SEB grupa piešķīrusi 140 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Latvijas veselības aprūpes un farmācijas uzņēmumu grupai AS “AB City” attīstības projektu realizācijai.

“AB City” ir Latvijas vietējā kapitāla uzņēmums, kas prioritāri darbojas Baltijas reģionā un paplašinās arī Eiropas Savienības (ES) tirgos.

““AB City” grupas uzņēmumi ir mērķtiecīgi investējuši veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu un ražošanas attīstībā Baltijas valstīs. Mūsu nākamais stratēģiskais solis ir paplašināšanās Eiropas Savienības (ES) tirgos. Grupas attīstības stratēģija paredz stiprināt reģionālās pozīcijas, paaugstināt darbības efektivitāti un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi arī sarežģītos makroekonomiskos apstākļos. Tāpēc SEB grupas piešķirtais ilgtermiņa finansējums ir būtisks instruments, kas nodrošinās gan iepriekš veikto investīciju refinansēšanu, gan palīdzēs īstenot plānotos attīstības projektus Baltijā un citos Eiropas tirgos,” norāda AS “AB City” valdes loceklis Roberts Tavjevs.

Šī gada sākumā Rīgas ostā darbu uzsākušas divas jaunas konteinerkravu pārvadājumu līnijas.

Lielbritānijas kompānijas Ellerman City Liners kuģi savienos Rīgas ostu ar Gdiņas, Tīsportas, Tilburijas un Roterdamas ostām. Savukārt maršrutā Vilhelmshāfene -Hamburga-Klaipēda-Rīga-Rauma-Helsinki-Vilhelmshāfene turpmāk kursēs vadošās starptautisko jūras konteineru pārvadātāju kompānijas Hapag-Lloyd kuģi. Abu kuģošanas līniju kuģi Rīgas ostu apmeklēs reizi nedēļā. Hapag-Lloyd ir vadošais jūras konteineru pārvadātājs pasaulē. Ar 305 modernu konteinerkuģu floti gadā tiek pārvadāti 12,5 miljoni TEU (20 pēdu konteineru vienības) konteineru. Uzņēmumā strādā 17 400 darbinieku vairāk nekā 400 pārstāvniecībās 140 valstīs. Rīgas ostas pievienošana Hapag-Lloyd ostu tīklam nodrošinās klientiem vēl ātrākus un uzticamākus piegāžu risinājumus, kā arī vēl vairāk ostu, kas sasniedzamas no Rīgas.

Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra Rīgā ir pabeiguši jaunā 13 miljonus eiro vērtā dzīvojamā kvartāla “Parka Kvartāls” būvniecību.

Būvkompānija “Mapri Būve” jau ir nodevusi objektu pasūtītājam. Tas bija vairāku etapu projekts, kura rezultātā Latvijas galvaspilsētā tapuši 110 jauni dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā 80% jau ir pārdoti.

Invego izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan‑Thor Vähi) norāda, ka projekta mērķis bija radīt mūsdienīgu dzīvojamo vidi, kas respektē esošo pilsētvidi. “Projekta pabeigšana ir nozīmīgs posms gan mums, gan visam apkārtējam rajonam. Mēs vēlējāmies, lai jaunais dzīvojamais kvartāls organiski iekļautos apkārtējā vidē. Tāpēc īpašu uzmanību pievērsām esošās apzaļumošanas saglabāšanai - izdevās saglabāt daudzus lielos kokus, tostarp liepas, gobas un vēsturisko ozolu. Tas palīdzēja radīt unikālu harmoniju starp jaunbūvi un senajiem apstādījumiem, ko novērtējuši šeit mītošie iedzīvotāji,” skaidro Kristjans Tors Vehi, piebilstot, ka līdz būvniecības pabeigšanai jau bija pārdoti vairāk nekā 80% mājokļu.

Invego ir uzsācis projekta “Vītolu Parks” otro kārtu - vienu no ambiciozākajiem jaunajiem dzīvojamo ēku attīstības projektiem Rīgā, kura kopējās investīcijas sasniedz 75 miljonus eiro. Šajā kārtā ietilpst divas septiņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 90 dzīvokļiem, kas iezīmē nākamo nozīmīgo posmu šī jaunās paaudzes pilsētas kvartāla izveidē Sarkandaugavā.

