Īstenojoties uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai, finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes virzienu, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, šī gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi neto peļņu 143 tūkstošu eiro apmērā.

Saskaņā ar grupas pirmā ceturkšņa konsolidēto neauditēto pārskatu, INDEXO pensiju pārvaldes virziens uzrādīja 489 tūkstošu neto peļņu, kas ir par 26.6% vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem. Tikmēr INDEXO Bankas zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 2,25 miljoni eiro, bet INDEXO meitas uzņēmuma DelfinGroup peļņa bija 2,81 miljons eiro no kuras 71,52% ir attiecināmi uz INDEXO Grupu atbilstoši tās līdzdalības lielumam.

Šī gada pirmo trīs mēnešu rādītāji ir pirmā reize, kad INDEXO Grupa savā pārskatā konsolidē DelfinGroup rezultātus.

“Šī gada pirmais ceturksnis ir pirmais, kuru INDEXO Grupa noslēdza ar konsolidēto neto peļņu. Tas ir pagrieziena punkts INDEXO Grupas izaugsmes ceļā un redzam, ka agrāk veiktās investīcijas attīstībā sāk atmaksāties. Šie rezultāti atspoguļo stratēģiju, ko izvirzījām, uzsākot bankas darbību, proti, mēs veidojam līdzsvarotu dažādu finanšu pakalpojumu grupu, kurā ienesīgākie darbības virzieni finansē bankas izaugsmi līdz brīdim, kad banka pati sasniedz rentabilitāti. Savukārt bankas attīstība ir balstīta uz vērienīgu kreditēšanas apjomu palielināšanu. Šī gada pirmo trīs mēnešu konsolidētais rezultāts parāda, ka mūsu vairāku savstarpēji papildinošo pīlāru modelis sāk darboties atbilstoši iecerētajam,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no grupas dibinātājiem.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumus, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, kopā pirmā ceturkšņa laikā izsniegusi 58,1 miljonus eiro jaunos kredītos.

Kopējais grupas klientu skaits pārsniedz 300 tūkstošus, bet pensiju aktīvi pārvaldībā gada pirmā ceturkšņa beigās pārsniedza 1,5 miljardus eiro.

“Pēc DelfinGroup darījuma noslēgšanas šis ir pirmais ceturksnis, kurā strādājam kā konsolidēta finanšu pakalpojumu grupa. Ceturkšņa rezultāti uzrāda stabilu izaugsmi visos galvenajos darbības virzienos. Mēs turpinām attīstīt INDEXO par vadošo vietējo finanšu pakalpojumu grupu, kas veicina pozitīvas pārmaiņas Latvijas finanšu vidē un rada arvien vairāk vērtības mūsu klientiem, akcionāriem un sabiedrībai kopumā,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO dibinātājiem.

Šī gada pirmā ceturkšņa beigās AS INDEXO Bankas klientu skaits pieauga līdz 57,1 tūkstotim, kas ir par 15% vairāk nekā gada sākumā, apliecinot stabilu klientu bāzes paplašināšanos. Bankas kredītportfelis ceturkšņa laikā pieauga par 21,2 miljoniem eiro un pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 76,7 miljonus eiro, savukārt, klientu noguldījumu apjoms palielinājās līdz 90,5 miljoniem eiro, kas ir par 23% vairāk nekā gada sākumā. Ceturkšņa laikā INDEXO Banka saviem klientiem procentu maksājumos izmaksāja 463 tūkstošus eiro.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Latvija otrajā vietā pārapdzīvotībā

Tēma

Pēdējo 35 gadu laikā Latvija ir viens no pasaules līderiem izmešu apjoma samazinājumā

Nodokļi

Degvielas, alkohola un tabakas pircēji stiprinās valsts maku

“Bigbank” paplašinoties kā universālai bankai Baltijas reģionā, grupas noguldījumu portfelis šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3 miljardus eiro, bet kredītportfelis – 2,8 miljardus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Vienlaikus ceturkšņa neto peļņa bija 7,5 miljoni eiro, kas ir par 2,3 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, galvenokārt investīciju nekustamo īpašumu vērtības samazinājuma dēļ.

2026. gada pirmais ceturksnis grupai iezīmēja stabilu izaugsmi – kredītu un noguldījumu portfeļi pieauga atbilstoši plānam, kredītportfeļa kvalitātei saglabājoties augstai. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga arī bankas neto procentu ienākumi.

