Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Igaunijas parlamentā uz pirmo lasījumu tiek virzīti Azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, lai steidzami novērstu iepriekšējos grozījumos radušos kļūdu, kuras dēļ no nodokļa šogad tiek atbrīvoti tiešsaistes azartspēļu organizatori un tādējādi varētu samazinātues finansējums kultūrai un sportam.

Rīgikogu Finanšu komisija ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma Azartspēļu nodokļa likuma grozījumus virzīt pirmajā lasījumā parlamenta plenārsēdē nākamnedēļ.

Likumprojektu ceturtdien iesniedza parlamenta deputāts Tanels Teins no valdības koalīcijas mazākuma partneres liberālās partijas "Igaunija 200". Tas izstrādāts, lai izlabotu tehnisku kļūdu un nodrošinātu skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Grozījumu drīza stāšanās spēkā "palīdzēs atjaunot situāciju, ko tirgus dalībnieki un nodokļu iestādes ir gaidījušas, proti, vienotu nodokļa likmi abu veidu spēlēm", uzsvēra Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anneli Akermane.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Rīgas pašvaldības vilcināšanās noslēgt līgumus par jaunu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu izglītības iestādēs līdz gada beigām var izmaksāt pilsētai līdz pat 500 000 eiro, brīdina iepirkuma uzvarētāji SIA Marniko un SIA Aleks un V.

Abi uzņēmumi izplatījušas atklātu vēstuli, kas adresēta Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tajā norādīts, ka publiskais iepirkums “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm” tika veikts atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām, izvēlēti uzvarētāji, un gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), gan Administratīvā tiesa atzina procedūru par tiesisku.

IUB lēmums skaidri atļāva Rīgas domei noslēgt līgumus, un arī tiesa atteica piemērot pagaidu noregulējumu (izņemot vienu iepirkuma daļu). Tomēr, kā norāda uzņēmumi, pašvaldība turpina atlikt līgumu parakstīšanu, atsaucoties uz nepieciešamību “vēl izvērtēt” un “gaidīt komisijas sēdi”.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Polija pusnaktī no ceturtdienas uz piektdienu slēgusi visus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ziņo Polijas mediji.

Robežas slēgšana saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas militārajā mācībām "Zapad 2025", kuru aktīvā fāze sākas šodien. Mācības paredzētas līdz 16.septembrim un galvenokārt notiks Baltkrievijas teritorijā.

Taču Polijas iekšlietu ministrs Marcins Kerviņskis norādīja, ka "robežas slēgšana neaprobežojas tikai ar "Zapad 2025" mācību norises laiku". "Robeža būs slēgta uz nenoteiktu laiku un tiks atvērta tikai tad, kad situācija ļaus garantēt pilnīgu drošību," paziņoja ministrs.

"Šķiet, ka visi, kam bija šaubas par šo jautājumu, šodien viennozīmīgi atzīst, ka šis bija vajadzībām atbilstošs lēmums. Es zinu, ka dažiem tas izmaksās dārgi, bet drošība ir pirmajā vietā," komentējot robežas slēgšanu, norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Kad sapņu māja vairs nav tāla ilūzija, bet ātri sasniedzama realitāte, viss dzīvē iegūst gaišus toņus. Sapnis par savu mājokli tagad ir īstenojams nepilna mēneša laikā par cenu, kādu citur neatradīsiet. Izklausās neticami? Kastaņnama priekšrocības sākas jau ražošanas procesā — rūpnieciska precizitāte un automatizācija samazina kļūdu iespējamību, ietaupa laiku un nodrošina, ka mājas tiek piedāvātas par visizdevīgāko cenu.

Uzņēmums pārliecinoši debitēja valsts tirgū 2025. gada vasarā. Līdz ar šo debiju tika pamatīgi pacelta latiņa visai modulāro māju industrijai. Tas atspoguļojās klientu tiešajos ieguvumos. Krietni “pašūpota” konkurence jeb izteikti konkurētspējīgākas cenas, kā arī tirgum neraksturīgi īsais montāžas laiks.