Invego vadītājs Kristjans Tors Vehi (Kristjan Thor Vähi) norāda, ka interese par projektu “Vītolu Parks” ir pārsniegusi gaidīto: “Pārdošana norit ļoti veiksmīgi, un pirmās kārtas dzīvokļi tika gandrīz pilnībā izpārdoti jau vairākas nedēļas pirms pirmo divu ēku Spāru svētkiem aprīlī. Arī “Vītolu Parks” arhitekts ir izvēlējies iegādāties savu jauno mājokli tieši šeit.”

Pirmie mājokļi būs gatavi iedzīvotājiem 2026. gadā. Arhitektūras koncepciju izstrādājuši “RUUME arhitekti”.

Kopumā šis attīstības projekts sastāvēs no astoņām septiņu stāvu ēkām ar 360 dzīvokļiem. Dzīvokļi jaunajā kārtā jau pieejami rezervācijai.

Invego Group darbojas trīs valstīs un specializējas plaša mēroga dzīvojamo un biznesa kvartālu izveidē. Invego grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Portugālē, un šobrīd tiek īstenoti aptuveni 30 dažādi attīstības projekti. Līdz šim Invego ir attīstījis vairāk nekā 150 000 m² platības, tai skaitā vairāk nekā 1500 mājokļu, un vēl 500 000 m² dzīvojamās un komercplatības atrodas sagatavošanas stadijā.

Rīgā, Skanstes apkaimē topošajā 14 miljonus eiro vērtajā projektā “Skanstes Rezidences” atzīmēti spāru svētki, un jau šobrīd rezervēta gandrīz trešdaļa no pieejamajiem 67 premium segmenta dzīvokļiem. Projekta pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusē.

Projektu īsteno attīstītāji Invego un Reterra.

“Skanste šobrīd ir viena no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Atzīmējot Spāru svētkus, esam soli tuvāk tam, lai nodrošinātu mājokļus, kas apvieno augstas kvalitātes dzīves vidi ar ilgtermiņa vērtību,” norāda Invego vadītājs Kristjans Tūrs-Vahi (Kristjan Thor Vähi).

Reterra vadītājs Reigo Randmets uzsver projekta arhitektoniskās un tehniskās ambīcijas. “Mūsu mērķis ir celt dzīvojamo ēku standartu Rīgā. Katrs konstrukcijas un dizaina lēmums tiek pieņemts, domājot par ilgtermiņa kvalitāti, un priecājamies redzēt, ka “Mapri Būve” šo vīziju īsteno ar tik lielu rūpību. Viņu profesionalitāte un precizitāte detaļās ir būtiska, lai arhitektūras koncepcija un tehniskie risinājumi tiktu realizēti tieši tā, kā iecerēts,” viņš skaidro.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Pēc vairāk nekā četru gadu izpētes, plānošanas un projektēšanas Torņakalnā top Lenta kvartāls, kur pirmajā ēkā - "Grata Namā" - atzīmēti spāru svētki un 1. kārtas būvniecības darbu posma noslēgšana.

Pirmajā kārtā pieejami 12 dzīvokļi un trīs komerctelpas – restorānam, beķerejai un komerctelpas skaistumkopšanas salonam vai citiem mērķiem.

Kvartāla pirmajā kārtā top trīs nami - Devendrusa nams, Ludviga nams un Grata nams.

“Redzot, kas notiek apkārt, kā vēsturiskās ēkas citviet tiek nojauktas, šeit situācija ir pilnīgi citāda. Vēsturiskās ēkas tiek rūpīgi saglabātas, materiāli pārizmantoti un celti godā. Ikvienam būs iespēja redzēt autentiskumu, pieskarties vēsturiskajam materiālam un sajust laika faktūru. Faktiski, mēs šobrīd radām LENTA kvartālā dzīves scenogrāfiju. Viss kvartāls, apbūve, labiekārtojums – tā būs kā dzīves skatuve cilvēkiem, kas varēs to te arī baudīt,” teic Uldis Lukševičs, NRJA biroja galvenais arhitekts.

IoT un maksājumu tehnoloģiju uzņēmums Vendon par savu jauno biroju izvēlējies Preses Nama Kvartālu – Ķīpsalā topošo biznesa centru.

