Jaunākais izdevums

Būves, mājlietu un dzīvesstila internetveikals “prof.lv” atsācis darbību, nodrošinot preču tirdzniecību gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zīmolu no pērnā gada septembra pārņēma SIA “AllCart”, nodrošinot plašu būvniecības un mājlietu preču tirdzniecību un piegādi.

“Esam patiesi priecīgi, ka, salīdzinot pirmos trīs darbības mēnešus un šā gada pirmos trīs mēnešus, apgrozījums audzis par vairāk nekā 60 %, nostiprinot arī zīmola “prof.lv” lojālo klientu bāzi,” saka SIA “AllCart” valdes loceklis Juris Mežāriņš, piebilstot, ka lielākā daļa jeb aptuveni 90 % pircēju pašreiz ir privātpersonas, bet pārējie – juridiskas personas. “Mūsu misija ir “Motivējam vienmēr uzlabot savas mājas!”, tādēļ, atsākoties būvniecības sezonai, aicinām ikvienu izmantot iespēju, iegādāties sev nepieciešamās preces remontam, būvniecībai un, protams, arī dārzam un pagalmam.”

J. Mežāriņš skaidro, ka pirms zīmola “prof.lv” pārņemšanas tika veikta padziļināta tirgus izpēte, kurā noskaidrots, ka iedzīvotājiem pret zīmolu ir pozitīva attieksme, tāpēc lēmums par tā atjaunošanu bija pamatots, ko pierāda arī pircēju skaita pieaugums ik mēnesi. “Patlaban, pēc ziemas, redzam, ka cilvēki aktīvi gatavojas būvniecības un dārza sezonai. Diemžēl arī šajā nozarē ģeopolitikas dēļ novērojams cenu kāpums, tāpēc klienti vislabprātāk izvēlas atpazīstamu zīmolu materiālus un preces, bet rūpīgi seko līdzi pieejamajam budžetam,” saka J. Mežāriņš. Viņš piebilst, ka tieši cenu pieauguma dēļ cilvēki savlaicīgi iegādājas arī tos materiālus, kas būs nepieciešami būvniecības tālākās fāzēs.

Patlaban pavasara aktualitāte ir dārzs. Pašreiz topā ir siltumnīcas, tāpat arvien vairāk iedzīvotāji pērk robotizētus zāles pļāvējus, kas “svin uzvaru” pār tradicionālajiem pļāvējiem. Daudzi arī vēlas, lai mauriņš izskatītos pēc iespējas labāk, tāpēc papildus izvēlas iegādāties arī zāles skarifikatorus un aeratorus. Visbiežāk šīs iekārtas tiek pirktas ar akumulatoriem, iepretim kādreiz tik populārajiem iekšdedzes un elektriskajiem dzinējiem.

Tuvāko gadu laikā plānots arī investēt “prof.lv” zīmola attīstībā, jo paredzēts paplašināt un atjaunot autoparku, palielināt noliktavas sortimentu un krājumus, turpināt darbu pie IT sistēmu uzlabošanas, lai padarītu iepirkšanos internetveikalā vēl pēc iespējas ērtāku. Tāpat nākotnē paredzēts attīstīt darbību arī Lietuvā un Igaunijā.

“prof.lv” nodarbojas ar būvniecības un mājlietu preču tirdzniecību un piegādi, turklāt, lai klientiem būtu ērti iepirkties, visas preces grupētas pa kategorijām: būvmateriāli, apdares materiāli, logi un durvis, santehnika, apkure, ūdensapgāde un ventilācijas iekārtas, preces dārzam, sportam, atpūtai, auto, kā arī sadzīves tehnika, mēbeles un interjera priekšmeti u. c.

Uzņēmums piedāvā plašu preču klāstu, un klienti var izvēlēties gan pašiem saņemt pirkumus noliktavā, gan arī tos pasūtīt ar piegādi. SIA “AllCart” vienīgais īpašnieks ir Juris Mežāriņš, uzņēmuma pamatkapitāls ir 3000 eiro, un tas tika izveidots 2025. gada 1. jūlijā. SIA “prof.lv”, kam iepriekš piederēja zīmols “prof.lv”, 2024. gada nogalē tika uzsākts maksātnespējas process, aicinot pieteikties kreditorus. Sākotnēji “prof.lv” tika pārdots izsolē, bet vēlāk to savā īpašumā iegādājās SIA “AllCart”.

