risku zaudēt privātos ieguldītājus, savukārt pārāk zema cena radīja risku, ka uzņēmuma vērtība tiktu novērtēta par zemu. Līdzīgi arī Enefit Green (Igaunija) gatavojās IPO četru gadu garumā, vairākkārt atlikdama piedāvājumu iegāžu un COVID-19 radīto nenoteiktību dēļ. Kad tirgus apstākļi uzlabojās, IPO bija veiksmīgs, pierādot, ka pacietība atmaksājas. Savukārt AirBaltic (Latvija) vēl nav atradusi piemērotu brīdi gaidāmajam IPO. Noraidoša attieksme pret valsts uzņēmumu IPO ir daļēji saistīta ar sabiedrības maldīgu priekšstatu par to, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājumus līdzinās uzņēmumu privatizācijai, kas pagātnē nav vienmēr bijusi veiksmīga. Tikmēr Latvijā ir veiksmīgi veikti vairāki mazāki IPO (INDEXO, DelfinGroup, Eleving Group – līdz šim lielākais privātais IPO).

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 654 miljonus eiro, kas ir par 114 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina bankas sniegtā informācija.

Latvijā pagājušajā gadā banka investēja visu laiku lielāko summu - 160 miljonus eiro. Līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem.

Arī Lietuvā investīcijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 339 miljonus eiro, kas tika ieguldīti 17 projektos.

Igaunijā ERAB pērn investēja 155 miljonus eiro 14 projektos, atbalstot tīrās enerģijas ražošanu, tīklu modernizāciju un digitālo infrastruktūru.

Vairāk nekā 95% finansējuma tika piešķirti pārejai uz videi draudzīgu enerģiju un energodrošības veicināšanai. Projektu vidū ir, piemēram, 79,5 miljoni eiro, kas piešķirti Baltijas valstīs lielākā sauszemes vēja parka projektam pie Lietuvas pilsētas Ķelmes, ko īstenoja uzņēmums "Ignitis Renewables", 35,2 miljoni eiro, kas piešķirti uzņēmumam "Sunly" četru hibrīdo saules parku būvniecībai Latvijā, 27 miljoni eiro, kas ieguldīti autonomajā komerciālajā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmā BSP netālu no Tallinas, kā arī 60 miljoni eiro Lietuvas uzņēmumam "Ignitis" 600 elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šobrīd nav saprotams, kāpēc Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izvēlējies IPO stratēģiju ar 51% akciju kotēšanu biržā, kas nozīmē, ka Rīga zaudētu jebkādu kontroli pār uzņēmuma vadības lēmumiem.

Ja apskata Lietuvas un Igaunijas valsts vai pašvaldību uzņēmumu piemērus biržā, tad tomēr tiek saglabātas kontrolpaketes.

Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 55%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu un to mērķis atrasties biržā ir piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.