Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69 802 998 eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norāda, ka šoreiz piedāvājums ir būtiski izdevīgāks, jo pērn pārtrauktajā iepirkumā vienīgais iesniegtais piedāvājums bija gandrīz 100 miljoni eiro.

Viņš arī uzsver, ka "pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā".

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,6 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Ja drīzumā Rīgā netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāksies slēgt, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Vanšu tilta rekonstrukcijas konkurss pašlaik ir apstrīdēts un Iepirkumu uzraudzības birojam līdz 12. janvārim jāpieņem lēmums par iesniegto sūdzību. Kleinbergs cer, ka iepirkums ticis "nostrādāts profesionāli", tāpēc sūdzība tiks noraidīta un pēc minētā datuma varēs noslēgt līgumu par pārbūves darbu sākšanu.

Ja darbi drīzumā netiks sākti, tad 2027. gadā tiltu slēgsim, noteica politiķis.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69,8 miljonus eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Rīgas pašvaldība piektdien noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, informē pilsētas pašvaldībā.

Konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tomēr otrs pretendents konkursa iznākumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pat tika izteicies - ja strīdu rezultātā drīzumā nenonāktu līdz līguma slēgšanai un netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāktos slēgt.

Tagad Rīgas pašvaldība ir saņēmusi IUB lēmumu, kurā otra pretendenta pretenzija par konkursa rezultātu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību "Vanšu tilts".

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Karš Irānā ir būtiski ietekmējis starptautisko aviāciju un atstājis tūkstošiem cilvēku bez iespējas izceļot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un citām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. Lai gan konflikta smagākās sekas skar cilvēkus, tā ietekme atspoguļojas arī starptautiskajā loģistikā un globālajās piegādes ķēdēs.

Stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem jūras tranzīta mezgliem, kuģošana ir apstājusies, un traucēta arī aviopārvadājumu plūsma. Šīs sekas tiešā veidā izjutīs arī uzņēmēji Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.Hormuza šaurums ir šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru. Caur to tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas tirdzniecības apjoma un ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes.

Bez energoresursiem pa šo koridoru tiek pārvadātas arī izejvielas, rūpniecības un patēriņa preces, kas nonāk no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm Eiropā un otrādi.Pēc pēdējo dienu militārajiem uzbrukumiem un atbildes triecieniem reģionā kuģošana šaurumā faktiski ir apstājusies. Vairāki starptautiskie pārvadātāji savus kuģus no reģiona ir izveduši vai mainījuši to maršrutus. Vienlaikus gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi arī aviotransportu. Tas nozīmē, ka viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem pēkšņi ir kļuvis par augsta riska zonu.

Vanšu tilta remontam Rīgas dome plāno aizņemties līdz 84, 46 miljoniem eiro, liecina šodien Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē atbalstītais lēmumprojekts.

Tajā skaitā 2026. gadā nepieciešami līdz 6,7 miljoniem eiro, 2027. gadā - līdz 42 miljoniem eiro un 2028. gadā - līdz 35,76 miljoniem eiro.

Aizņēmuma atmaksas termiņš ir līdz 30 gadiem ar pamatsummas atlikto maksājumu līdz trim gadiem.

Gala lēmums par aizņēmuma ņemšanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā ziņots, konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Rīgā plāno remontēt Akmens tiltu, šodien izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Komiteja skatīja domes lēmumprojektu par Rīgas Rīcības plāna un Investīciju plāna 2026.-2027. gadam aktualizēšanu.

Starp vairākiem projektiem, kas minēti aktualizētajā plānā, ir arī Akmens tilta atjaunošana, kam nepieciešami 8,7 miljoni eiro. Vēl 400 000 eiro esot nepieciešami projekta dokumentācijas izstrādei.

Kā tika skaidrots deputātiem, tilta remonts tiek plānots saskaņā ar ekspertu slēdzienu, par šādu darbu nepieciešamību.

Opozīcija kritizēja gan šī, gan vairāku citu projektu iekļaušanu investīciju plānā, galvenokārt paužot, ka tie izmaksā pārāk dārgi un pašvaldībai esot jāizraugās citas prioritātes, kur tērēt līdzekļus. Piemēram, tika norādīts, ka lietus ūdens kolektora pārbūve vienā krustojumā izmaksāšot miljons eiro. Tas, opozīcijas ieskatā, esot dārgi.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu par Gaisa tilta pārbūves projektēšanu. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 5.maija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 12 mēnešiem.

Projektēšana tiks veikta, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā, vienlaikus nosakot, ka pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā visā būvdarbu periodā, kas provizoriski plānots līdz trīs gadiem, tiek veikta autoruzraudzība.

Projektā tiks pārskatīta satiksmes organizācija, kā arī tilta galvenie tehniskie parametri. Braukšanas joslu skaits netiks mainīts, vienlaikus paredzot nelielas izmaiņas joslu platumos, lai uzlabotu to funkcionalitāti un satiksmes plūsmas caurlaidību.

Analītiķi pirmdien brīdina, ka naftas cenas pasaulē varētu turpināt palielināties, ņemot vērā krīzi Tuvajos Austrumos, kas rada bažas par ilgstošām naftas ieguves problēmām un transporta traucējumiem Hormuza jūras šaurumā.

Bijušais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) naftas nodaļas vadītājs Nīls Atkinsons norāda, ka enerģijas tirgi vēl nekad nav pieredzējuši Hormuza jūras šauruma faktisku slēgšanu.

Ja vien kaut kas visai drīz nemainīsies, "mums draud izšķiroša un vēl nepieredzēta enerģētikas krīze," intervijā raidorganizācijai CNBC sacīja Atkinsons.

Analītiķi skaidro, ka Irāka un Kuveita jau sākušas apturēt naftas ieguvi, un līdzīgs scenārijs draud arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai, ja Hormuza jūras šaurums ilgu laiku būs slēgts.

"Visā pasaulē ir naftas rezerves, taču gadījumā, ja šis jūras šaurums ilgstoši būs slēgts, šīs naftas rezerves, ja tās tiks izmantotas, tiks izsmeltas, un mēs nonāksim situācijā, kad naftas ieguve faktiski tiks pārtraukta Irākā un, iespējams, arī Kuveitā. Varbūt pat arī Saūda Arābijā. Un tad mēs nonāksim krīzē, kādu mēs vēl nekad neesam pieredzējuši," izteicās Atkinsons.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Naftas cena pirmdien strauji pieauga, jo atjaunotā spriedze starp ASV un Irānu satricināja tirgus.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā jūnija piegādes līgumiem bija par vairāk nekā 7% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, sasniedzot 97 ASV dolārus par barelu, arī Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā "West Texas Intermediate" (WTI) cena piedzīvoja līdzīgu pieaugumu. Februāra beigās, kad situācija Tuvajos Austrumos sāka saasināties, "Brent" cena bija zem 70 ASV dolāriem.

Cenu kāpums saistāms ar saspīlējumu Hormuzas šaurumā, kur ASV jūras spēki svētdien aizturēja Irānas kuģi.

ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) paziņoja, ka kuģis bija ceļā uz Irānas ostu Bandarabāsu, kad tas tika aizturēts. Irāna nosodīja šo rīcību kā bruņotu pirātismu un brīdināja par atriebību.