Vienīgais tautas sporta pasākumu valsts atbalsta instruments ir konkurss "Sporta programmu un pasākumu atbalstam", taču tā norise un vērtēšanas kritēriji ir necaurspīdīgi, kā arī rezultātu izziņošana tiek novilcināta līdz pat sezonas vidum, atklātā vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV), kā arī IZM Sporta departamenta vadītājam Aleksandram Samoilovam norāda tautas sporta pasākumu rīkotāji.

"Tautas sporta atbalsta politiku nevar veidot ar vienu konkursu, kuram pieteikumi tiek pieņemti marta vidū, bet rezultātu izziņošana, pretēji konkursa nolikumā minētajam, tiek novilcināta līdz vasaras saulgriežiem," atklātā vēstulē pauž rīkotāji, paužot, ka iespējamā valsts līdzfinansējuma izsludināšana sezonas vidū ir bezjēdzīga.

Valsts atbalsts tautas sporta pasākumiem ir nepieciešams, lai prasītu mazāku dalības maksu no dalībniekiem vai atsevišķām iedzīvotāju grupām dalība būtu bezmaksas, kā arī pasākumi būtu pieejamāki arī ģimenēm ar bērniem. Tādējādi pasākumos varētu piedalīties plašāks iedzīvotāju loks, kas vēlas kustēties, norāda rīkotāji.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Pastāstiet, kas ir DUNA un kas ir paveikts šo piecu gadu pastāvēšanas laikā?

Paveikts ir daudz. DUNA sākotnēji ir dzērienu ražotne, jo mēs ražojam ne tikai alu, bet daudziem asociējamies ar limonādēm. Gribējās, lai vārds DUNA ir latvisks, lai vārdā nav mīkstinājuma zīmju – ž, ņ, lai pēc tam potenciāli eksportā būtu vieglāk komunicēt. Duna ir vibrācija, tieši tāda dunēšanas skaņa. Par paveikto – mēs katru gadu veidojam koncertus. Es domāju, ka esam pienesuši Kuldīgai jaunu kultūras vietu.

Tātad jūs neesat tikai alus un dzērienu ražotāji, bet arī kultūras pasākumu rīkotāji?

Jā, ar komandu Kuldīgā attīstām visu Kaļķu kvartālu. Tas nav tikai viens zīmols, bet vairāki. Tepat blakus mums ir arī restorāns KOPA, un arī tas ir tapis līdzīgā komandā.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Eiropas vīriešu basketbola čempionāta pasākumi Rīgai un Latvijai varētu pienest 60 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Mērs uzsvēra, ka Rīgai šādi pasākumi ir svarīgi, tas Latvijas galvaspilsētai ir stratēģisks ieguvums.

Viņaprāt, Rīga pasākumiem ir sagatavojusies gana labi un galvenais ir baudīt basketbola svētkus.

Kleinbergs aicināja rīdziniekus būt saprotošiem, rēķināties ar to, ka Rīgā ieradīsies daudz fanu, būs lielāka burzma gan ielās, gan kafejnīcās.

"Būsim laipni, sagaidīsim basketbola fanus, pastāstīsim viņiem, ko vēl Rīgā bez basketbola var redzēt, lai viņi gribētu šeit atgriezties kā tūristi," teica Kleinbergs

Savukārt Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka ar mērķtiecīgu darbu ir panākts, ka Rīga ir uz pasaules sporta notikumu kartes.

Vicemērs aicināja apmeklēt Latvijas basketbola slavas aleju, kas tiks veidota pie Brīvības pieminekļa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pārtraukt SIA “RIDE” piedāvāto mikromobilitātes pakalpojumu sniegšanu pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas 13 gadus vecas meitenes, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar nomātu pašgājēju velosipēdu.

PTAC, izvērtējot publiski pieejamo informāciju un veicot pakalpojuma pārbaudi, konstatēja, ka SIA “RIDE” mobilajā lietotnē nav ieviesti efektīvi vecuma verifikācijas mehānismi, kas liegtu nepilngadīgām personām piekļūt pakalpojumam. Lietotāji varēja ievadīt brīvi izvēlētus dzimšanas datus un apstiprināt pilngadību bez jebkādas pārbaudes.

02.10.2025. PTAC sniedza norādījumu, ka SIA “RIDE” piedāvātā Pakalpojuma sniegšana nav pieļaujama, un tā tiek apturēta līdz turpmāka PTAC lēmuma pieņemšanai, bet uzņēmums šo norādījumu nav pildījis.

Paralēli, PTAC sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts policiju, Rīgas pašvaldību un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem veica pakalpojuma risku izvērtēšanu. Komisija secināja, ka pakalpojums rada nopietnu apdraudējumu nepilngadīgo dzīvībai un veselībai un neatbilst droša pakalpojuma prasībām.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Azerbaidžānas – Armēnijas miera sarunām, kurām pamatu lika vairāki ASV centieni kopš pērnā gada vidus, tostarp Dž. D. Vensa nesenā vizīte Baku, ir arī virkne atmiņu un notikumu, kas seko šim miera līgumam.

Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam bija vairāk nekā 30 gadu un vietā pieminēt nupat Rīgā notikušo piemiņas koncertu Hodžali upuriem 1992. gada 26. februārī. Pianiste Narmina Nadžalfi un vijolniece Aziza Salahova spēlēja skaisti un šis ir ikgadējs piemiņas brīdis kopš slaktiņa pie Hodžali un tas būs ikgadējs arī pēc tam, kad Dienvidkaukāza valstis parakstīs īstu miera līgumu. Otrs notikums uz šo miera sarunu fona ir vairāku cilvēku sodīšana par kara noziegumiem Karabahā, kas ir Azerbaidžānas teritorija. Piemēram, Baku militārā tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu Rubenam Vardanjanam, kurš vispirms bijis Krievijas Federācijas pilsonis, bet kopš 2022. gada Armēnijas pilsonis.

Slovākijas valdības šomēnes pieņemtais lēmums noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībai šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ka Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar kuriem Slovākijā uz 30 dienām noteikts ierobežojums dīzeļdegvielas uzpildīšanai, kā arī ieviestas atšķirīgas cenas transportlīdzekļiem ar vietējām un ārvalstu numurzīmēm. Tas ietver augstākas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm," preses konferencē sacīja EK preses pārstāvis.

"Mēs uzskatām, ka šādi pasākumi ir ļoti diskriminējoši un neatbilst ES tiesību aktiem, un, lai gan mēs saprotam nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši šajā laikā, pasākumi nedrīkst radīt diskrimināciju pilsonības dēļ, kā arī nedrīkst apdraudēt mūsu vienotā tirgus integritāti; tādēļ mēs veiksim atbilstošas juridiskas darbības, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu," piebilda preses pārstāvis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Bīstamās zarnu nūjiņas (E.coli) izraisītās infekcijas uzliesmojuma galvenais avots Latvijā bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcijas lietošana, noslēdzot epidemioloģisko izmeklēšanu par infekcijas uzliesmojumu, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC ir pabeidzis epidemioloģisko izmeklēšanu par pavasarī notikušo zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas uzliesmojumu, kas vissmagāk skāra vairākus desmitus bērnu. Centrs ir pārliecināts, ka ir identificējis "epidemioloģisko ķēdi", rodot apstiprinājumu, ka infekcijas gadījumi saistīti ar ģenētiski radniecīgiem patogēniem, kuru izplatību veicinājusi "Straupes" produkcijas lietošana.

Savukārt "Straupe" pārstāvji informēja, ka uzņēmums nav saņēmis SPKC oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties. Tomēr uzņēmums uzsver, ka "Straupe" jau pavasarī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajiem izmeklējumiem stingrā PVD uzraudzībā veica pastiprinātus drošības pasākumus ražotnē un produkcijas ražošanas procesā.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem SIA "Norma-A", kas strādā ar zīmolu "Ecolines", no 18. aprīļa pārtrauks visu komerciālo autobusu reisu izpildi Latvijas teritorijā valsts atbalsta trūkuma un pieaugošo izmaksu dēļ, informē uzņēmumā.

Patlaban uzņēmums izpilda iekšzemes komercreisus maršrutos Rīga-Ventspils, Rīga-Rēzekne, Rīga-Balvi, Rīga-Baltinava un Rīga-Žīguri.

Uzņēmumā skaidro, ka šāds lēmums uzņēmumam ir bijis ļoti smags, jo "Ecolines" komercreisu attīstībā Latvijā pēdējo gadu laikā ir ieguldīti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro.

"Norma-A" valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs uzsver, ka valsts, neskatoties uz līdzekļu trūkumu, turpina tos tērēt maršrutos, kur pasažieru plūsma būtu pietiekama, lai darbotos tikai komercpārvadātāji, nevis līdzekļus novirza maršrutos, kur bez subsīdijām pārvadājumi nav iespējami.

Uzņēmumā norāda, ka Latvijā joprojām nav izstrādāta skaidra un ilgtspējīga valsts stratēģija komercreisu attīstībai. Komercreisi tiek izpildīti paralēli valsts dotētajiem maršrutiem, kuru kustības saraksti bieži pārklājas, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien ierosinājuši ieviest stingrākus noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē, tostarp visā blokā noteikt minimālo 16 gadu vecumu, no kura bērni bez vecāku piekrišanas var piekļūt sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta kompanjoniem.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieņemtajā ziņojumā likumdevēji ierosināja neļaut nevienam bērnam, kas jaunāks par 13 gadiem, piekļūt sociālajiem tīkliem - ar vecāku atļauju vai bez tās.

EP deputāti arī aicināja piemērot naudas sodus un aizliegumus platformām, kas neievēro ES noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu. Iniciatīvas autori uzsver, ka ES jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz piekļuvi sociālajiem tīkliem, kā arī vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi nepilngadīgajiem, kas izmanto tiešsaistes pakalpojumus.

Piemēram, lai ierobežotu piekļuvi kaitīgam saturam, likumdevēji vēlas pasargāt nepilngadīgos no algoritmiem, kas balstīti uz iesaistīšanos, un aizliegt azartspēlēm līdzīgu mehānismu iekļaušanu bērniem pieejamās spēlēs. Ziņojumā teikts, ka platformām būtu arī jāaizliedz sekmēt nepilngadīgo darbošanos kā influenceriem.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.