Enerģētika

Baltijas enerģētikas ministri Rīgā vienojas par ciešāku sadarbību reģiona drošībai un ilgtspējai

Db.lv,12.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

Enerģētika

VIDEO: Rīgā pulcējas Eiropas un ASV enerģētikas līderi, lai spriestu par Baltijas reģiona enerģētisko drošību

Db.lv,11.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī notiks Baltijas reģionā lielākā enerģētikas konference “Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā”, pulcējot augsta līmeņa politikas veidotājus un nozares ekspertus no Baltijas valstīm, ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Lielbritānijas un Saūda Arābijas.

Konferencē tiks aplūkoti galvenie ar energoapgādes drošību, pieejamību un ilgtspēju saistītie izaicinājumi.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovards. Tematisko uzrunu teiks ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza.

“Enerģijas pieejamība, ilgtspēja un konkurētspēja ir priekšnoteikums valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr būtiskākais ir mūsu enerģētiskās drošības jautājums, jo pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, Baltijas valstis spēja nodrošināt tik sabalansētu elektroenerģijas tīkla darbību, ka lietotāji nemanīja ne atslēgšanās brīdi no BRELL, ne pieslēgšanās mirkli Eiropas tīklam nākamajā dienā. Ir svarīgi turpināt sadarbību Baltijas reģiona līmenī, lai visas Baltijas valstis arī turpmāk kopā veidotu no ārējiem faktoriem drošu elektroenerģijas apgādes un ražošanas sistēmu, veidojot bāzi zemam elektroenerģijas cenu līmenim un piesaistot investīcijas tautsaimniecībai,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Eksperti

Labāk augstāka akcīze, nekā plaukstoša kontrabanda

Māris Strods, SIA “Vapify” vadītājs,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklāta Sporta un uztura izpētes laboratorija, kura ir aprīkota ar iekārtām detalizētai ķermeņa kompozīcijas un darbaspēju testēšanai.

Atklājot pasākumu, Sporta un uztura izpētes laboratorijas izveidošanas idejas autore un vadītāja asoc. prof. Dace Reihmane uzsvēra: “Mums ir spēcīga pētnieku komanda, kurā ir dažādu jomu pārstāvji – sporta zinātnieki, farmaceiti, bioķīmiķi, uzturzinātnieki un citi. Tā ir nozīmīga platforma pētniekiem, studentiem un industrijai. Laboratorijā jau šobrīd tiek realizēti vairāki starpdisciplināri projekti, sadarbojoties ar vietēja un starptautiska mēroga partneriem, piemēram, MFYS zinātnisko grupu no Beļģijas un Xlab zinātnisko grupu no Dānijas. Mēs patiesi priecājamies, ka mūsu pētījumu rezultāti dod būtisku pienesumu onkoloģijas, novecošanās un sportistu funkcionālo spēju izpētes un citu sabiedrībai svarīgu jautājumu izpētē.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome par padomes priekšsēdētāju ievēlēja tās locekli, Latvijas Universitātes profesoru ekonomistu Jāni Priedi.

Viņš šajā amatā nomaina padomes ilggadējo vadītāju Innu Šteinbuku.

Jānis Priede ir ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes ekonomikas profesors, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns. Profesoram ir plaša pieredze zinātnisko un prakstisko pētījumu vadībā un līdzdalībā par starptautiskās ekonomikas, ekonomikas konkurētspējas, fiskālajiem un nozaru jautājumiem. Viņš aktīvi iesaistās ekonomikas politikas diskusijās Latvijā un starptautiskā mērogā.

Jānis Priede apvieno plašu akadēmisko pieredzi ar starptautisku skatījumu, stažējies vadošajās universitātēs Eiropā un ASV, tostarp Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Tartu Universitātē un citās. Kopš 2023. gada oktobra Jānis Priede ir Fiskālās disciplīnas padomes (Padomes) loceklis, līdz šim pildījis Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas 2025. gadā būtiski pārsniegušas pirmspandēmijas līmeni, savukārt produktivitātes pieaugums bijis mērenāks – tas liecina, ka Latvijai saglabājas augsts risks zaudēt konkurētspēju, jo plaisa starp darbaspēka izmaksu kāpumu un produktivitātes pieaugumu nemazinās.

Tādi secinājumi ieraugāmi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta LU domnīcas LV PEAK (LV PEAK) ekspertu jaunākajā Ekonomikas barometra pētījumā. Eksperti uzsver risku Latvijai zaudēt konkurētspēju.

