Vienīgais tautas sporta pasākumu valsts atbalsta instruments ir konkurss "Sporta programmu un pasākumu atbalstam", taču tā norise un vērtēšanas kritēriji ir necaurspīdīgi, kā arī rezultātu izziņošana tiek novilcināta līdz pat sezonas vidum, atklātā vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV), kā arī IZM Sporta departamenta vadītājam Aleksandram Samoilovam norāda tautas sporta pasākumu rīkotāji.

"Tautas sporta atbalsta politiku nevar veidot ar vienu konkursu, kuram pieteikumi tiek pieņemti marta vidū, bet rezultātu izziņošana, pretēji konkursa nolikumā minētajam, tiek novilcināta līdz vasaras saulgriežiem," atklātā vēstulē pauž rīkotāji, paužot, ka iespējamā valsts līdzfinansējuma izsludināšana sezonas vidū ir bezjēdzīga.

Valsts atbalsts tautas sporta pasākumiem ir nepieciešams, lai prasītu mazāku dalības maksu no dalībniekiem vai atsevišķām iedzīvotāju grupām dalība būtu bezmaksas, kā arī pasākumi būtu pieejamāki arī ģimenēm ar bērniem. Tādējādi pasākumos varētu piedalīties plašāks iedzīvotāju loks, kas vēlas kustēties, norāda rīkotāji.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Pastāstiet, kas ir DUNA un kas ir paveikts šo piecu gadu pastāvēšanas laikā?

Paveikts ir daudz. DUNA sākotnēji ir dzērienu ražotne, jo mēs ražojam ne tikai alu, bet daudziem asociējamies ar limonādēm. Gribējās, lai vārds DUNA ir latvisks, lai vārdā nav mīkstinājuma zīmju – ž, ņ, lai pēc tam potenciāli eksportā būtu vieglāk komunicēt. Duna ir vibrācija, tieši tāda dunēšanas skaņa. Par paveikto – mēs katru gadu veidojam koncertus. Es domāju, ka esam pienesuši Kuldīgai jaunu kultūras vietu.

Tātad jūs neesat tikai alus un dzērienu ražotāji, bet arī kultūras pasākumu rīkotāji?

Jā, ar komandu Kuldīgā attīstām visu Kaļķu kvartālu. Tas nav tikai viens zīmols, bet vairāki. Tepat blakus mums ir arī restorāns KOPA, un arī tas ir tapis līdzīgā komandā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Eiropas vīriešu basketbola čempionāta pasākumi Rīgai un Latvijai varētu pienest 60 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Mērs uzsvēra, ka Rīgai šādi pasākumi ir svarīgi, tas Latvijas galvaspilsētai ir stratēģisks ieguvums.

Viņaprāt, Rīga pasākumiem ir sagatavojusies gana labi un galvenais ir baudīt basketbola svētkus.

Kleinbergs aicināja rīdziniekus būt saprotošiem, rēķināties ar to, ka Rīgā ieradīsies daudz fanu, būs lielāka burzma gan ielās, gan kafejnīcās.

"Būsim laipni, sagaidīsim basketbola fanus, pastāstīsim viņiem, ko vēl Rīgā bez basketbola var redzēt, lai viņi gribētu šeit atgriezties kā tūristi," teica Kleinbergs

Savukārt Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka ar mērķtiecīgu darbu ir panākts, ka Rīga ir uz pasaules sporta notikumu kartes.

Vicemērs aicināja apmeklēt Latvijas basketbola slavas aleju, kas tiks veidota pie Brīvības pieminekļa.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pārtraukt SIA “RIDE” piedāvāto mikromobilitātes pakalpojumu sniegšanu pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas 13 gadus vecas meitenes, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar nomātu pašgājēju velosipēdu.

PTAC, izvērtējot publiski pieejamo informāciju un veicot pakalpojuma pārbaudi, konstatēja, ka SIA “RIDE” mobilajā lietotnē nav ieviesti efektīvi vecuma verifikācijas mehānismi, kas liegtu nepilngadīgām personām piekļūt pakalpojumam. Lietotāji varēja ievadīt brīvi izvēlētus dzimšanas datus un apstiprināt pilngadību bez jebkādas pārbaudes.

