Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Ar dzīvi savā pilsētā ir apmierināti 96,8% aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars ir Valmierā (99,5%), apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, bet nedaudz kritusies Jūrmalā un Rēzeknē.

CSP aptauja par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu, veikta 2025. gadā. Iepriekšējā šāda aptauja notikusi 2022. gadā, un salīdzinājums tiek veikts ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem.

Apmierinātība aug, ir izņēmumi

Valstspilsētās iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi savā pilsētā arī 2022. gadā, kad CSP veica iepriekšējo aptauju. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem). Nelielas svārstības, līdz 1 procentpunktam (pp) ieskaitot, ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā trīs gadu laikā kritums par 1 pp, Ventspilī - par 0,3 pp.

Mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Civinity Mājas” jaunajā, 2026. gadā mērķtiecīgi stiprinās sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem, par galveno attīstības balstu izvirzot atklātu, saprotamu un regulāru komunikāciju.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka tieši dialogs ar iedzīvotājiem ir priekšnoteikums ilgtspējīgai māju apsaimniekošanai un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai.

“Vēlamies būt vēl tuvāk dzīvokļu īpašniekiem – gan ikdienas jautājumos, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Plānojam attīstīt tādu sadarbības modeli, kur klients jūtas uzklausīts, informēts un drošs par pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Fridenberga.

Mūsdienīgas un drošas vides veidošanā ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju atsaucība un atbalsts. Saskaņā ar likumu apsaimniekotājam jāsaņem piekļuve visām inženiertehniskajām komunikācijām, lai pārbaudītu, vai labā kārtībā un droša ir, piemēram, elektroinstalācija, apkures sistēmas, stāvvadi. “Šogad ziema ir pietiekami sniegota, jātīra auto stāvlaukumi, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uz laiku jābūt gataviem pārvietot automašīnas. Lai darbus varētu veikt laikus un efektīvi, nepieciešama iedzīvotāju atsaucība,” ikdienas sadarbības piemēru min D. Fridenberga.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” tīklā kopējais mobilo datu patēriņš 2025. gadā palielinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, mobilā interneta patēriņa pieaugums atspoguļo iedzīvotāju paradumu maiņu – cilvēku un uzņēmumu ikdiena arvien vairāk balstās digitālajā vidē, pieaugot ne vien tīklā pieslēgto ierīču skaitam, bet arī pieprasījumam pēc ātra un stabila interneta savienojuma. Būtiska loma datu patēriņa pieaugumā ir 5G tehnoloģijas attīstībai, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti un augstāku datu pārraides ātrumu.

Šobrīd “Bite Latvija” 5G tīkls aptver jau 90 % iedzīvotāju, un aizvien vairāk klientu izvēlas jaunākās paaudzes ierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju – pērn to skaits tīklā palielinājies par 45 tūkstošiem. Turklāt 5G tīklam tiek pieslēgti ne vien mobilie telefoni un datori, bet arī liels skaits dažādu lietu interneta jeb IoT viedierīču mājsaimniecībās un birojos, kas vēl vairāk palielina datu plūsmu. Līdz ar to mērķtiecīga tīkla attīstība un kapacitātes stiprināšana kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.

Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.

Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā

Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.

Sērijveida dzīvokļu cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējai cenai sasniedzot 882 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē novembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, novembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, un vidējā cena novembrī sasniedza 827 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros bija par 5% augstākas.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas novembrī palielinājās par 0,7%, viena kvadrātmetra vidējai cenai pieaugot līdz 847 eiro par kvadrātmetru. Novembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

AS “Veselības centru apvienība” (VCA) un tās meitas sabiedrību valdes priekšsēdētājas amatā no šā gada 31.marta ir apstiprināta Zane Kaktiņa, pieredzējusi vadītāja un pašreizējā “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja.

Kopā ar Zani Kaktiņu VCA valdē iecelta arī uzņēmuma Medicīnas direktore Alla Silova, kā arī VCA mātes kompānijas “AB City” Finanšu pakalpojumu departamenta direktors Guntis Zālītis.

Zane Kaktiņa turpinās darbu arī “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētājas amatā. Līdzšinējiem VCA valdes locekļiem pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.martā.