“Tieši Kastaņnama produkcijas piedāvājums tagad ļauj iegūt pirmo mājokli tiem, kuri jutās ierobežoti ar esošajiem piedāvājumiem, tādējādi aizpildot atvērto nišu esošo piedāvājumu spektrā.”

Uzņēmuma vadība Kastaņnama pieteikšanu tirgū zināmā mērā salīdzina ar Indexo grupas debiju banku nozarē. “Mēs izmainījām noteikumus un pat pieteicām jaunus,” apgalvo uzņēmumu vadītāji.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.

Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?

Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" plāno tuvāko gadu laikā dabasgāzes mājsaimniecību segmentā Latvijā iegūstot 25% tirgus, aģentūrai LETA minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

"Esošā izaugsme rāda, ka ejam pareizā virzienā - klientu skaits stabili pieaug. Tas savukārt mums ļauj turpināt attīstību Latvijā - dažādot enerģijas portfeli un paplašināt piedāvājumu atjaunojamās enerģijas jomā," pauda Skulte.

Viņš norādīja, ka šā gada sākumā "Elenger" veica pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, nodrošinot biometāna piegādi uzņēmumam, kura mērķis ir energoapgādē atteikties no fosilajiem resursiem, tos aizstājot ar atjaunojamajiem ergoresursiem.

Ņemot vērā gan tirgus situāciju, gan "Elenger" izaugsmi Latvijā, uzņēmums ir optimistiski noskaņots par jauno apkures sezonu. Tostarp Skulte norādīja, ka gāzes cena šobrīd ir būtiski zemāka nekā pirms gada, un to aktīvi izmanto klienti.

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Piena produktu ražotājs, zemnieku saimniecība "Zilūži", kas strādā ar zīmolu "Grasbergs", nolēmusi pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu, liecina uzņēmuma publiskotais paziņojums vietnē "Facebook".

"Pēc ilgām diskusijām un daudziem izmodelētiem variantiem, šobrīd esam nolēmuši pārtraukt piena produktu un saldējuma ražošanu," teikts paziņojumā.

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija,...

"Zilūži" lēmumu skaidro ar šobrīd īstenoto saimniecības pārstrukturizācijas un efektivizācijas procesu. "Tas prasa lielu uzmanību un nodošanos. Lietas, kuras darām, vēlamies darīt kvalitatīvi, un šobrīd mūsu mērķis ir izveidot saimniecību, kas ir pārskatāma un visos procesos efektīva," skaidro saimniecībā.

Tomēr uzņēmumā izsaka cerību, ka šis ir īslaicīgs pārtraukums, un pēc ziemas sezonas, iespējams, saimniecība varēs atsākt ražošanu.

"Zilūži" pērn strādāja ar 2,188 miljonu eiro apgrozījumu un 32 946 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Saimniecība reģistrēta 1992.gadā, un tās vienīgais īpašnieks ir Valts Grasbergs.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš norādīja, ka šāds novērtējums balstās nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Pēc ES aizsardzības un kosmosa komisāra paustā, Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Viņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus.

Latvijā pēc četriem pieciem gadiem, visticamāk, tiks slēgts arī 2G sakaru tīkls, līdzīgi kā pašlaik ir noticis ar 3G tīklu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā," lēmumu slēgt 3G tīklu skaidroja Vancovičs, atgādinot, ka "Tele2" 3G tīklu pilnībā slēdza gada sākumā kā pirmais no Latvijas mobilo sakaru operatoriem.

Viņš prognozēja, ka 4G un 5G tīkli tiks izmantoti vismaz līdz 2035. gadam, bet 2G tīkla slēgšana pašlaik ir sākta jau, piemēram, Zviedrijā.nJautāts, kam Latvijā pašlaik tiek izmantots 2G sakaru tīkls, "Tele2" vadītājs atbildēja, ka to joprojām lieto balss sakariem un īsziņām vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Vienlaikus ir pieejami "podziņtelefoni", kuri strādā 4G tīklā, tādēļ cilvēkiem, kuri tos iecienījuši, no šī veida telefoniem nebūs jāatsakās.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.