02.10.2025. PTAC sniedza norādījumu, ka SIA “RIDE” piedāvātā Pakalpojuma sniegšana nav pieļaujama, un tā tiek apturēta līdz turpmāka PTAC lēmuma pieņemšanai, bet uzņēmums šo norādījumu nav pildījis.

Paralēli, PTAC sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts policiju, Rīgas pašvaldību un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem veica pakalpojuma risku izvērtēšanu. Komisija secināja, ka pakalpojums rada nopietnu apdraudējumu nepilngadīgo dzīvībai un veselībai un neatbilst droša pakalpojuma prasībām.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Bīstamās zarnu nūjiņas (E.coli) izraisītās infekcijas uzliesmojuma galvenais avots Latvijā bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcijas lietošana, noslēdzot epidemioloģisko izmeklēšanu par infekcijas uzliesmojumu, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC ir pabeidzis epidemioloģisko izmeklēšanu par pavasarī notikušo zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas uzliesmojumu, kas vissmagāk skāra vairākus desmitus bērnu. Centrs ir pārliecināts, ka ir identificējis "epidemioloģisko ķēdi", rodot apstiprinājumu, ka infekcijas gadījumi saistīti ar ģenētiski radniecīgiem patogēniem, kuru izplatību veicinājusi "Straupes" produkcijas lietošana.

Savukārt "Straupe" pārstāvji informēja, ka uzņēmums nav saņēmis SPKC oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties. Tomēr uzņēmums uzsver, ka "Straupe" jau pavasarī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajiem izmeklējumiem stingrā PVD uzraudzībā veica pastiprinātus drošības pasākumus ražotnē un produkcijas ražošanas procesā.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Zemnieku saimniecības "Ķelmēni" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,791 miljons eiro, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī saimniecība cieta zaudējumus 107 363 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kritums skaidrots ar maizes ražošanas apmēru samazināšanos, ko ietekmēja kopējā tirgus situācija un cilvēku pirktspēja, kā arī ražošanas resursu izmaksas pieaugumu.

Vienlaikus gada vadības ziņojumā atzīmēts, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka 2025.gadā turpināsies darbs pie maizes ražošanas un bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstības, kā arī tiks meklētas iespējas un izvērtēti pasākumi produkcijas pašizmaksas samazināšanai un ražošanas apmēru palielināšanai.

"Ķelmēni" arī apsver iespējas piesaistīt Eiropas Savienības atbalstu ražošanas līdzekļu modernizācijai.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, bet esošos likvidē mazāk, vienlaikus pieaug juridisko personu – nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Vairāku aptaujāto uzņēmēju vidū bija atšķirīgs skatījums par to, kas ir šo pozitīvo datu pamatā – valsts politika, tostarp pasākumi birokrātijas mazināšanai, kaimiņvalstu darbība nodokļu sloga paaugstināšanā, jaunu, drosmīgu jaunpienācēju stratēģiskais redzējums par īsto brīdi ieiešanai tirgū vai arī savdabīga sagadīšanās.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šī gada 1. jūlijā bija 86 613 pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš – 2024. gada 1. jūlijā, kad to skaits sasniedza 84 158. Gada laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2455. Jāņem vērā, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Savukārt nodokļu maksātāju – juridisko personu skaits šī gada 1. jūlijā bija 190 510, kas ir par 1103 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. jūlijā, tomēr 2018. gada 1. jūlijā šādu subjektu skaits bija 212 827 jeb par 22 317 vairāk.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" nākamajos desmit gados ieguldījumus sadales sistēmā galvenokārt plāno novirzīt objektu rekonstrukcijai un uzturēšanai, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā.

SPRK apstiprinājusi "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu 2026.-2035.gadam. Plānā iezīmēts uzņēmuma stratēģiskais skatījums uz dabasgāzes sadales infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nākamajā desmitgadē, paredzot arī būtiskus ieguldījumus drošas, efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas nodrošināšanai.

"Gaso" izstrādātais plāns ietver gan esošās infrastruktūras tehnisko novērtējumu, gan attīstības rādītājus, kā arī kapitālieguldījumu plānus katrā no sadales sistēmas iecirkņiem. Īpaša uzmanība pievērsta lietotāju vajadzību un pakalpojumu pieprasījuma prognozēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un jaunu ieejas/izejas punktu attīstības scenārijiem.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.