Uzņēmums uz jaunajām telpām pārcelsies pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā 2026. gada otrajā pusē. Vendon uz jaunajām biroju telpām plāno pārcelt visu uzņēmuma darbību.

Nomnieka piesaisti atbalstīja nekustamo īpašumu uzņēmums Kivi Real Estate. “Preses Nama Kvartāla biroju ēkas būvniecība norit pēc grafika. Ēku plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā, tāpēc redzam arvien aktīvāku nomnieku interesi par telpām. Priecājamies, ka mūsu nomniekiem ir pievienojies arī uzņēmums Vendon, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu mūsdienīgas un ērtas telpas stratēģiski izdevīgā atrašanās vietā,” saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Centrus Real Land” uzsāk CENTRUS kvartāla noslēdzošās kārtas būvniecību. Projektā top piecas jaunas dzīvojamās ēkas ar augstas kvalitātes dzīvokļiem un komerctelpām ēku pirmajos stāvos.

Attīstītājs jauno kvartālu plāno pabeigt līdz 2027. gada nogalei.

Ēku arhitekti ir birojs “Layout17”, būvdarbus kvartālā veic būvuzņēmums “Monum”.

Projekta 2. kārtas kopējās investīcijas sasniegs 30 miljonus eiro, no kuriem 25 miljonu eiro finansējumu kopīgi nodrošina BluOr Bank un Signet Banka.

CENTRUS atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kvartālā, ko ieskauj Tērbatas, Blaumaņa, Dzirnavu un K. Barona ielas.

“Sākot CENTRUS būvniecības noslēdzošo kārtu, mēs attīstām un pabeidzam mājīgu un ērtu kvartālu, kas iemieso Rīgas centra dzīves kvalitāti. Proti, iespēju būt dažu soļu attālumā no kultūras, izklaides, izglītības un atpūtas vietām, vienlaikus baudot privātumu, labiekārtotu promenādi, kvalitatīvu, modernu un drošu vidi,” uzsver “Centrus Real Land” valdes loceklis Bruno Bergmanis.

Rīdzinieki Agija un Mārtiņš Tiknusi Cēsīs radījuši jaunu kultūrvietu – Gaujas ielas kvartālu – un teju pašu spēkiem to soli pa solītim iedzīvina.

Pāris meklējis kādu investīciju objektu, arī Rīgā, kur bijis ļoti mazs piedāvājums, taču daudzus nevarēja finansiāli atļauties. Arī abu lauku māja atrodas Cēsu pusē, tāpēc pirms muižas iegādes apsvēra šo atrašanās vietu. Meklējot sludinājumus, iekrita acīs šis īpašums, gana simpātisks, gana liels un izaicinošs – Zeklera muiža Cēsīs. “Skatījāmies viesmīlības virzienā, komercvirzienā, jo sākumā arī domājām attīstīt lauku tūrismu. Vasarās un brīvdienās dzīvojam pie Bērzkroga, sanāca šeit iet garām, un Agija teica: jocīgi, ka šādai ēkai ir tāds tornītis. Tad mēs ieraudzījām šo ēku sludinājumā,” atceras M.Tiknuss. Ēkas izpētē pēc tam noskaidrots, ka tornītis ir ļoti tipisks Latvijas muižām un tam, kā izrādās, ir arī praktiska nozīme – tajā ir kāpņutelpa.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais terminētu ieguldījumu fonds pieredzējušiem investoriem “Capitalica European Office Fund” uzsācis pirmās kārtas publisko obligāciju piedāvājumu 8 miljonu eiro apmērā.

Pirmajā obligāciju laidienā plānots piesaistīt 3 miljonus eiro, lai finansētu A-klases biroju kompleksa “Verde” nākamo attīstības posmu jeb C un D ēku būvniecību.

Abu jauno ēku izbūve papildinās Rīgas biroja tirgus piedāvājumu ar 22 500 m² mūsdienīgu biroju telpu, kā rezultātā “Verde” kļūs par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā. Obligāciju gada procentu likme ir 8%, savukārt dzēšanas termiņš – 2028. gada 12. augusts. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro. Parakstīšanās periods norisināsies no 2026. gada 3. līdz 9. februārim, bet obligāciju emisijas datums plānots 2026. gada 12. februārī.