Produktivitāte klibo

“Viens no ilgtermiņa riskiem Latvijā un arīdzan Eiropā ir produktivitātes atpalicība, konkurētspējas trūkums,” pauž LU domnīcas LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka. Viņa uzsver, ka produktivitāte ir konkurētspējas faktors. “Pēc novērtējuma ir redzams, ka 2025. gadā Latvijas produktivitāte ir apmēram 55% no ES vidējās produktivitātes, taču jāņem vērā, ka arī Eiropā produktivitāte klibo,” tā I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka produktivitāte pēdējos gados stāv uz vietas un ir 54 - 55% no ES vidējās neatkarīgi no tā, ko Latvijā dara. “Pirms statistiķi koriģēja, Latvijas IKP produktivitātes rādītājs bija augstāks, labāks - tuvu 60% no ES vidējā,” skaidroja I. Šteinbuka. Viņa atzīst, ka ir divi faktori, kuri negatīvi ietekmē konkurētspēju un produktvitāti, — reālais valūtas kurss (Latvija atrodas virs pieļaujamā diapazona, kurā būtu jāatrodas augstās inflācijas dēļ) un nominālais darbaspēka vienības izmaksu indekss, kurš būtiski pārsniedz ieteicamo robežu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,17.02.2026

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.februāra numurā lasi:

DB analītika

Apdrošināšanas apjoms pērn audzis par 4,5%

Tēma

Olu melanžs no Latvijas visā Eiropā, Āzijā un pat Jaunzēlandē

Melanža un olu pulvera eksportā Latvija konkurē ar Ķīnu, Indiju un Ukrainu

Aktuāli

Izmēram ir nozīme. Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas

Nodokļi

Sezonālās svārstības ietekmē nodokļu maksājumus

Top500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Latgalē – AS Latvijas Maiznieks

Grāmatvedība

Dzīve divu standartu ēnā. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfija ir mūsu valsts galvenā ekonomiskā problēma nākotnē, un tā tieši ir atkarīga no dzīves dārdzības - pārtikas cenām, elektrības cenām un citiem faktoriem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.

Ir notikusi FDP vadītāja rotācija, un šobrīd jūs vadāt institūciju. Vai tas nozīmē arī kādas izmaiņas FDP darba prioritātēs, metodēs?

Šobrīd tiks turpināts iesāktais darbs, jo vadītāja maiņa FDP patiesi ir rotācija, kuras priekšnoteikums ir tehnisks – iepriekšējai vadītājai Innai Šteinbukai beidzās šo pilnvaru termiņš, bet viņa paliek strādāt FDP. Piebildīšu, ka esmu ļoti priecīgs par padomes sastāvu. Šķiet, ka viens otru darbā ļoti labi papildinām, un pie tā mandāta, kas mums ir dots, arī pieturēsimies. Līdztekus gan ir jautājumi, kas man šķiet interesanti. Piemēram, aizsardzības izdevumi būs tēma, kurā vēlos iedziļināties, jo izdevumu apjoms strauji tiek palielināts, bet kā šo naudu tērējam? Cik lielā mērā tie ir izdevumi, kas veicinās Latvijas ekonomiku?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) spērusi nozīmīgu soli savas vēsturiskās infrastruktūras attīstībā – sākta galvenās ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 19 atjaunošana. Tās gaitā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, vienlaikus saglabājot tās kultūrvēsturisko vērtību, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

“Šogad Universitātes vēsturiskā ēka piedzīvos ilgi gaidītu atjaunošanu. Tā nav tikai administrācijas un vairāku LU fakultāšu darba un studiju vieta – šeit katru gadu izlaidumos diplomus saņem vairāk nekā 4000 absolventu, notiek nozīmīgi studiju, zinātnes un kultūras pasākumi. Šī ēka ir nozīmīga ne tikai Universitātei, bet arī visai Latvijai, tāpēc mums ir svarīgi, lai, saglabājot tās vēsturisko raksturu, mēs vienlaikus radītu mūsdienīgu vidi, kas kalpos vēl nākamajām paaudzēm,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Projekts “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā” notiek saskaņā ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu. Tā izmaksas ir 4,8 miljoni eiro. Būtisku atbalstu nodrošina Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), kas līdzfinansē projektu 3,4 miljonu eiro apmērā jeb aptuveni 70% no attiecināmajām izmaksām. Savukārt LU ieguldījums projektā ir 1,4 miljoni eiro.