“Ceturkšņa rezultātu būtiski ietekmēja 2,6 miljonu eiro vērtības samazinājums lauksaimniecības zemei, kas ietilpst grupas nekustamo īpašumu investīciju portfelī. Bez šī faktora pirmā ceturkšņa peļņa pārsniegtu pērnā gada attiecīgā perioda rezultātu,” norāda Lants.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” 17. februārī pilnībā izpildīja visas saistības attiecībā uz emitētajām obligācijām: noteiktajā termiņā dzēsa 8 miljonu eiro nenodrošinātās obligācijas, savukārt 10 miljonu eiro nenodrošinātās obligācijas izpirka deviņus mēnešus pirms termiņa par 101% no nominālvērtības, papildus izmaksājot arī uzkrātos procentus.

Šis solis apliecina uzņēmuma ilgtermiņa finanšu stabilitāti un spēju atbildīgi un savlaicīgi pārvaldīt saistības kapitāla tirgū. “Obligāciju tirgus mums deva iespēju diversificēt finansējuma avotus un stiprināt finanšu, kā arī korporatīvās pārvaldības standartus. Vienlaikus tas palīdzēja īstenot stratēģiski nozīmīgus soļus grupas attīstībā un finansējuma plānošanā, tostarp veicinot uzņēmuma noturību mainīgos tirgus apstākļos. Veiksmīgās obligāciju emisijas un investoru augstā interese parāda, ka “Eco Baltia” ir atzīts un uzticams emitents, veidojot stabilu platformu mūsu attīstības nākamajam posmam. Esam pateicīgi 350 investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par izrādīto uzticību un līdzdalību abās obligāciju emisijās,” saka “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, pašapkalpošanās veļas mazgātavu tīkls “Laundromat” šogad attīstību plāno tā, lai gada laikā tīkls būtu pārstāvēts jau vairāk nekā 20 Latvijas pilsētās.

Tas iezīmē būtisku soli attīstībā un apliecina, ka šāds pakalpojums kļūst par neatņemamu ikdienas servisu arvien plašākam iedzīvotāju lokam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums dibināts 2022. gadā, un dažu gadu laikā tas izveidojis plašu filiāļu tīklu gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Attīstība notikusi pakāpeniski, izvēloties lokācijas ar stabilu cilvēku plūsmu – tirdzniecības centrus un dzīvojamo rajonu tuvumu. Pieprasījums nav koncentrēts tikai galvaspilsētā, un pakalpojumu arvien aktīvāk izmanto arī iedzīvotāji reģionos.

“Redzam, ka interese par pašapkalpošanās veļas mazgātavām pieaug ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Cilvēki novērtē iespēju ātri un ērti izmazgāt lielu veļas apjomu bez nepieciešamības ieguldīt dārgā tehnikā mājās. Tieši tāpēc šogad mērķtiecīgi paplašinām klātbūtni, lai tuvāko trīs mēnešu laikā būtu pārstāvēti 16, bet līdz gada beigām – jau 20 Latvijas pilsētās. Jaunākās mazgātavas, kas vērs durvis jau aptuveni trīs mēnešu laikā, būs Bauskā, Olainē, Ventspilī, Siguldā, Rēzeknē, Jūrmalā un Jēkabpilī,” norāda “Laundromat” mārketinga vadītāja Monta Purkalne.

Pavasara sezonā mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikalos un tiešsaistes veikalā E-latts.lv ievērojami pieaug interese par mājas un dārza precēm. Iestājoties siltākam laikam, cilvēki arvien aktīvāk pievēršas gan mājokļa uzkopšanai, gan apkārtējās teritorijas sakārtošanai, un tas skaidri atspoguļojas arī pirkumu paradumos.

Turklāt pircēji biežāk vienā iepirkšanās reizē iegādājas gan ikdienas tīrīšanas līdzekļus, gan dārza darbiem nepieciešamās preces.

SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) e-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša norāda, ka pavasaris tradicionāli ir aktīvākais periods mājas un dārza preču kategorijā. “Līdz ar pavasara iestāšanos cilvēki sāk intensīvāk rūpēties par mājas un apkārtnes sakārtošanu. Mēs redzam, ka pircēji vienā iepirkšanās reizē bieži izvēlas gan tīrīšanas līdzekļus mājai, gan dārza darbiem nepieciešamās preces – sēklas, stādīšanas paliktņus, cimdus, uzkopšanas piederumus un citas praktiskas lietas,” skaidro J. Bukša.

Vienlaikus mainās arī cilvēku iepirkšanās paradumi. Pavasarī iedzīvotāji arvien biežāk dodas atpūtas braucienos pa Latvijas pilsētām, kā arī uz laukiem un vasarnīcām. Tas nozīmē, ka pieaug pieprasījums pēc precēm, kas nepieciešamas teritorijas sakopšanai pēc ziemas un sagatavošanai vasaras sezonai. Šādos gadījumos īpaši nozīmīga kļūst iespēja visu nepieciešamo iegādāties ātri un ērti – tuvāk dzīvesvietai vai galamērķim.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir pieprasījums, domā Kristaps Mors, Power Mining līdzīpašnieks un izpilddirektors.