Obligāciju piedāvājuma vadošais organizators ir “Artea Bank” no Lietuvas, savukārt līdzorganizators – Latvijas “Signet Bank”.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2025. gadā veica 934 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1.2 trilj. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankā.

Vidēji dienā tika veikti 2.6 milj. maksājumu 3.3 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2025. gadā palielinājās par 7 %, bet maksājumu apjoms – par 11 %. 2025. gadā 60 % no visiem maksājumiem tika veikti ar kartēm, bet 36 % bija klientu kredīta pārvedumi; bija vērojams gan karšu maksājumu, gan kredīta pārvedumu skaita pieaugums.

Kopējā maksājumu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica kredīta pārvedumi. To skaits un apjoms, neietverot iekšbankas maksājumus, bija 111.3 milj. maksājumu 162.1 mljrd. eiro apjomā – maksājumu skaits pieauga par 11 %, bet apjoms – par 10 %.

2025. gadā tika veikti 35 tūkst. krāpniecisko maksājumu 10.5 milj. eiro apjomā. Krāpniecisko maksājumu skaits pieauga par 9 %, bet apjoms samazinājās par 12 %. Vidēji dienā tika veikti 19 krāpniecisku kredīta pārvedumu un 77 krāpnieciski karšu maksājumi.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.

Invego Group OÜ – holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un kuras viens no mājas tirgiem ir Latvija – 2026. gada pavasarī plāno pirmo reizi publiski piedāvāt grupas līmeņa obligācijas Baltijas investoriem un iekļaut tās Nasdaq Baltic First North tirgū.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi uzsver, ka obligāciju emisija paredzēta, lai veicinātu grupas turpmāko izaugsmi Igaunijā, Latvijā un Portugālē.

“Invego stiprā puse ir visaptverošu, liela mēroga dzīvojamo un biznesa projektu attīstīšana ar atšķirīgu pieeju. Aizvadītajā gadā visi desmit attīstības projekti, kas šobrīd ir pārdošanā, uzrādījuši ievērojamu progresu. Šogad esam uzsākuši jau divus jaunus dzīvojamos projektus – Verve Igaunijā un Torņakalna Terases Latvijā. Turklāt šogad plānots publiski paziņot vēl vismaz par diviem nozīmīgiem attīstības projektiem,” norāda Vahi, iezīmējot grupas turpmākās attīstības ieceres.

Viņš arī uzsver, ka pagājušajā gadā Invego pabeidza Krulli Park būvniecību Igaunijā – vienu no Tallinas lielākajiem un unikālākajiem jaunajiem biznesa kvartāliem, kur atrodas uzņēmuma Wise centrālais birojs.Invego Group OÜ bilances kopsumma pārsniedz 180 miljonus eiro. Grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumi, no kuriem 40 ir konsolidēti 2025. finanšu gada beigās.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego Group atzīmēja grupas obligāciju tirdzniecības uzsākšanu, nozvanot Nasdaq tirdzniecības sākuma zvanu Business Arena Baltics konferences galvenajā skatuvē Tallinā.

Martā Baltijas investori Invego Group OÜ obligāciju emisiju pārsniedza piecas reizes, un no šīs nedēļas obligācijas ir brīvi tirgojamas Nasdaq Baltic First North obligāciju sarakstā.

“Uzņēmumam Invego šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Esam ļoti gandarīti par rekordlielajiem obligāciju piedāvājuma rezultātiem un patiesi pateicīgi ikvienam investoram. Vienlaikus ir grūti iedomāties lielāku novērtējumu par to, ka desmitiem Invego mājokļu īpašnieku ir kļuvuši arī par mūsu investoriem,” sacīja Invego izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka pateicībā visi klientu, darbinieku un esošo investoru parakstīšanās pieprasījumi tika pilnībā izpildīti.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB), atbalstot pilsētvides attīstības un revitalizācijas projektus, turpina 2024. gadā aizsākto sadarbību ar Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem piederošo SIA “Matīsa 8” un pērnā gada nogalē piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā bijušās dzērienu rūpnīcas “Veldze” teritorijas attīstībai Rīgas centrā.

Projekta ietvaros kvartāls pakāpeniski tiks transformēts par daudzfunkcionālu platformu “Radošā rūpnīca Veldze”, kuras attīstībā tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro.

