Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā.

To rāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas apkopotā informācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. “Valsts budžetā ieskatītās nozares naudas apjoms ir saistīts ne tikai ar darbaspēka izmaksu pieaugumu ( valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms palielinājās par 75%), bet arī ar koksnes un līdz ar to arī ar to izstrādājumu cenu izmaiņām, kā arī nozīmīgākā koksnes resursu piegādātāja VAS Latvijas Valsts meži iemaksāto dividenžu apjomu valsts kasē,” uz jautājumu, kas ir trīs nozīmīgākie faktori, kuri ietekmējuši meža nozares valsts budžetā samaksāto summu apjomu, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Bauskā, Zaļā ielā atklāts 37. “Lidl” veikals Latvijā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz septiņus miljonus eiro un jaunajā veikalā izveidotas aptuveni 30 jaunas darba vietas.

Blakus veikala ēkai izbūvēts plašs stāvlaukums ar 110 autostāvvietām, kā arī uzlabota apkārtējā infrastruktūra - atjaunots Vītolu ielas posms, uzlabota gājēju infrastruktūra un izbūvēts luksofors.

Līdz ar jaunatklāto veikalu, “Lidl” veikali pieejami jau 16 Latvijas pilsētās. “Ir veikti apjomīgi ieguldījumi veikala tapšanā un teritorijas labiekārtošanā, kas apliecina uzņēmējdarbības vides attīstību, rada jaunas darba vietas un iepirkšanās iespējas Bauskas un novada iedzīvotājiem,” teic Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un attīstības jautājumos Guntis Kalniņš.

Jaunajā “Lidl” veikalā apmeklētājiem ir pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 4 regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir ~ 2255 m2 liela ar 1342 m2 plašu tirdzniecības zāli.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

“EfTEN Living” īres projekta “Easy Riga” renovācijas darbi tuvojas noslēgumam, un tagad interesentiem pieejami demo dzīvokļi apskatei.

Kopumā īrei pieejami 102 pilnībā aprīkoti dzīvokļi. Šobrīd interesi par projektu izrādījuši teju 200 potenciālo īrnieku.

“EfTEN Capital” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “EKOTEH BŪVE”, projektēšanas biroju “ArhiCom”, arhitektu Arti Roķi un interjera dizaineri Eviju Grišāni Pinkuli ir pilnībā renovējis Aviācijas ielas daudzstāvu ēku, pārvēršot to no tipiskas 80. gadu sērijveida mājas par īres projektu.

“Mēs lepojamies, ka ar “Easy Riga” projektu esam parādījuši, cik daudz var izdarīt ar esošajām ēkām. Ne vienmēr ir jāceļ jaunas mājas, reizēm ir vērtīgi atjaunot un uzlabot jau esošās, piešķirot tām jaunu dzīvi. Esam veikuši lielu darbu, atjaunojot ēku no pamatiem līdz jumtam, tai skaitā, izbūvējot visas jaunas inženiersistēmas un radot mājīgu, gaišu interjeru ik katram,” skaidro “EKOTEH BŪVE” valdes priekšsēdētājs Oskars Petrovs.

Rīgā mobilitātes punktā "Zemitāni" sākta eskalatoru jeb slīdošo kāpņu būvniecība, kas pēc Jorģa Zemitāna tilta pārbūves savienos dzelzceļa peronu ar tiltu.

Blakus dzelzceļa stacijai "Zemitāni" patlaban tiek izbūvēta eskalatoriem paredzētā konstrukcija, kurā drīzumā tiks iebūvēti eskalatori.

Eskalatori virzienā uz augšu un uz leju savienos dzelzceļa staciju "Zemitāni" ar sabiedriskā transporta pieturvietām, kas atradīsies uz Jorģa Zemitāna tilta.

Eskalators ir paredzēts izmantošanai ārtelpā, tā tehniskā specifikācija ļaus to izmantot arī ziemas apstākļos. Tā izbūve palielinās ērtības cilvēkiem, uzlabos vides pieejamību, nodrošinās ātrāku un ērtāku piekļuvi sabiedriskā transporta punktiem. Tāpat papildus eskalatoram iedzīvotāji varēs izmantot blakus esošās kāpnes vai liftus.

Dzelzceļa stacijas "Zemitāni" apkārtnē patlaban vēl notiek inženierkomunikāciju izbūve, taču drīzumā tiks sākta ceļu un gājēju ietvju segumu izbūve. Zemitāna un Aleksandra Čaka ielu krustojumā tiks izbūvēts izceltais krustojums ar gājēju pārejām.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.