Komanda var strādāt ļoti intensīvi un ieguldīt lielu darbu, taču bez tirgus pieprasījuma jebkura biznesa izaugsme ir ierobežota. Ja tas, ar ko uzņēmums nodarbojas, cilvēkiem ir vajadzīgs, kvalitāti, procesus un citus aspektus iespējams pakāpeniski pilnveidot. Savukārt, ja pieprasījuma nav, pat ar lieliem ieguldījumiem un augstu organizācijas līmeni ir ļoti grūti nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un ilgtermiņa rezultātus, pārliecināts ir K.Mors.

Iedvesmo pieredzes stāsts

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, atzīst K.Mors. “Par šādām lietām sāku domāt tikai vēlāk, kad pamazām sāku vērot, kā viss apkārt notiek un attīstās. Skolā man vislabāk padevās matemātika un valodas, bet visinteresantākais šķita darbs ar datoriem. Tieši šī iemesla dēļ, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājos Latvijas Universitātes (LU) datorzinātņu programmā. Tolaik populāra bija draugiem.lv platforma, un es ļoti spilgti atceros tās veidotāja Laura Liberta uzstāšanos kādā pasākumā studentiem. Viņš stāstīja, kā ar pavisam nelieliem resursiem viņš sācis strādāt pie šī projekta, soli pa solim augot un attīstoties. Tā bija pirmā reize, kad man radās sajūta, ka varbūt uzņēmējdarbība nav nemaz tik sarežģīta - varbūt tomēr ir vērts pamēģināt? Lai gan augstskolas diplomu galu galā tā arī neieguvu, LU iepazinos ar daudziem vērtīgiem cilvēkiem, ar kuriem vēlāk kopā spērām savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā,” stāsta K.Mors, kurš kopumā bijis iesaistīts aptuveni desmit uzņēmumu veidošanā un attīstīšanā.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Jelgavā, Lielajā ielā durvis vērusi pirmā “Caffeine” kafejnīca šajā pilsētā, līdz ar to Latvijā pašlaik darbojas jau 30 šī zīmola kafejnīcas.

Līdzīgi kā citās šī tīkla kafejnīcās, arī Jelgavas “Caffeine” dizainā izmantoti ar vietējo vidi saistīti elementi, telpas rotājot ar aļņa un nozīmīgu pilsētas silueta simboliem.

Jaunā kafejnīca ir viena no tīkla lielākajām lokācijām – tās 170 kvadrātmetru plašās telpas nodrošinās vietu līdz 60 apmeklētājiem.

“Kafijas baudīšanas kultūra kļūst par arvien nozīmīgāku ikdienas sastāvdaļu. Katra reize, kad atveram kafejnīcu jaunā pilsētā, ir īpaši saviļņojošs notikums, jo tas ļauj augt ne tikai mums pašiem, bet arī veicināt kafijas rituālu attīstību visā Latvijā”, saka Dace Dovidena, SIA “Reitan Convenience Latvia” (zīmols “Caffeine”) valdes priekšsēdētāja.

Līdz 18. decembrim investori vēl var iegādāties „KAITA Development” obligācijas ar 10,5 % gada ienesīgumu divu gadu periodā. Uzņēmums astoņu gadu laikā ir attīstījis 26 nekustamā īpašuma projektus. Viena no lielākajām nekustamā īpašuma attīstības grupām Lietuvā – „KAITA Group”, kas šobrīd galvaspilsētā būvē aptuveni 700 jaunus mājokļus un pārvalda lielāko īres portfeli valstī, piesaistītos līdzekļus novirzīs Naujamiestī un Žirmūnos attīstāmajiem projektiem.

Kāpēc galvaspilsētas tirgus šogad ir tik aktīvs – par to sarunājamies ar „KAITA Group” vadītāju un vienu no partneriem Ugni Latvi.

– 2025. gads Viļņai bija ļoti aktīvs. Kas ļāva sasniegt pārdošanas mērķus pirms gada beigām?

Tirgus aktivitāte šogad ir konsekventi augusi un galu galā sasniegusi pirms plaša mēroga kara vērojamās tendences, kad mēnesī stabilā tempā tika pārdoti aptuveni 500 dzīvokļi. Šāds temps saglabājās visa gada garumā – bez straujiem satricinājumiem vai emocionāliem kāpumiem.