Pilsētvides attīstības projekti veido būtisku daļu no RIB darījumu portfeļa. RIB mērķtiecīgi sniedz finansējumu iniciatīvām, kas vērstas uz pilsētas teritoriju atjaunošanu un revitalizāciju, sekmējot to attīstību kā modernu, daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves vidi. Sadarbība ar SIA “Matīsa 8” tika uzsākta 2024. gadā.

Projekta sākotnējā posmā 2024. gadā RIB piešķīra 1,74 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma – 9080 kvadrātmetru liela zemesgabala ar uz tā esošajām vēsturiskajām rūpnīcas ēkām – iegādei. Savukārt pērnā gada izskaņā RIB piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā teritorijas attīstībai, tostarp remontdarbiem, infrastruktūras uzlabošanai un kvartāla labiekārtošanai. Gada laikā pēc objekta iegādes attīstītājs projektā jau investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro un piesaistījis pirmos nomniekus, tostarp brokastu restorānu “KATKEVICH” un kafijas ražotāju “Tiny Giant Coffee Roastery”.

Šis gads uzņēmumam Norde ir īpašs – aprit 25 gadi kopš uzņēmums kļuva par oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā, un 20 gadi kopš tika atvērts Norde autocentrs Skanstes ielā 31A.

Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri tic savam darbam, par vērtībām, kas izturējušas laika pārbaudi, un par drosmi skatīties nākotnē ar pārliecību.

No sporta cīņām līdz biznesa panākumiem

„Sports iemācīja domāt stratēģiski un nekad neapstāties pusceļā,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Dainis Bremze, kurš savulaik pārstāvējis Latviju gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, arī Olimpiskajās spēlēs.

Šī pieredze vēlāk kļuva par pamatu uzņēmuma Norde filozofijai – strādāt ar disciplīnu, mērķtiecību un augstiem standartiem.

Gadsimtu mijā Norde sāka savu ceļu kā ģimenes uzņēmums, kas ticēja kvalitātei un godīgumam. No nelielām telpām un maza darbinieku skaita uzņēmums soli pa solim izaudzis par vienu no vadošajiem Nissan dīleriem Baltijā un vienu no atzītākajiem auto tirgotājiem Latvijā, piedāvājot klientiem gan jaunas automašīnas, gan augstas kvalitātes servisu.

Pēc saņemtā dienesta pārbaudes ziņojuma Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs rosina Rīgas izpilddirektoram Jānim Langem atstādināt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktori Ilzi Purmali.

“Dienesta pārbaudes ziņojums liek izvērtēt par projektu atbildīgās Rīgas domes departamenta direktores iespējamo nolaidību pienākumu pildīšanā un bezdarbību, kas visticamāk novedis pie grunts piesārņojuma uzkrāšanās Skanstes apkaimē, par ko departamenta direktore zinājusi un nav atbilstoši savam ieņemamajam amatam rīkojusies. Šobrīd rosinu uz ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Pilsētas attīstības departamenta vadītāju,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs.

Šī gada oktobrī Bergholcs informēja Rīgas domes vadību par konstatētajiem pārkāpumiem Skanstes parka īstenošanā – kādā no projekta posmiem nav veikta pilnvērtīga piesārņotās grunts attīrīšana un utilizācija, kā rezultātā piesārņojuma līmenis pārsniedza pieļaujamo normu.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Rīgā pirmdien vairāki simti taksometru vadītāju protestē pret "Bolt" īstenoto politiku, novēroja aģentūra LETA.

Taksometru vadītāji pie automašīnām bija piestiprinājuši Latvijas karogus, kā arī pie mašīnām bija pielīmēti dažādi plakāti, tostarp ar uzrakstiem "Mēs neesam vergi", "24 stundas bez "Bolt"", "Bez mums jūs nevarat", "Pietiek mūs slaukt" un citiem saukļiem. Tāpat uz vairākām mašīnām redzama "Bolt" zīme, kas ir pārsvītrota.

Taksometru vadītāju protesta akcijas pirmdien notiek arī Daugavpilī un Jelgavā.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova aģentūrai LETA norādīja, ka protesta braucienā Rīgā piedalījās aptuveni 300 automašīnu un pirmdien platformā nestrādā aptuveni 1000 taksometru vadītāju, izrādot protestu līdz pusnaktij.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki