Kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" plāno kāpināt rentabilitāti esošajos tirgos un sākt darbību Portugālē, ceturtdien vebinārā stāstīja "Kalve Coffee" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis un uzņēmuma finanšu direktors un valdes loceklis Jānis Viesturs Zēgners.

Tāpat "Kalve Coffee" plāno atvērt jaunu kafejnīcu Viļņā, Lietuvā.

Uzņēmumā atzīmē, ka patlaban Igaunijā B2B jeb "bizness biznesam" sektorā pastāv zemāka konkurence, tāpēc "Kalve Coffee" plāno attīstīt arī šo virzienu.

Vienlaikus "Kalve Coffee" plāno investēt e-komercijas attīstībā un meklēt jaunus tirgus.

Savukārt uzņēmuma peļņu plānots ieguldīt galvenokārt uzņēmuma izaugsmē.

"Kalve Coffee" vadība peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA 2026. gadā prognozē ap 400 000 eiro.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" apgrozījums pērn bija 5,3 miljoni eiro, kas ir provizoriski par 55% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Fermentēto zaļo griķu dzērienu ražotājs “Fermentful” ievērojami paplašinājis savu pārdošanas tīklu un martā tiks uzsākta tirdzniecība arī Lietuvā, informē uzņēmums.

Tāpat “Fermentful” ir kļuvis par trešo uzņēmumu Latvijā, kas ieguvis starptautisko ilgtspējas un atbildīgas uzņēmējdarbības “B Corp™” sertifikātu.

Tas apliecina, ka uzņēmums ievēro augstus standartus un ir caurspīdīgs, atbildīgs un ilgtspējīgs visā uzņēmuma darbībā – gan pret darbiniekiem, gan sabiedrību un vidi, vienlaikus darot to izmērāmi un juridiski saistoši.

Vairāk nekā piecu gadu darbības laikā “Fermentful” ir fokusējies uz ilgtspējīgu darbību, produkcijā izmantojot vietējos bioloģiski audzētos zaļos griķus. Uzņēmuma dibinātāja Anda Penka atzīst: “Sertifikāta iegūšana stiprina “Fermentful” vērtību ietvaru, kurā attīstāmies jau no pirmsākumiem. Attīstoties Latvijā un globāli, ar abstraktiem apgalvojumiem par ilgtspēju nepietiek. “Fermentful” iepakojumi ir izgatavoti no 100% pārstrādātas plastmasas un ir pārstrādājami, bet pašam produktam ir BIO izejvielu izcelsme un zinātniski pamatota labvēlīga ietekme uz veselību. Pamatota ilgtspēja, ekoloģiskums un pieejamība ir tas, ko novērtē mūsdienīgi patērētāji.”