Pircēji pēc ilgāka nogaidīšanas perioda ir atgriezušies tirgū, rūpīgi izvērtējot, kas viņiem patiesi ir nepieciešams. Procentu likmes ir kļuvušas prognozējamas, bet mājokļu pieejamība ir sasniegusi pirmspandēmijas līmeni un šobrīd ir labākā pēdējo gadu laikā. Tāpēc jaunie mājokļu pircēji lēmumus pieņem ātrāk un mērķtiecīgāk.

Aprīlis, visticamāk, paliks atmiņā kā paradoksu pilns mēnesis, kurā pirmā ceturkšņa atskaišu sezona un mākslīgā intelekta “supercikls” šķietami aizēnoja negatīvi mainīgo ģeopolitisko fonu, volatīlās energoresursu cenas un inflācijas prognozes.

Globālajos akciju tirgos valdīja pozitīvs noskaņojums, kas visa mēneša garumā šķietami ignorēja būtiskus tirgus riska signālus. S&P 500 indekss aprīlī pieauga par vairāk nekā 10%, pārvarot 7 tūkst. punktu robežu. Tomēr mēneša spilgtākais notikums bija vērojams “Nasdaq Composite” indeksā, kas mēneša beigās pietuvojās 25 tūkst. punktu atzīmei, pieaugot par vairāk nekā 15% un uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2020. gada aprīļa.

Pieaugums joprojām bija koncentrēts galvenokārt tehnoloģiju sektorā. Eiropā noskaņojums saglabājās piesardzīgi optimistisks. STOXX 600 indekss pieauga par 5%, sasniedzot labāko sniegumu kopš 2025. gada janvāra. Starp lielākajiem pieauguma veicinātājiem bija STOXX 600 tehnoloģiju (+13,9%) un banku (+10,1%) indeksi, kuru sniegumu lielā mērā veicināja pirmā ceturkšņa atskaišu rezultāti. Tiek prognozēts, ka STOXX 600 indeksā iekļauto uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņa vidēji pieaugs par 6,9%.

Invego Group OÜ, holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un darbojas Latvijā, Igaunijā un Portugālē, šodien uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar 9,5% procentu likmi.

Parakstīšanās periods piedāvājumam, kas paredzēts privātajiem un profesionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, noslēgsies 2026. gada 20. martā.

Pēc tam obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Batic First North obligāciju sarakstā.

Rīga pārspēj Tallinu

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma...

“Grupas obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīto finansējumu izmantot Invego attīstības projektu īstenošanā Igaunijā, Latvijā un Portugālē un turpmākā izaugsmē. Jau šī gada pirmajos divos mēnešos esam uzsākuši Verve dzīvojamā rajona attīstību Igaunijā un Torņakalna Terases dzīvojamā rajona attīstību Latvijā, un šobrīd trīs valstīs kopumā 12 dzīvojamie rajoni ir attīstības un pārdošanas stadijā,” norāda Invego Group dibinātājs un izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šogad plānots paziņot vēl par diviem liela mēroga attīstības projektiem.

Pērn Invego pārdeva 183 jaunus mājokļus par kopējo summu 48 miljoni eiro. Papildus panākumiem dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Invego attīstības projekti aizvadītajā gadā iekļāva arī vienu no modernākajiem biznesa kvartāliem Tallinā – Krulli Park – kā arī jaunu biroju ēku Telliskivi rajonā.Invego Group emisijas apjoms ir 4 miljoni eiro, ar iespēju to palielināt līdz 8 miljoniem eiro pārsniegta pieprasījuma gadījumā. Četru gadu obligāciju dzēšanas termiņa laikā (2026–2030) grupas attīstības projektu portfelī kopumā būs 21 projekts ar plānotiem aptuveni 2 400 mājokļiem.

Šobrīd 9 projekti jau atrodas attīstības stadijā un 12 – pārdošanas stadijā. Projektu kopējie plānotie pārdošanas ieņēmumi tiek lēsti aptuveni 600 miljonu eiro apmērā (ieskaitot PVN). Visi projekti ir stratēģiski ģeogrāfiski diversificēti un sadalīti dažādās attīstības stadijās, kas nodrošina prognozējamu pārdošanas apjomu obligāciju periodā un ļauj kapitālu piesaistīt un ieguldīt pakāpeniski un efektīvi atbilstoši būvniecības grafikiem un tirgus situācijai.

Šī ir pirmā reize, kad Invego piedāvā grupas līmeņa obligācijas. Pagājušajā gadā grupas meitasuzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi – pieprasījums gandrīz četras reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, un emisijā piedalījās 2 038 investori.

2024. gadā Invego Group pārgāja uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un sagatavoja pirmos konsolidētos finanšu pārskatus, ievērojot kapitāla tirgus un biržas praksi, kā arī profesionālo investoru prasības. Šī procesa ietvaros grupas uzņēmumi tika apvienoti vienā konsolidētā grupā, kur tika ieviesti vienoti grāmatvedības principi.2025. gada 31. decembrī grupas aktīvu apjoms sasniedza 184 miljonus eiro, bet pašu kapitāls – 49 miljonus eiro. Invego Group pārvalda vairāk nekā 60 uzņēmumu, no kuriem 55 bija iekļauti konsolidācijas grupā 2025. gada beigās.

“Investori novērtē caurskatāmu pārskatu pieejamību un konsolidētus finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar IFRS un sniedz skaidru priekšstatu par visas grupas finanšu stāvokli. Pozitīvi vērtējams, ka Invego ir pārgājusi uz pārskatu sagatavošanu grupas līmenī un apņēmusies ievērot obligāciju noteikumos paredzētos finanšu kovenantus atbilstoši tirgus standartiem, tostarp uzturēt minimālo likvīdo līdzekļu apjomu vismaz viena nākamā procentu maksājuma apmērā un nodrošināt, ka koriģētais pašu kapitāla rādītājs pastāvīgi ir vismaz 20%,” norāda Silvers Kalmuss (Silver Kalmus), LHV Pank parādvērtspapīru nodaļas vadītājs.

Piedāvājuma galvenie nosacījumi

Invego Group OÜ obligāciju emisiju organizē LHV Pank, savukārt juridiskais konsultants ir TGS Baltic.

Detalizētāki piedāvājuma noteikumi pieejami: https://invego.lv/investors/obligaciju-emisiju2026/

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Kolektīvās kreditēšanas platforma LANDE ir noslēgusi garantijas līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai atbalstītu līdz pat 10 miljonu eiro aizdevumu portfeli. Iniciatīvas mērķis ir būtiski uzlabot piekļuvi finansējumam mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem Latvijā un Lietuvā.

EIF garantija segs līdz 80 % no kredītriska aizdevumiem līdz 50 000 eiro, kas turpmāk būs pieejami arī bez nodrošinājuma.

Panāktā vienošanās ir īpaši aktuāla laikā, kad daudzas saimniecības saskaras ar likviditātes problēmām. Šī vasara lauksaimniecībā izvērtās par īpaši izaicinošu – neprognozējami laikapstākļi un ilgstošs lietus radīja būtiskus ražas zaudējumus daudzviet Latvijā, īpaši Latgalē un Vidzemē, kā arī Lietuvā. Apdrošināšana bieži vien nespēja pilnībā segt zaudējumus, un kļuva skaidrs, ka daudziem lauksaimniekiem steidzami nepieciešams papildu finansējums, lai uzturētu darbību un īstenotu turpmākās attīstības ieceres.

Klimata pārmaiņas un tirgus nestabilitāte liek pārskatīt tradicionālos finansēšanas modeļus. Līgums ar EIF ir stratēģisks solis, kas ļaus nodrošināt elastīgus un pieejamus finanšu risinājumus lauksaimniekiem gan krīzes apstākļos, gan ilgtermiņa izaugsmei.

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Vācijas drošības iestādes ir sertificējušas Apple viedierīces darbam ar NATO klasificēto informāciju visā alianses teritorijā. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad, patērētājam pieejamā, veikalā nopērkamā viedierīce ir atzīta par piemērotu darbam ar klasificētiem datiem NATO struktūrās, norāda Artūrs Minajevs, AS Capital Apple produktu grupas vadītājs.

NATO apstiprina Apple plaša patēriņa ierīces klasificētai informācijai

Pēc detalizēta tehniskā novērtējuma Vācijas Federālais informācijas drošības birojs (BSI) ir apstiprinājis, ka standarta iPhone un iPad tagad atbilst NATO ierobežotas piekļuves datu apstrādes prasībām. Lai gan šī ir zemākā NATO klasifikācijas pakāpe, piekļuve šim drošības līmenim tradicionāli ir bijusi ierobežota ar dārgām, specializētām sistēmām.

“Droša digitālā transformācija ir veiksmīga tikai tad, ja informācijas drošība tiek ņemta vērā jau pašā produktu izstrādes sākumā. Paplašinot iOS un iPad OS platformu drošības auditu, mēs apstiprinām to atbilstību NATO valstu augstajām prasībām,” oficiālajā ziņojumā uzsver BSI prezidente Klaudija Platnere.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.