“Mans mērķis, stājoties VCA vadītājas amatā, ir nodrošināt pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus visā Latvijā. Stiprinot sadarbību starp diagnostiku un ambulatoro aprūpi, varam nodrošināt ātrāku un precīzāku izmeklējumu rezultātu izmantošanu ārstēšanā, kas būtiski ietekmē pacientu aprūpes kvalitāti un veicina efektīvāku resursu izmantošanu veselības aprūpē. Kopā ar VCA komandu turpināsim attīstīt pakalpojumus, lai tie būtu pacientiem ērtāk sasniedzami un balstīti mūsdienu medicīnas praksē un pierādījumos balstītā pieejā. Nemainīgi esam un būsim uzticams partneris arī valstij, nodrošinot plašu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu un to pieejamību iespējami tuvāk cilvēku dzīvesvietai. Pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe ir valsts un sabiedrības noturības pamats,” norāda Zane Kaktiņa.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

Sērijveida dzīvokļu cenas decembrī pieaugušas Ogrē un Salaspilī, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 884 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē decembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 0,2%, un viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 849 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 827 eiro par kvadrātmetru. Kauguros dzīvokļu cenas decembrī bija par 5% augstākas nekā gada sākumā.

Arī Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 766 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 3% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju emisijas pamatprospektam.

Pirmajā publiskajā obligāciju piedāvājumā, kas notiks no 29. oktobra līdz 11. novembrim, Grupa plāno piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro. Tā iezīmē būtisku soli Grupas attīstības stratēģijā, kā arī rada jaunas iespējas Baltijas investoriem diversificēt savus ieguldījumu portfeļus, ieguldot uzņēmumā, kas darbojas vides pakalpojumu jomā.

Obligācijas tiks kotētas “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū, sniedzot iespēju gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Baltijā piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma laikā investoriem būs pieejamas 15 000 “CleanR Grupas” obligācijas ar nominālvērtību 1 000 EUR, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un dzēšanas termiņu četri gadi. Esošie investori tiks aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā.

Lietuvas nekustamo īpašumu kolektīvās finansēšanas platforma “Profitus” ir atklājusi biroju Rīgā, Biznesa centrā “Elemental”, un tuvāko gadu laikā plāno būtiski paplašināt darbību Latvijā.

Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt gan jaunas finansējuma piesaistes iespējas Latvijas nekustamo īpašumu sektoram, gan arī plašākas iespējas Latvijas privātajiem investoriem diversificēti ieguldīt Baltijas nekustamo īpašumu tirgū.

“Profitus” biznesa attīstības vadītājs Latvijā Arnolds Antanavičus (Arnoldas Antanavičius): “Mājokļu tirgus Rīgā ir pārvarējis iepriekšējo stagnācijas periodu un 2025. gadā piedzīvoja jūtamu augšupeju. Darījumu apjomi sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada, par 11 % pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2021. gadā. Pieaug cenas, darījumu apjomi un aktivitāte īres tirgū, signalizējot par tirgus cikla maiņu. Tirgus dalībnieki aktīvāk plāno jaunus projektus un dabiski pieaug pieprasījums pēc finansējuma. Mūsu mērķis ir būt daļai no šī procesa Latvijā, piedāvājot papildus finansējuma risinājumus, kas attīstītājiem palīdzēs aktīvāk iesaistīties tirgus pieprasījuma apmierināšanā”.

LMT grupa turpinājusi sekmīgi attīstīties un 2026. gadu iesākusi ar apgrozījuma pieaugumu, sasniedzot 83,1 miljonu eiro. Tas ir par 13,5 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

LMT grupas izaugsmes pamatā ir fokuss uz tīkla noturību, augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī inovatīvu un eksportspējīgu tehnoloģiju produktu attīstību, kas stiprina grupas konkurētspēju gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga LMT ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.

LMT grupas peļņa 2026. gada pirmajā ceturksnī pēc procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pieaugusi līdz 22,8 miljoniem eiro. Šo izaugsmi veicinājis ne tikai stabilais klientu pieslēgumu skaita pieaugums, kas šobrīd pārsniedz 1,53 miljonus, bet arī mērķtiecīga jaunu, eksportspējīgu produktu ieviešana.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.